01 Oct 2021, 20:14:32 @CP17 rakstīja:
Nu kurš ir braucis ar diesel? Bija tādi Beļģijā saskrūvētie cik sapratu ar pežoo dzinējiem. Šitas vispār exkļuzif 7 vietas, dubultie stikli?.
kkad 90tajos čomam bija tāda melnā krāsā, kādi padsmit kakli kopā ar maziņām laidām dzīvē, lieki piebilst tiesību nebija nevienam eh ,saldie 90tie
A-66 mēs braucām spert uz mežu. Nolējām mežakaķu puskaču bāciņas Ne tāpēc, ka nebūtu bendžas, bet tā jautrāk.
70-tie bija zelta laiki, mežsaimniecībai bija vaļējs degvielas placis, divas 2t cisternas. Veči salēja Družbām un savos Ižos, mēs pēc darbalaika uzpildījām savus šperiņus. 9km, bet pa meža taciņām. Un Rīga-5 bija ekAnomisks
Es Jawiņai lēju vēl par naudu, bet hvz, man bija divas
Un LPSR taloni noteikti bija vēlāk.
Skiet tas bija 90-tais gads, kad braucam uz Cesu slimnicu vecmuteri apraudzit. Taja laika ari bija taloni un vel problema ar degvielas pieejaamibu tankos. Tad nu atceros to skatu, kad chalis bija samaucis pilnu baku un vel cik tur kannas, bet pistole kkadi 3-4 litri benjas neuzpilditas (sistema bija lidziga, ka tagad atseviskos tankos, kad japanem konkreti litri, nevis uzpilde pec nepieciesamibas). Chalim ta seja tada paskumja bija, skiet centas kkadas naudas noslaukt no nakama, kas rinda bija, lai sis ielej tos parpalikumus sev
Vecfateris stastija ari tos laikus, kad degvielu leja gravi, lai tikai norma butu izpildita. Majas visas kannas esot bijusas pilnas un mohabicam baka pilna. Reali to nevareja no braukt, jo ari isti braukt nebija kur.
Kas tos laikus nau piedzīvojis, jau šitās padumjības laika dzīves ainiņas neuztvers citādāk, kā absurda teātri. Es 70-tajos kādā trešajā vai ceturtajā klasē pa vasarām sāku piestrādāt mežrūpsaimniecības darbnīcās par palīgstrādnieku - tur, ko sašķirot, detaļas nomazgāt un tādā garā..., soļarku sapumpēju spainī darbnīcas uzpildes stacijā bez jebkādas uzskaites, ar šalti aplēju, teiksim, smagā autiņa tiltu, pēc tam sapumpēju nākamo spaini un ar pindzeli mazgāju. Pāris gadu vēlāk tiku, tā teikt, paaugstināts, jo biju jau ar motokrosa un skrūvēšanas pieredzi plirkšķu klasē, atsevišķā aprīkotā kabinetā pa vasarām aizstāju motorzāģu labotāju meistera atvaļinājuma laikā, es, puišelis, biju baigā cieņā, nesa sataisīt visu ko, arī pa privāto haltūrām, tur, atceros, reiz vaboļveidīgam zapiņam motora numuru nomainīju, citreiz traktora kardānam nolauztas špiļkas izskrūvēju, kauko ar motorzāģi sazāģēju, reiz kuģa pulkstenim atsperi uzmeistaroju un ...kaukā tādā garā... Tagad skolniekus pie darbagaldiem un nopietniem instrumentiem jau pa gabalu nepielaiž pārprastās demokrātijas dēļ.
07 Oct 2021, 08:32:33 @alnisg rakstīja:
Kas tos laikus nau piedzīvojis, jau šitās padumjības laika dzīves ainiņas neuztvers citādāk, kā absurda teātri. Es 70-tajos kādā trešajā vai ceturtajā klasē pa vasarām sāku piestrādāt mežrūpsaimniecības darbnīcās par palīgstrādnieku - tur, ko sašķirot, detaļas nomazgāt un tādā garā..., soļarku sapumpēju spainī darbnīcas uzpildes stacijā bez jebkādas uzskaites, ar šalti aplēju, teiksim, smagā autiņa tiltu, pēc tam sapumpēju nākamo spaini un ar pindzeli mazgāju. Pāris gadu vēlāk tiku, tā teikt, paaugstināts, jo biju jau ar motokrosa un skrūvēšanas pieredzi plirkšķu klasē, atsevišķā aprīkotā kabinetā pa vasarām aizstāju motorzāģu labotāju meistera atvaļinājuma laikā, es, puišelis, biju baigā cieņā, nesa sataisīt visu ko, arī pa privāto haltūrām, tur, atceros, reiz vaboļveidīgam zapiņam motora numuru nomainīju, citreiz traktora kardānam nolauztas špiļkas izskrūvēju, kauko ar motorzāģi sazāģēju, reiz kuģa pulkstenim atsperi uzmeistaroju un ...kaukā tādā garā... Tagad skolniekus pie darbagaldiem un nopietniem instrumentiem jau pa gabalu nepielaiž pārprastās demokrātijas dēļ.