Par šito arī bija dokumentālene Riktīgi labais stāsts ar zemtekstu par cilvēka psiholoģiju
Šiem tie piloti deva konservus u.c. paiku, lai šamējie palīdzētu kravas izkraut un nēsāt utt. Tusēja tur visu kara laiku izmantojot to salu par skrejceļu un bāzes vietu. Tad karš beidzās un šie notinās.
Papuasi vieni un pamesti būvēja no zariem lielus lidmašīnu modeļus un lūdzās uz debesīm, lai ļopenes un garšīgās živenes atgrieztos
Un neviens cilvēks lai neatrodas saiešanas teltī, kad augstais priesteris ieiet svētnīcā, lai salīzdinātos...
3Moz 16:17.
Še ir runāts par lielo dienu Vecās Derības Dieva tautas dzīvē: par salīdzināšanas dienu ar Dievu.
Reizi gadā katram israēlietim ļoti noteikti tika atgādināts: "No dabas tavas attiecības ar Dievu nav kārtībā. Tavi grēki tevi šķir no tava Dieva. Un tev nevar būt miers, kamēr nav notikusi salīdzināšanās ar Dievu!"
Mums, mūsdienu cilvēkiem, nevajadzētu izturēties pret Dievu tik vieglprātīgi! Mēs esam tieši tādā pašā stāvoklī, kā tā laika ļaudis. Un, ja Bībele saka, ka bijība Dieva priekšā ir visas gudrības iesākums, tad esam ļoti negudri, ja mēs Viņu nebīstamies.
Salīdzināšanai ar Dievu ir jānotiek!
Vecās Derības salīdzināšanās svētku kulminācijas brīdī, visai tautai godbijīgi klusējot, augstais priesteris ar asins trauku iegāja vissvētākajā vietā. Taisni uzkrītoši Bībele uzsver: "Neviens cilvēks lai neatrodas saiešanas teltī, ka vien augstais priesteris! Šai brīdī augstais stāvēja pavisam vientuļš, gluži viens Tā Kunga priekšā.
Kādēļ Vecajā Derībā tik ļoti uzsvērta augstā priestera vienpatība vissvētākajā vietā Dieva priekšā? Tādēļ, ka tas viss ir norādījums uz mūsu lielo Augsto Priesteri - Dieva Dēlu. Kungs Jēzus ir gluži viens, visdzīļākajā atstātībā atnesis savas Asinis, mirdams pie krusta. Viens pats! Tādēļ mēs nenieka nevaram pielikt Viņa salīdzināšanas Upurim. Mēs varam tikai ticībā pieņemt, ko Viņš priekš mums ir darījis.
+ + +
Kungs! Mēs Tev pateicamies, ka Tevī mums var būt patiess miers ar Dievu.
Amen.
Arī sava vīna kalna augļus tev nebūs pilnīgi nolasīt, nedz uzlasīt sava vīna kalna nobirušās ogas; trūcīgam un svešiniekam tās tev būs atstāt; - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!
3Moz 19:10.
Vai tas nav brīnišķīgs vārds? Tas saka: Dievam patīk augstsirdīgi ļaudis. Viņš nemīl sīkstuļus un skopuļus.
Par skotiem ir daudz anekdošu, kurās tie izsmieti kā skopuļi. Šādas anekdotes patiesībā ir liela netaisnība pret kādu tautu. Jo palūkojieties tuvāk mēs atklāsim: šī vaina ir mums visiem - no dabas - kur darīšana ir ar citiem!
Proatams - paši pret sevi mēs varam būt ļoti augstsirdīgi. Mums ir viegli būt patiesi sirsnīgiem pašiem pret sevi un savējiem.
Bet pret citiem? Pret dzīves pabērniem mūsu apkārtnē? Jeb pret tālāku līdzcilvēku postu? Tad mēs uzreiz pamanām, ka neesam uz to spējīgi - "neuzlasīt nobirušās ogas". Mēs kļūstam sīkmanīgi un nožēlojami ļaudis.
Tādi mēs Dievam nepatīkam. Viņš Pats ir neizteicami augstsirdīgs.
"Jo Viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem." Vēl vairāk: Viņš dod savu Dēlu Jēzu nāvē par saviem ienaidniekiem; par mums, grēciniekiem, kas Viņu ikdienas sāpinām un apvainojam.
Visa Bībele ir kā šalkojoša slavas dziesma Dieva laipnībai, žēlsirdībai un augstsirdībai. No tās pārvarēts, apustulis Jānis izsaucas: "No Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību pēc žēlastības!"
Lielais Dievs nevēlas sev sīkumainus, skopus bērnus. Tādēļ Viņš deva savai Israēla tautai šo teksta vārdu. Un Viņa Gars grib darīt mūs sev līdzīgus.
+ + +
Kungs! Piedod mums mūsu šaursirdību un atjauno mūs!
Amen.
Tāpēc svētījieties un kļūstiet svēti, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs. ...kas liek jums būt svētiem!
3Moz 20:7-8.
"Svētījieties...jo Es jūs svētīju."
Liekas, ka Dieva Vārds sastomītos. Jā, tas var likties pat kā pretruna.
Bet Dieva Vārds nestomās. Tikai mūsu gars tik ātri neuztver dievišķās patiesības.
Jā, še rakstīto mēs ar savu saprašanu vispār nespējam aptvert. Mēs to piedzīvojam tad, ja nopietni rēķināmies ar Dieva Vārdu.
Kas ir iekšķīgi uzmodies un grib piederēt Dievam, tas arī no sirds vēlas kļūt "svēts". Tas uzsāk cīņu un pieliek pūles, lai pārvarētu savu lepnību, savu garastāvokli, savu netīrību, savu laiskumu, savu patmīlību, savu melīgumu un vēl daudz ko citu.
Un tad atklājas kaut kas nepatīkams: no mūsu pašu svēttapšanas nekas neiznāk. Tieši otrādi! Liekas, ka mūsu grēki tikai tagad sāk pa īstam mūsos darboties.
Beidzot tas var novest līdz pat izmisumam; tad ir jāatzīst savs pazušanas stāvoklis un steigšus jāgriežas pie Dieva.
Tad Dievs saka: "Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī." Viņš velk mūs pie sava mīļā Dēla. Mēs ieraugam Pestītāju pie krusta un atklājam: Viņā mēs kļūstam - bez jebkādiem nopelniem - taisnoti, svēti un Dieva bērni. Tad mēs ticam no sirds, visu nododam Pestītājam un uzņemam Viņu savā sirdī.
Un tad Jēzus sāk darboties mūsu dvēselē. Ar savu Svēto Garu Viņš padara mūsos Dieva darbu, ko mēs paši nespējam. Viņš svēto mūs.
+ + +
Kungs! Bez Tevis mēs savos ceļos piekūstam un apmaldamies. Mēs Tev pateicamies, ka Tu taisno un dari svētus mūs, grēciniekus.
Amen.
Offline
