Šis topiks te maz iezīmējas ar kaut kādu nāvi, vairāk ir kā rēcīgi gadījumi iz dzīves, vismaz te tāds spams jau aizgāja. Jaunu tēmu dēļ tiem ziediem nevēršu
es tik peč tam pamanīju, ka te pussēta jau spamo par salviju
Sita salvia ir pilnigs mesls man kadi 50 grami majaas meetaajaas, efekta nekada, tikai kaklaa baigi kož ka piipee. Vajag suutiit salvias ekstraktu, bildees e-bay parasti taads melns izskataas pee suudiem, vot taa manta dod labi pa galvu,kad pipeju vinu likaas ka visa pasaule un viss notiek uz kreiso pusi, nevaru to efektu pat tolkam izstastiit, bet galva iedeva labi, vienigi tas efekts nebija ilgs ~30min.
30 Jul 2008, 15:05:58 stuntman rakstīja:
Starp citu, kapec ir ta, ka var nezcik stundas nociesties, bet, tiklidz Tu uzzini, ka labiericibas ir tepat aiz stura / pec paris kilometriem, whatewa, kad saproti, ka tulin Tavas ciesanas tiks atalgotas, tas klust simtreiz neciesamakas!
Kapec ta? Kads mak paskaidrot?
tātad neemsu vienīgias, citiem ir tāpat
kapec sunim kad vins ierauga kautko apalju uzreiz mist sagribaas?
Tā kā katrs no laukiem jaunietis savā laikā ir braucis ar moci, tad man tāds laiks ar ir bijis. Protams visu laiku braukājos ar kkādu Minneli, kura necik neiet. Bračkam stāvēja Jawa ar kuru neviens man neļāva braukt un ķerties klāt netik, protams pa kluso uzlādēju aķi un nolēmu izmest līkumu. Viss jau bija labi, ja neskaita ka ~60km\h uz asfaltēta ceļa izjuka priekšējie amīši, pats es uz mutes. Piemodos pie radiem, kas dzīvo kaimiņos, mājās ar feisu kurš izskatījās, viss vienā lielā nobrāztā pušumā, par rokām un ceļiem nemaz nerunāšu. Neatceros kā es tur biju nokļuvis. Brālēns teica, ka es pieklopējis pie durvīm viscaur vienās asinīs un teicis: "Pazvani mammai..." un izrūbījies pie durvīm.
Bet viss laimīgi beidzās. Man vislielākasi prieks, kad uz sejas nepalika nekādas trakās rētas
Ne gluži naves bailes, bet 2001 gadā manī ietriecās autoiekrāvējs un ar ķepu piespieda pie konteinera, rezultātā apakšstilba vaļējs šķembains lūzums, pēc 3 mēnešiem uz kruķiem konstatēta neveiksmīga operācija un infekcija (kauls sāka pūt). Ieteica ārstu ARS`ā, tās uzreiz norīkoja uz operāciju Traumataloģijas inst.(traumās), operācijā izgrieza daudz kaula, un kāja turējās uz maza gabaliņa kaula, kuru neskāra infekcija, ejot ar kruķiem uz tualeti paslīdēju uz mitra linoleja un atkal lūzums. Ārstiem ZB ar mani mocīties ielika no ceļgala līdz pēdai kaut kādu stieni kaulā un gandrīz uzreiz (2 nedēļas) varēja mēģināt staigāt. Tagad esmu atbrīvojies no visiem dzelžiem, bet sekas vēl joprojām jūtu...
p.s.
par to čurāšanu runājot, hana ir tad kad pie durvīm ar atslēgām sāc grabināties
Kādus gadus 10 atpakaļ man vienā skaistā vasaras dienā kājas aukstas palika, kad ar moci braucot pa lauku ceļu nopūta vējš keponu. Nobremzēju un sāku braukt pakaļ viņam. Pēc 100m ieraudzīju ceļa vidū mētājoties. "It kā" paskatījos uz aizmuguri vai tur neviens nebrauc un lēnām piebraucu pie viņa un no no ceļa malas griezos riņķī uz ceļa vidu un tajā brīdī kaut kāds šrots, kas brīnumainā kārtā bija ieskrējies uz kādiem 110km/h man palidoja garām gar priekšējo riteni . Ja būtu sācis griešanās manevru sekundes desmitdaļu atrāk, tad būt ar visu moci kaut kur attālā pļavā lasāms kopā ar visu draudzeni, kas sēdēja aizmugurē. Džeks kaut kā "savāca" autiņu, kuram sāka pakaļu nejēgā mētāt pa visu ceļu. Viņš pat neapstājās. lai man iedotu bašķā. Lieki teikt, ka nedēlu ar moci braucu, kā "botaņik".
30 Jul 2008, 17:53:57 walder rakstīja:
Kādus gadus 10 atpakaļ man vienā skaistā vasaras dienā kājas aukstas palika, kad ar moci braucot pa lauku ceļu nopūta vējš keponu. Nobremzēju un sāku braukt pakaļ viņam. Pēc 100m ieraudzīju ceļa vidū mētājoties. "It kā" paskatījos uz aizmuguri vai tur neviens nebrauc un lēnām piebraucu pie viņa un no no ceļa malas griezos riņķī uz ceļa vidu un tajā brīdī kaut kāds šrots, kas brīnumainā kārtā bija ieskrējies uz kādiem 110km/h man palidoja garām gar priekšējo riteni . Ja būtu sācis griešanās manevru sekundes desmitdaļu atrāk, tad būt ar visu moci kaut kur attālā pļavā lasāms kopā ar visu draudzeni, kas sēdēja aizmugurē. Džeks kaut kā "savāca" autiņu, kuram sāka pakaļu nejēgā mētāt pa visu ceļu. Viņš pat neapstājās. lai man iedotu bašķā. Lieki teikt, ka nedēlu ar moci braucu, kā "botaņik".
30 Jul 2008, 17:53:57 walder rakstīja:
Kādus gadus 10 atpakaļ man vienā skaistā vasaras dienā kājas aukstas palika, kad ar moci braucot pa lauku ceļu nopūta vējš keponu. Nobremzēju un sāku braukt pakaļ viņam. Pēc 100m ieraudzīju ceļa vidū mētājoties. "It kā" paskatījos uz aizmuguri vai tur neviens nebrauc un lēnām piebraucu pie viņa un no no ceļa malas griezos riņķī uz ceļa vidu un tajā brīdī kaut kāds šrots, kas brīnumainā kārtā bija ieskrējies uz kādiem 110km/h man palidoja garām gar priekšējo riteni . Ja būtu sācis griešanās manevru sekundes desmitdaļu atrāk, tad būt ar visu moci kaut kur attālā pļavā lasāms kopā ar visu draudzeni, kas sēdēja aizmugurē. Džeks kaut kā "savāca" autiņu, kuram sāka pakaļu nejēgā mētāt pa visu ceļu. Viņš pat neapstājās. lai man iedotu bašķā. Lieki teikt, ka nedēlu ar moci braucu, kā "botaņik".
. 
Offline
