25 Jul 2012, 11:50:11 EsPac rakstīja:
ja kaut kas notiek, tad to vienmēr var pievilkt klāt, ja nenotiek - tātad bija domāts citādāk.
Tikai tādā gadījumā ja kautkas nav līdz galam izprasts un tādejādi ir materiāls ko kautkam pievilkt.
Un ko tad - gadsimtiem vecus reliģiskos tekstus rakstīja cilvēki ar absolūti perfektu izpratni par visumu pilnīgi visās jomās? Ja vispār dzīvē ir kāda joma, kur notiek tādas pievilkšanas, tad tā ir reliģija.
Kā vispār var runāt par piepildītiem pravietojumiem? Tas ir tāds mītiski piesātināts apgalvojums, patīkams mistiķiem, bet, ja domājam ar vēsu prātu, tad kas vispār ir pravietojums un kā tas atšķiras no veiksmīga minējuma?
Ja es uzminu 5 atbildes no 10, vai es esmu pravietis? Ja uzminu 3 atbildes? Ja vienu?
Vai kāds ir veicis kādu analīzi cik bībeles pravietojumu nav piepildījušies? Protams, nē. Atliek tikai pateikt, ka pareģojums VĒL nav piepildījies lai varētu atstāt nabaga skeptiķi ar tukšām rokām.
Fakts ir tāds, ka pareģojumus var saskatīt VISUR. Arī Harijā Poterā un Krēslā, ja labi grib, var atrast norādes uz DAJEBKO.
Patiesībā Harijs Poters ir dziļāko zināšanu avots. To sarakstījis insaideris, kas izliekas par sievieti bet patiesībā ir augstākā saprāta sūtnis un piedalās jaunās kārtības ieviešanas pirmajā vilnī. Tie kam ir acis redzēt, redz patiesību. Tie kas saprot, tie labi redz ka Potera pirmajā grāmatā ir pravietojums par FIFA šī gada fināla rezultātu!
Tā kaut kā no malas izskatās tā ņemšanās ap Atklāsmes grāmatu. Ja paskatās uz to kā alegorisku stāstu par tā laika norisēm Romas impērijā, tad protams bilde paliek ne tik romantiski dramatiska.
25 Jul 2012, 12:06:15 HuunsLV rakstīja:
Kā vispār var runāt par piepildītiem pravietojumiem? Tas ir tāds mītiski piesātināts apgalvojums, patīkams mistiķiem, bet, ja domājam ar vēsu prātu, tad kas vispār ir pravietojums un kā tas atšķiras no veiksmīga minējuma?
Ja es uzminu 5 atbildes no 10, vai es esmu pravietis? Ja uzminu 3 atbildes? Ja vienu?
Vai kāds ir veicis kādu analīzi cik bībeles pravietojumu nav piepildījušies? Protams, nē.
Fakts ir tāds, ka pareģojumus var saskatīt VISUR. Arī Harijā Poterā un Krēslā, ja labi grib, var atrast norādes uz DAJEBKO.
Tu drošvien neesi viņus nemaz nekad lasījis taka pēc loģikas tev nav tiesību par viņiem kautko apgalvot
Savādāk sanāk vien tāda diršanās
Ja tu zinātu kā konstruē kvalitīvus apgalvojumus, tad tu saprastu, ka īstā diršanās ir nevis mana skepse, bet gan nekonkrēts, nepārbaudāms, nefalsificējams pareģojums kurš īīīīīespējams piepildīsies tuvākos 1000 gados plus/mīnus 10000000 gadi. Katrs no mums var būt pareģis, vienkārši ne katrs jūt aicinājums čakarēt cilvēkiem prātus un par tādu tiešām kļūt.
Kā arī nevaru neuzsvērt, ka piepildījies pareģojums tiek konstruēts šādi: VISPIRMS ir rezultāts, piemēram, WW2, ekonomiskā krīze, Šrilankas cunami, 9/11, hujzin kas tur vēl, bet PĒC TAM tiek atrasts dajebkāds pareģojums kas ķipa atbilst un aptuveni runā par šo lietu. Tie ir kritiskās domāšanas pamati, nav par ko.
BMW
Pat kaitinošajiem pasaules gala pareģotājiem beigu beigās vismaz daļēji būs bijusi taisnība - saule tomēr nedegs mūžīgi, pasaule kādu to pazīstam beigises. Tad mums no tā secināt, ka visiem šiem panikas cēlājiem ir tiešais sakaru kanāls ar augstāko saprātu?
JEBKURAM ne-iracionālam apgalvojumam ir iespēja lielāka par 0, ka tas piepildīsies.
Aha, tādai informācijai kā internetam, medijiem, savām maņām, empīriskai pieredzei. Ir lietas, kuras var viegli paredzēt, piemēram, saule uzausīs arī rīt.
Pareģojumus vislabāk analizēt pirms tie ir piepildījušies, pievērst uzmanību cik precīzi mēs zinam laiku un vietu, kad tos pārbaudīt. Nepieciešams izslēgt minējuma uz labu laimi iespēju. Es saku, ka viss, kas nav pareģots ar precizitāti līdz konkrētai dienai un stundai, ir tikai veiksmīgs minējums un wishful thinking.
Īzaks sacīja Ābrahāmam, savam tēvam: „Te ir uguns un malka, bet kur ir upurējamais jērs?” Ābrahāms sacīja: „Gan Dievs pats izraudzīs sev jēru.” (1. Moz. 22:7-
Tāda ir ticības daba – tā darbojas ar lietām, kuras nav redzamas, nedz sajūtamas. Ticība izturas tā, it kā jau turētu šos dārgumus savās rokās; tā arī nepazīst nekāda cita mierinājuma, kā vien to, ka Dievs nekad nemelo un nepieviļ. Tā ticība izturas pret katru lietu. Kad man pienāk laiks mirt, kad nāve jau ir manu acu priekšā, man jādodas projām, nezinot, kur speršu nākamo soli. Šai brīdī neticība uzreiz ir klāt; tā izbīstas un saka: Ko nu lai daru? Kas zina, kur lai tagad glābjos? Tā vienmēr grib redzēt un sajust, kur rodama izeja. Tomēr to nav iespējams zināt, un šādas domas neizbēgami ved izmisumā. Turpretī ticība domā tā: es nezinu, kurp došos – man jādodas ceļā, neredzot un nezinot itin neko. Taču es atstāšu visu Dieva ziņā, kā psalmā ir sacīts: „Met savu nastu uz To Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus nemūžam taisnajam šaubīties.” (Ps. 55:23) Uz to es paļaujos, jo zinu, ka Viņš nemelos. Tā ticība iemanto dzīvību, lai gan nevar to saskatīt, jā, kaut arī cilvēka acis redz gluži pretējo! Ko tad ticība zina? Tikai to, ko Dievs ir teicis: Viņš neļaus nevienam izraut no Viņa rokas tos, kuri paļaujas uz Viņu. Teksts no Mārtiņa Lutera.
Viss vienā putrā - bezmaksas enerģija, Tesla, derības šķirsts... Vēl tikai Jēzus asiņu un Marijas jaunavības plēves trūkst... bet vispār es ar BMW530 nestrīdēšos, jo viņš labs cilvēks liekās esam pēc citā topikā viņa teiktā.
25 Jul 2012, 15:27:51 BMW530 rakstīja:
Un no šī skatu punkta - Speedam;
par vēsturi, kas ir datējama agrāk par 2000 gadiem.
Pirmkārt, piramīdas ir tūrisma objekts ar kura palīdzību pievilināt tūristus, kuri ienes naudu, tāpēc tās vienmēr mēģinās padarīt interesantākas nekā tās patiesībā ir. Viņi nekautrētos stāstīt, ka piramīdas īstenībā ir nevis parasti akmeņu krāvumi, bet seni kosmosa kuģi, ja tikai atrastos pietiekami daudz lētticīgo kuri pēc tam skrietu tur skatīties.
Otrkārt - vai šīs 2000 gadus vecās tehnoloģijas kāds ir spējis replicēt? Vajadzētu tā kā spēt, ja paskatās uz pašreizējo inžinieru/tehniķu kapacitāti. Minu, ka nav, jo mēness fāze nav īstā?