Fish jau bija krietni vēlāk.
Plašākai publikai viņi parādījās ar šo:
Spied "Play", lai skatītos video!
Kā tagad atceros Scooter koncertu Liepājas pludmalē (Bič pārty ietvaros laikam), kad pēc kārtējās dziemas publika klusē un Ufo saka, ka pieklājīgi būt kaut vai aplaudēt )
Fish jau bija krietni vēlāk.
Plašākai publikai viņi parādījās ar šo:
Spied "Play", lai skatītos video!
Kā tagad atceros Scooter koncertu Liepājas pludmalē (Bič pārty ietvaros laikam), kad pēc kārtējās dziemas publika klusē un Ufo saka, ka pieklājīgi būt kaut vai aplaudēt )
Mans pirmais lielais koncerts- 1997. gads Skonto halle. Biļete, liekas, 5Ls maksāja.
Atmiņas stipri padzisušas.... Atceros tikai, ka bija oriģinālais satsāvs. Uz skatuves izleca ar kliedzienu "Faiyaaaaaaaa"
Mans pirmais lielais koncerts- 1997. gads Skonto halle. Biļete, liekas, 5Ls maksāja.
Atmiņas stipri padzisušas.... Atceros tikai, ka bija oriģinālais satsāvs. Uz skatuves izleca ar kliedzienu "Faiyaaaaaaaa"
Jā, tas bija Scooter pirmais koncerts Latvijā, 1997. gada 8. martā. Toreiz Skonto hallē bija pilns ar tautu, jo tad vēl tā bija topa grupa.
Fire toreiz bija labs, ar visādu pirotehniku kopā.
Par šajā topikā runāto, ka, RAF, RVR utt bija bezcerīgi novecojuši utjpr :
..you often hear these extreme arguments that either somehow you could have kept the lights on at all these Soviet enterprises and everything could have continued on as before – of course, it could not – or that none of it was salvageable. That is not true either.
When I first arrived in Latvia in 1995, I was just shocked that no one was inventorying the country’s industrial machinery. I was, as a young academic, interested in it. I toured a lot of factories and I saw a lot of advanced equipment that was manufactured in Western Europe in the 1980s, some really high-end machinery.
The thing to have done was to inventory it all, come up with a plan to then create something, a few competitive industries out of what you had. And some of it was competitive, such as Latvia’s fiberglass works.
But Latvians didn’t want to think about any industrial policy in any serious way. And didn’t at all until after the 2008 crisis. These free-market ideas were so firmly rooted in the policymakers of the Baltic states – that you don’t interfere with the market.
Par šajā topikā runāto, ka, RAF, RVR utt bija bezcerīgi novecojuši utjpr :
..you often hear these extreme arguments that either somehow you could have kept the lights on at all these Soviet enterprises and everything could have continued on as before – of course, it could not – or that none of it was salvageable. That is not true either.
When I first arrived in Latvia in 1995, I was just shocked that no one was inventorying the country’s industrial machinery. I was, as a young academic, interested in it. I toured a lot of factories and I saw a lot of advanced equipment that was manufactured in Western Europe in the 1980s, some really high-end machinery.
The thing to have done was to inventory it all, come up with a plan to then create something, a few competitive industries out of what you had. And some of it was competitive, such as Latvia’s fiberglass works.
But Latvians didn’t want to think about any industrial policy in any serious way. And didn’t at all until after the 2008 crisis. These free-market ideas were so firmly rooted in the policymakers of the Baltic states – that you don’t interfere with the market.
Ideja par to, ka kāds izveidos sarakstu ar pa visu LV apkopotajām tehnoloģiskajām iekārtām ir visai utopiska. Lai vēl no tāda saraksta izsecinātu ko ar kādu varētu uztaisīt, kas jāved no Rēzeknes un Ventspils uz Ogri, lai kaut ko sakombinētu jaunai ražotnei. Gan jau nebūs padomājis, ka ja vēl varbūt padomju laikos tām iekārtām tika sagādātas rezerves daļas, tad neatkarības gados līdz 1995. gadam tās noteikti bija labotas kā pagadās. Operatoru, kas normāli prastu ar tām iekārtām strādāt gan jau tāpat īsti nebija, servisa personāla arī. Tāds pērtiķis ar granātu vien sanāk. Plus darba kultūra bija problēma lielajos uzņēmumos. Lai cilvēkiem smadzenes iestādītu kā pareizi jāstrādā konkurences apstākļos nepietiek ar modernu iekārtu salasīšanu pa visu Latviju vienuviet.
24 May 2021, 16:26:01 @Mizx rakstīja:
Ideja par to, ka kāds izveidos sarakstu ar pa visu LV apkopotajām tehnoloģiskajām iekārtām ir visai utopiska.
Nenoliedzami. Bet tajā, ka ne visu rūpnīcu aprīkojums bija bezcerīgi novecojis un ka kāda būtu varējusi izdzīvot vispār, vai ilgāk un veiksmīgāk nekā izdzīvoja (RRR, Grīziņkalna stikls) ar veiksmīgāku menedžmentu un labvēlīgāku politiku, es tomēr saskatu labu daļu patiesības.
Man visvairāk kremt, ka pa skuju taku aizgāja rūpnīcas, kuru produktu konkurētspējā, šķiet, nozīmīgs bija nevis svaigs, ražīgs un energoefektīvs aprīkojums, bet kvalificēts cilvēkresurss (un tāds tur bija), un kuru produkts ir kaut kas, kam nav jākonkurē ar ķīnu, un kādu dažas citas ne mazāk senas rūpnīcas Eiropā, afaik, arvien ražo:
Grīziņkalna un Līvānu stikli, varbūt mazākā mērā Kuzņecovs un RRR.
24 May 2021, 16:26:01 @Mizx rakstīja:
Ideja par to, ka kāds izveidos sarakstu ar pa visu LV apkopotajām tehnoloģiskajām iekārtām ir visai utopiska.
Nenoliedzami. Bet tajā, ka ne visu rūpnīcu aprīkojums bija bezcerīgi novecojis un ka kāda būtu varējusi izdzīvot vispār, vai ilgāk un veiksmīgāk nekā izdzīvoja (RRR, Grīziņkalna stikls) ar veiksmīgāku menedžmentu un labvēlīgāku politiku, es tomēr saskatu labu daļu patiesības.
Man visvairāk kremt, ka pa skuju taku aizgāja rūpnīcas, kuru produktu konkurētspējā, šķiet, nozīmīgs bija nevis svaigs, ražīgs un energoefektīvs aprīkojums, bet kvalificēts cilvēkresurss (un tāds tur bija), un kuru produkts ir kaut kas, kam nav jākonkurē ar ķīnu, un kādu dažas citas ne mazāk senas rūpnīcas Eiropā, afaik, arvien ražo:
Grīziņkalna un Līvānu stikli, varbūt mazākā mērā Kuzņecovs un RRR.
Zini, kas kalpo par pierādījumu, ka nebūtu izdevies? — pirmie ES atbalsta naudas viļņi. Bija uzņēmumi, kas sapirka modernas iekārtas un pēc tam konstatēja, ka tās ir par lielu, jaudīgu utt., bet "mazākām" netika dots atbalsts. Rezultātā mocījās ar to, ka dienas laikā ar to saražoja tik, cik viņiem pasūtījumi visai nedēļai. Pēc tam vadībai galvassāpes skraidīt pa citiem uzņēmumiem un mēģināt piedāvāt liekās jaudas. Tā ka var būt superīgākā iekārta, bet ja tās jauda nav sabalansēta ar pārējām iekārtām un tirgus pieprasījumu, tad tāpat ir auzas. Ne vienmēr var sameklēt pietiekamu daudzumu pasūtījumu "no malas". Beigās atgriešanās pie iepriekšējā fakta — neviens normāls nenāks strādāt ar iekārtu uz vienu dienu nedēļā, bet nestrādājot ikdienā nav arī nekādas kompetences ar to darboties. Atkal tā pati problēma.
Ok, varbūt, bet man kā plāna dīvāna ekspertam ir grūti saredzēt nopietnu problēmu tajā, ka kāda iekārta strādā vienu dienu nedēļā, neskaitot to, ka aizņem vietu (telpu noma, apkure, ...) un, jā, ka varētu būt grūti atrast kvalificētu darbinieku tikai vienai dienai nedēļā.
Ja tā nav iekārta, kuras optimāla darbība būtu 24/7 (t.i., katra tās ieslēgšana/izslēgšana patērē ilgu laiku, izraisa materiāla zudumus, utml.), tad, neskaitot iepriekš nosaukto - kas mainās no tā, cik dienas nedēļā tā tiek darbināta?