Un tūliņ viņš kļuva redzīgs un gāja viņiem līdz, Dievu slavēdams.
Lk 18:43.
Kāds pacients tika izlaists no slimnīcas. "Daktera kungs," - viņš jautāja, - "vai tagad es drīkstu sevi uzskatīt par veselu?" Ārsts atbildēja: "Vai tad ir kāda pilnīga dziedināšana? Mēs sakām - jūs esat atlabis."
Daudzi domā, ka Jēzus ir nācis uzlabot mūsu dzīvi. Tie ir maldi. Bībelē stāv: "Caur Viņa brūcēm mēs esam dziedināti."
Tas taču ir tik skaisti - izdziedināta visa dzīvība! Mūsu teksts mums rāda, kā tāda izveseļošanās izskatās.
Ceļmalā sēž kāds vīrs un ubago. Garām nāk Jēzus. Un notiek brīnums: aklais Viņam tic. Mūsu sirdīs tāda ticība Kungam Jēzum nerodas pati no sevis. Tā ir Svētā Gara darbs.
Aklais nostājas Jēzus priekšā un rādīja Viņam savu postu. Tā noris mūsu dziedināšana - ja atzīstam savu bēdīgo stāvokli un to izklājam tā Kunga priekšā.
Nākošais ir tas, ka aklais vīrs saņem Jēzus dziedināšanas vārdu un kļūst redzīgs. Tā viens vienīgs Dieva Vārds var apgaismot arī mūsu acis, ka mēs visu redzam it kā jaunā gaismā!
"Viņš gāja Jēzum līdz", stāv rakstīts. Kādā senā dziesmā drastiski teikts: "Ak, ļauj pie Tevis pielipt / Kā dadzītim pie tērpa." Tagad šī vīra dzīve ieguva jaunu vadību un virzienu. Tā aizvien noris tālākā dziedināšana.
Un pēc tam? "Viņš slavēja Dievu." Ļaudis, ko dziedinājis Jēzus, nav sēru karogi, bet cilvēki ar slavas dziesmām - sirdīs un uz lūpām.
+ + +
Kungs! Tu esi teicis: "Redzi, Es visu daru jaunu." Dari šo darbu arī pie manis.
Amen.
Un tūliņ viņš kļuva redzīgs un gāja viņiem līdz, Dievu slavēdams. Un visa tauta, to redzēdama, deva Dievam godu.
Lk 18:43.
Tas bija kas ievērojams - Kungs Jēzus atdeva kādam aklam vīram acu gaismu.
Tūkstošiem ļaužu mūsdienās apliecina: "Pie manis Jēzus ir veicis vēl ko lielāku: Viņš man ir piedevis visus manus grēkus. Ar savu krusta nāvi Viņš mani ir darījis par dzīvā Dieva bērnu. Viņš mani ir izrāvis no tumsības varas un pārstādījis sava Dēla Valstībā."
Jā, tas ir vēl kas lielāks!
Tagad vēl pavērosim aklo, kas kļuva redzīgs. Par viņu lasām: "Gāja viņiem līdz, Dievu slavēdams."
Sekot un priecīgi slavēt Dievu - tas atklātībā sader kopā.
Ir kristieši, kas seko Jēzum lielā nopietnībā. Viņš dzīvo un mums Viņam ir jāseko. Tomēr no šiem kristiešiem bieži rodas iespaids, ka šī sekošana ir kas smags un nomācošs. Ne nieka nav manāms no "prieka pie tā Kunga". Te kaut kas nesaskan.
Un ir vēl citi, kuru mutes ārēji pārplūst no slavas un teikšanas, bet viņu dzīvē daudz kas nav kārtībā. Nevar manīt, ka viņi sekotu Kungam, kas nesa krustu uz Golgātu - lai mirtu. Arī te kaut kas nesaskan.
Ar nopietnību sekot Kungam Jēzum un slavēt dzīvo Dievu par Viņa Pestīšanu - kur tas apvienojas, tur cilvēks ir patiesi atpestīts un iegājis Dieva Valstībā.
+ + +
Kungs! Kungs, dāvini mums pareizo, Svētā Gara veidoto stāvokli Dieva Valstībā!
Amen.
Vīrs gāja viņiem līdz, Dievu slavēdams. Un visa tauta, to redzēdama, deva Dievam godu.
Lk 18;43.
Auto ilgi stāvējis augstumā. Uzspiežu starterim. Nekas nenotiek. Satraucošas sekundes! Beidzot motors ierūcas "tir-tir-tir". Tālāk viss norit kā jau parasts. Aizdedzes moments - lūk, kas ir svarīgākais!
Arī priekš Debesu Valstības dažkārt vajadzīga aizdedze. To redzam arī šeit.
Kungs Jēzus ir dāvinājis acu gaismu aklajam vīram, kas ceļmalā ubagoja. Pilns pāri plūstoša prieka, izdziedinātais sāk slavēt Dievu. Man liekas, it kā es dzirdētu viņa aizsmakušo, nopūlēto balsi dziedam: "Teici to Kungu, to Godības Ķēniņu svētu..."
Līdz šim ļaudis ir stāvējuši viņam apkārt, klusēdami. Citi saīguši, ka Jēzus ielaidies ar tādu dīkdieni un viņus nemaz nav ievērojis. Citi aizkustināti jautā: "Kas šis Jēzus tāds ir?"
Bet pāri visam atskan slavas dziesma - ne skaisti, bet skaļi un no sirds.Ļaudis izbrīnījušies klausās. Un tad tā satver arī viņus. Pievienojas kāda dreboša balss. Tad vēl kāds dobjš bass. Un nu jau daudzi dzied līdz. Beidzot atskan brāzmains dziedājums: "Un visa tauta to redzēdama, deva Dievam godu." Neievērojamais ubags aizrāva līdzi ļaužu pulku slavēt Dievu.
Cik daudzi kristieši un sludinātāji nopūlas panākt šādu "iniciatīvas aizdedzi". Bet "mašīna" nekust. Kur ir vaina?
+ + +
Kungs! Dari mūs par Gara piepildītiem ļaudīm, kas izstaro prieku pie tā Kunga!
Amen.
Bet tie bija ceļā, iedami augšup uz Jeruzalemi. Un Jēzus gāja viņiem pa priekšu, un tie iztrūcinājās, un bailēs tie Viņam sekoja.
Mk 10:32.
Jēzus Kristus krusts ir magnēts!
Kungs Jēzus iet uz Jeruzalemi. Mācekļi pavisam noteikti zin, ka tur gaidāms nāvīgs ienaids. Lai nerastos nekādas ilūzijas, Jēzus pats norāda: "Tie mani sitīs krustā."
Tagad mācekļu stāvoklis ir tātds, ka viņi varētu atkāpties. Neviens taču viņus nespiež iet Jēzum līdz. Viņi varētu atgriezties pie savas zvejniecības. Viņiem nav nepieciešams iet krusta ceļu.
Un - viņi arī negrib to. Bailes ir sagrābušas viņu sirdis: "tie iztrūcinājās un baidījās."
Un tomēr - "tie Viņam sekoja."
Viņiem to nevajadzēja. Viņi to negribēja. Un tomēr viņi gāja. Tāds magnēts ir Kristus krusts. Tas pievelk un cilvēku sirdis velk līdzi.
Liekas gan, it kā bailes beidzot pārvarētu mācekļus, kad Jēzus apcietināšanas brīdī tie bēg un paslēpjas.
Taču - krusts bija stiprāks. Šis magnēts viņus vairs neatlaida. Mums ir saglabājusies Pētera vēstule. "Viņš uznesa mūsu grēkus savā miesā pie staba, lai mēs grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti."
Arī no mācekļa Jāņa mums ir vēstules. Tajās ir slavināts Jēzus krusts! "Jēzus Asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem."
Jā, Jēzus krusts ir stiprs magnēts. Mācekļi atvairījās no šī pievilkšanas spēka, bet tas viņus beidzot pārvarēja. Kaut tas tā notiktu arī ar mums!
+ + +
Kungs! Piedod mums mūsu pretošanos Tava krusta pievilkšanas spēkam!
Amen.
----------------- No matter how big your house is,how recent your car is,or how big your bank account is. Our graves will always be the same size. Stay humble.
man gribētos domāt, ka cilvēks grib būt "interesants". par oligarghu bērēm - emocionāli un tikai
----------------- No matter how big your house is,how recent your car is,or how big your bank account is. Our graves will always be the same size. Stay humble.
Tad viens no divpadsmit, saukts Jūda Iskariots, nogāja pie augstajiem priesteriem un sacīja: "Ko jūs man dosit, es jums Viņu nodošu?" Un viņi iedeva tam trīsdesmit sudraba gabalus.
Mt 26:14-15.
Cik vērts Jēzus ir mums?
Par Jēzu Bībele saka: "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu Mūžīgo Dzīvību."
Tātad cik vērts Jēzus ir mums?
Jūda ir skaidri atbildējis uz šo jautājumu: trīsdesmit sudraba gabalus. Mūsu naudā tas ir 84 markas.
Tas ir daudz vai maz?
Es atrodu, ka tas īstenībā vēl ir ļoti daudz. Kad uzskatu vairumu savu laika biedru, tad jākonstatē: viņi atdod Jēzu, neprasīdami par Viņu gluži neko. Mūsu laikmets Jēzu izmet kā kādu vecu, mantotu mēbeļgabalu, kas vairs neiederas modernā dzīvoklī, un ko arī vairs nepērk neviens senlietu tirgotājs.
Jūdam Jēzus tomēr bija 84 markas vērts.
Cik smieklīga summa! Ir ļaudis, kuriem Jēzus ir daudz vairāk vērts.
Bībele ziņo par kādu jaunu vīru Stefanu. Viņam Jēzus bija dzīvības vērts. Viņš labāk ļāva sevi nomētāt akmeņiem, nekā atdod savu Pestītāju. Viņam ir radušies daudz sekotāju - līdz pat mūsdienām.
Pirms mēs atbildam, lai uzklausām, cik mēs esam Jēzum vērti. Atbilde skan: visu! Mūsu labad Viņš atstāja Debesu Godību, mūsu labad izcieta Dieva tiesu par grēku pie krusta. Tas mums jāapdomā un tad jāatbild: cik mums ir vērts Jēzus!
+ + +
Kungs Jēzus! Kļūsti Tu mums dārgāks par visu!
Amen.
Braucu ar: BMW 4 F36 Gran Coupe, BMW 4 G26 Gran Coupe
15 Feb 2012, 08:50:17 Speed3 rakstīja:
15 Feb 2012, 08:42:25 Tune-L rakstīja:
15 Feb 2012, 08:21:05 Arsmens rakstīja: Viens sāk nevisai slēptā namjokā norādīt uz ēbreju sazvērestību
Nekas, nekas, gan jau liikdegunji driiz tiks niideeti masveidaa ! Tautai atveersies acis un sekos logjiska riiciiba !
Apgaismo, kas ir loģiska rīcība?
Ko Tu dari, kad daarzaa saaug nezaales ?
Logjiski, ka izkaplee, izniidee, apsmidzini ar kjimikaalijaam
Liikdegunju gadijumaa jebkursh veids buus labs, lai tiktu no taas sergas valjaa
Lindermanu, Zhdanoku un liidziigos vareetu sviniigi izmantot iekuram atklaajot atjaunoto Salaspils kompleksu
----------------- Patiesība mūsdienās tiek uzskatīta par naida runu.
Чей Венесуэла?