Tava ideja patiesībā nav diez ko jauna Bībeles valodu ar katru jaunu tulkojumu mēģina piedzīt laikmetam, bet nu tradīcijas diemžēl neļauj to darīt pietiekamā apjomā. Mans uzskats, arī tad kad vēl sevi pieskaitīju ppie kristīgās baznīcas, vienmēr ir bijis tāds, ka ar tulkošanu un teksta stilistisko apstrādi ir jānodarbojas šīs jomas profesionāļiem - filologiem, korektoriem, galu galā arī antropologiem, nevis teologiem, kas pārsvarā ir ticīgi un kuriem ticība neļauj skatīties uz tekstu "skaidrām acīm".
10 Aug 2012, 12:00:26 HuunsLV rakstīja:
Tas notiek, ja stulbie mirstīgie mēģina atdarināt visaugstākās būtnes perfekto literāro stilu - Harijā Poterā ir labāka valoda kā bībelē. Vispār bībeli vajadzētu kādam labam rakstniekam iedot pārrakstīt, piem. tai Krēslas autorei esot diezgan viegli saprotams stils un mīlestības/maģijas/abjūzotu attiecību tēma arī nav sveša. Piesaistītu vēl kādu vampīru meiteni kā Jēbus lielo mīlu, Ponciju Pilātu pataisīt par vilkaci...voilà
10 Aug 2012, 11:39:43 Speed3 rakstīja:
ko nozīmē pieņemamas Kā var slepkavības būt pieņemamas?
Jā, kā tā var būt, ak jel gan!?
03 Aug 2012, 08:24:21 Speed3 rakstīja: Ēfraima dēli, kas bija bruņoti stopiem, atkāpās cīņas dienā.
Ps 78:9.
Tas nenotika kaut kādā karā, kaut kādā tautā. Nē! Tas notika Israēla tautā, Dieva tautā.
Bībele mums saka, ka visas Vecās Derības Dieva tautas cīņas satur priekšzīmi, mācību un brīdinājumus Jaunās Derības draudzei. Tādēļ mūsu ticības dzīvei ir derīgi šo apkaunojošo stāstu pārdomāt arī šodien.
Saspīlējums bija sakāpināts līdz pēdējai iespējai. Ienaidnieks, kas apdraudēja Dieva tautu, ar skaļiem kliedzieniem tuvojās.
Tieši šai acumirklī no mutes mutē lidoja vēsts: "Ēfraimieši bēg!" Izcilākie karotāji no Ēfraima cilts! Cik lepni viņi bija stāvējuši savā dižajā bruņojumā! Un tagad tie vienkārši cīņas lauku atstāja - ienaidniekam!
Šī psalma vieta runā par to, ka Kungs saviem ļaudīm, ja tie nav uzticīgi, var pieļaut krist tieši tai brīdī, kad stāvoklis kļūst sevišķi nopietns. Kāds dzejnieks šo psalmu atdzejojis tā: "... tad Dievs iedegās taisnās dusmās pret viņiem, / Viņš sodīja tos / Un ļāva nonākt nelaimē / Savai tautai, Ēfraima dēliem."
Tā ir nopietna patiesība: Dievs savus neuzticamos bērnus bieži soda nevis ar nelaimi, bet, pieļaujot tiem ciest neveiksmi un darot viņu ticību par izsmieklu. Ja kristiešiem nav pareiza stāja attiecībā uz savu Pestītāju, tad Viņš atvelk savu roku, un mēs "ļaunā dienā" vairs nespējam pretoties un gūt uzvaru.
Ja šādā kritiskā brīdī atklājas mūsu ticības vājums, tad ir pēdējais laiks grēku nožēlai un gribai pēc atgriešanās.
Man ir aizdomas, ka BMW530 jautā kāpēc pretinieku slepkavības ir pieņemamas bet nedzimušu bērnu nav. Bet droši vien viņš pats paskaidros labāk ko domājis.
10 Aug 2012, 16:14:38 Speed3 rakstīja:
10 Aug 2012, 11:46:24 BMW530 rakstīja:
10 Aug 2012, 11:39:43 Speed3 rakstīja:
ko nozīmē pieņemamas Kā var slepkavības būt pieņemamas?
Jā, kā tā var būt, ak jel gan!?
03 Aug 2012, 08:24:21 Speed3 rakstīja: Ēfraima dēli, kas bija bruņoti stopiem, atkāpās cīņas dienā.
Ps 78:9.
Tas nenotika kaut kādā karā, kaut kādā tautā. Nē! Tas notika Israēla tautā, Dieva tautā.
Bībele mums saka, ka visas Vecās Derības Dieva tautas cīņas satur priekšzīmi, mācību un brīdinājumus Jaunās Derības draudzei. Tādēļ mūsu ticības dzīvei ir derīgi šo apkaunojošo stāstu pārdomāt arī šodien.
Saspīlējums bija sakāpināts līdz pēdējai iespējai. Ienaidnieks, kas apdraudēja Dieva tautu, ar skaļiem kliedzieniem tuvojās.
Tieši šai acumirklī no mutes mutē lidoja vēsts: "Ēfraimieši bēg!" Izcilākie karotāji no Ēfraima cilts! Cik lepni viņi bija stāvējuši savā dižajā bruņojumā! Un tagad tie vienkārši cīņas lauku atstāja - ienaidniekam!
Šī psalma vieta runā par to, ka Kungs saviem ļaudīm, ja tie nav uzticīgi, var pieļaut krist tieši tai brīdī, kad stāvoklis kļūst sevišķi nopietns. Kāds dzejnieks šo psalmu atdzejojis tā: "... tad Dievs iedegās taisnās dusmās pret viņiem, / Viņš sodīja tos / Un ļāva nonākt nelaimē / Savai tautai, Ēfraima dēliem."
Tā ir nopietna patiesība: Dievs savus neuzticamos bērnus bieži soda nevis ar nelaimi, bet, pieļaujot tiem ciest neveiksmi un darot viņu ticību par izsmieklu. Ja kristiešiem nav pareiza stāja attiecībā uz savu Pestītāju, tad Viņš atvelk savu roku, un mēs "ļaunā dienā" vairs nespējam pretoties un gūt uzvaru.
Ja šādā kritiskā brīdī atklājas mūsu ticības vājums, tad ir pēdējais laiks grēku nožēlai un gribai pēc atgriešanās.
10 Aug 2012, 16:24:29 EsPac rakstīja:
Man ir aizdomas, ka BMW530 jautā kāpēc pretinieku slepkavības ir pieņemamas bet nedzimušu bērnu nav. Bet droši vien viņš pats paskaidros labāk ko domājis.
10 Aug 2012, 16:14:38 Speed3 rakstīja:
10 Aug 2012, 11:46:24 BMW530 rakstīja:
10 Aug 2012, 11:39:43 Speed3 rakstīja:
ko nozīmē pieņemamas Kā var slepkavības būt pieņemamas?
Jā, kā tā var būt, ak jel gan!?
03 Aug 2012, 08:24:21 Speed3 rakstīja: Ēfraima dēli, kas bija bruņoti stopiem, atkāpās cīņas dienā.
Ps 78:9.
Tas nenotika kaut kādā karā, kaut kādā tautā. Nē! Tas notika Israēla tautā, Dieva tautā.
Bībele mums saka, ka visas Vecās Derības Dieva tautas cīņas satur priekšzīmi, mācību un brīdinājumus Jaunās Derības draudzei. Tādēļ mūsu ticības dzīvei ir derīgi šo apkaunojošo stāstu pārdomāt arī šodien.
Saspīlējums bija sakāpināts līdz pēdējai iespējai. Ienaidnieks, kas apdraudēja Dieva tautu, ar skaļiem kliedzieniem tuvojās.
Tieši šai acumirklī no mutes mutē lidoja vēsts: "Ēfraimieši bēg!" Izcilākie karotāji no Ēfraima cilts! Cik lepni viņi bija stāvējuši savā dižajā bruņojumā! Un tagad tie vienkārši cīņas lauku atstāja - ienaidniekam!
Šī psalma vieta runā par to, ka Kungs saviem ļaudīm, ja tie nav uzticīgi, var pieļaut krist tieši tai brīdī, kad stāvoklis kļūst sevišķi nopietns. Kāds dzejnieks šo psalmu atdzejojis tā: "... tad Dievs iedegās taisnās dusmās pret viņiem, / Viņš sodīja tos / Un ļāva nonākt nelaimē / Savai tautai, Ēfraima dēliem."
Tā ir nopietna patiesība: Dievs savus neuzticamos bērnus bieži soda nevis ar nelaimi, bet, pieļaujot tiem ciest neveiksmi un darot viņu ticību par izsmieklu. Ja kristiešiem nav pareiza stāja attiecībā uz savu Pestītāju, tad Viņš atvelk savu roku, un mēs "ļaunā dienā" vairs nespējam pretoties un gūt uzvaru.
Ja šādā kritiskā brīdī atklājas mūsu ticības vājums, tad ir pēdējais laiks grēku nožēlai un gribai pēc atgriešanās.
konteksts?
Man nav pieņemama nekāda slepkavība un vienmēr būtu svarīgi, pieturēties pie konteksta.
Es jau šeit esmu minējis, ja man būs jānogalina, lai aizstāvētu savs tuvākais, tad to arī darīšu.
Te laikam tas konteksts bija ar tām vecajā derībā aprakstītajām zvērībām, ko itkā pēc dieva norādēm izredzētā tauta izveica visur kur tika klāt. Patiesību sakot viņi jau no tā nav tikuši nekur tālu - ar palestīnas dvieļagalvām vēljoprojām izdarās līdzīgi.
Par slepkavībām runājot. Es nekādā gadījumā neslepkavotu un neļautos lai mani slepkavo kaut kādu mistisku iedomu vārdā - par dzimteni, reliģiju, pārliecību. Savukārt ja rastos apdraudējums man un maniem tuvākajiem, slepkavotu uz vella paraušanu. Protams arī naudas vai atriebības dēļ, ja būtu pārliecība par to, ka nesekos sods (protams šajā saulē, ne kaut kādā sadomātā pēcnāves dzīvē).
10 Aug 2012, 16:32:59 Speed3 rakstīja:
Man nav pieņemama nekāda slepkavība un vienmēr būtu svarīgi, pieturēties pie konteksta.
Es jau šeit esmu minējis, ja man būs jānogalina, lai aizstāvētu savs tuvākais, tad to arī darīšu.
10 Aug 2012, 16:40:28 EsPac rakstīja:
Te laikam tas konteksts bija ar tām vecajā derībā aprakstītajām zvērībām, ko itkā pēc dieva norādēm izredzētā tauta izveica visur kur tika klāt. Patiesību sakot viņi jau no tā nav tikuši nekur tālu - ar palestīnas dvieļagalvām vēljoprojām izdarās līdzīgi.
Par slepkavībām runājot. Es nekādā gadījumā neslepkavotu un neļautos lai mani slepkavo kaut kādu mistisku iedomu vārdā - par dzimteni, reliģiju, pārliecību. Savukārt ja rastos apdraudējums man un maniem tuvākajiem, slepkavotu uz vella paraušanu. Protams arī naudas dēļ vai atriebības, ja būtu pārliecība par to, ka nesekos sods (protams šajā saulē, ne kaut kādā sadomātā pēcnāves dzīvē).
10 Aug 2012, 16:32:59 Speed3 rakstīja:
Man nav pieņemama nekāda slepkavība un vienmēr būtu svarīgi, pieturēties pie konteksta.
Es jau šeit esmu minējis, ja man būs jānogalina, lai aizstāvētu savs tuvākais, tad to arī darīšu.
A ko? Nav jau lielākā daļa cilvēku tā vērti lai riskētu ar savu vai savu tuvinieku dzīvībām.
Par naudu runājot - vai nekad neesi pie sevis iedomājies ciparu par kādu būtu gatavs kādu novākt? Es esmu, diemžēl neviens tādus ciparus par to nemaksā
Tas sīkums, mums tepat līkdeguņi uzdarbojās.. nosacīti tepat.. no sakuma dzēsa krievisko versiju, tad ari latvisko un anglisko..
Tagad jau laikam ir kaut kas atjaunots..
Bet fakts kā tāds.. krievi, žīdi.. parastais stāsts
Tas paver iespēju vienu tekstu interpretēt dažādām situācijām
10 Aug 2012, 11:43:03 EsPac rakstīja:
Pie baznīcas piederīgajiem vispār pieņemts runāt kaut kādā dīvainā valodā - kaut kādas mīklainas, neko neizsakošas frāzes, dīvaini vārdu salikumi, tieši pārcēlumi no angļu valodas. Kaut vai visu iecienītais vārdu savienojums "katrs viens" - tiešs pārcēlums no angļu "everyone" - kāda mārrutka pēc lietot tik nesakarīgu, ausī griezōšu izteicienu, ja var pateikt vienkārši - katrs, ikviens, visi... Acīm redzot tas šķiet stilīgi un tāda runāšana uzreiz atbrīvo no 10% grēku.
10 Aug 2012, 10:41:20 BMW530 rakstīja:
Ak jel vēl, Tu pats gan tik vēl to saproti,
kas jo tik jālasa pēc būtības gan?
Ir labāki kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu.
Sal.p 15:17.
Šo vārdu autors, ķēniņš Salamans, mūsu gara acu priekšā rāda divas mājas. Vienā notiek varenas dzīres- viesi, vīns, barots vērsis. Otrā uz galda stāv tikai bļoda ar kāpostiem.
Kur ir jaukāk?
Dabīgi, ka mēs atbildam „tur, kur ir barotais vērsis”! „Nepareizi!”-saka Salamans. „Labi ir tikai tur, kur valda mīlestība, kur darbojas Dieva laipnības un mīlestības Gars.”
Kad Bībele min vārdu „mīlestība”, tad tā domā par Kungu Jēzu, kas mums ir atnesis Dieva mīlestību un ar savu Garu atjauno mūsu sirdis.
Atcerēsimies, piemēram, divas Bībelē minētās maltītes.
Viena tika noturēta ķēniņa Hēroda pilī. Vīns un dārgi ēdieni bija iesildījuši prātus. Dejoja jaunā Salome un satrauca visu prātus. Ķēniņš auroja: „Vēlies sev kaut ko, meitene!” Un viņa vēlējās Dieva vīra Jāņa galvu. Baismīgi! Neatpestītā pasaule ar saviem barotajiem vēršiem!
Otra maltīte bija ļoti vienkārša: Jēzum stepē apkārt sēdēja ap pieci tūkstoši cilvēku. Dziļā klusumā Jēzus pacēla acis uz savu Debesu Tēvu, pateicās un šīs pāris zivtiņas un dažas maizes sniedza ļaudīm. Bet tad ēda visi un paēda. Un bija liels prieks un dziļš miers šīs maltītes dalībnieku vidū.
Kur bija jaukāk?
Kādā vecā dziesmā ir teikts: „Ak, svētīgs nams, kur uzņem Tev’ par viesi, Tu īstais dvēs’les draugs, Kungs Jēzu Krist!”
+ + +
Kungs! Mēs Tev pateicamies, ka Tu dāvini mieru un mīlestību!
Āmen.
Pacietīgais ir labāks nekā stiprais.
Sālamana pamācības 16:32.
Ir savādi, ka kaut ko tādu varēja rakstīt varenais ķēniņš Salamans. Tādēļ, ka visbiežāk par stipriem uzlūko tos, kam ir vara. Prūsijas ķēniņš Fridrihs Vilhelms I par visu vairāk mīlēja savus „staltos puišus” (gvardus), Kromvels savas „dzelzs daļas”, ķēniņš (ķeizars) Vilhelms II savu „mirdzošo karaspēku” un Hitlers savu SS.
Un te kāds ķēniņš saka: „Pacietīgais ir labāks nekā stiprais.” Šos vārdus viņš nebūs izdomājis pats. Tos viņam mācīja Dieva Svētais Gars.
Jā, neviens cilvēks pats no sevis nenonāktu pie tādas gudrības. Jo tā ir pret mūsu dabu. „Kā?”- mēs jautājam. „Vai tad jābūt pacietīgai aitai, kas ar visu samierinās? Un tā esot labāka par to, kas spēj dūri uzsist galdā!?”
„Jā!” Dieva vārds mums atbild. „Tagad padomā- Dieva Dēls Kungs Jēzus , ir tāds Jērs, kas vienmēr tiek atrasts pacietīgs. Un noteikti Viņš ir labāks par visiem pasaules stiprajiem.”
Tad mēs mācamies saprast, ka visa mūsu daba Dieva priekšā ir ačgārna. Mūsu būtne Dieva acīs ir samaitāta. Rakstnieks Kafka savā dienasgrāmatā raksta: „Mūsu sirds dziļākā pamatne nav viss slava, bet netīrumi...Es, nabaga cilvēks!”
Kungs Jēzus kādreiz ir teicis: „Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem.” Ar savām ļaunajām sirdīm, kas izpaužas nepacietībā, mēs acīmredzami esam slimi. Un mums ir tikai viens vienīgs Ārsts- mūsu Pestītājs Jēzus. Viņš var mūs atpestīt arī no mums pašiem. Mūsu nepacietība ir vēlēšanās būt lieliem, vareniem ir garīgas slimības. Steigsimies pie Ārsta!
+ + +
Kungs! Ņem mūsu būtni līdzi Tavā nāvē un dāvini mums atjaunotu dzīvi Tevī!
Āmen.
Bībeles valodu ar katru jaunu tulkojumu mēģina piedzīt laikmetam, bet nu tradīcijas diemžēl neļauj to darīt pietiekamā apjomā. Mans uzskats, arī tad kad vēl sevi pieskaitīju ppie kristīgās baznīcas, vienmēr ir bijis tāds, ka ar tulkošanu un teksta stilistisko apstrādi ir jānodarbojas šīs jomas profesionāļiem - filologiem, korektoriem, galu galā arī antropologiem, nevis teologiem, kas pārsvarā ir ticīgi un kuriem ticība neļauj skatīties uz tekstu "skaidrām acīm".
Offline
Kā var slepkavības būt pieņemamas? 
