Jebkurā dzīves situācija var piesaukt dievu – jā – tā bija dieva griba! Pilnīgi jebkurā! Bet jautājums – kāpēc tieši viņu jāpiesauc un kāpēc tieši to dievu, kas ir kristiešiem? Konkrēto situāciju identificēt ar konkrētu dievu un no tā izrietošo situāciju neviens nevar.
11 Nov 2009, 14:51:09 ROLEXX rakstīja:
Es ticu Atlandīdai, jo vienkārši būtu interesanti, ja tāda eksistētu, vēl es ticu nāriņām un ceru, ka kādreiz kādu ieraudzīšu!
no Atlantīdas nāk āriešu rase, kurai jāvalda pār zemi
Tu esi visas dīvainās pasaules teorijas apzinājis?
11 Nov 2009, 14:40:36 Fordpower rakstīja:
Es domāju, ka jums visiem, kas te tā kaislīgi aizstāv dievu vajadzētu iziet ielās un paskatīties, kas notiek. Zādzības, slepkavības, prostitūcija, pašnāvības, utt.
Vienkārši vajag samierināties, ka pēc nāves nekā nebūs, ne debesis, ne elles. Dzīvo dzīvi, izbaudi visu ko tā piedāvā un aizmirsti par visiem šitiem sūdiem.
Es uzskatu, ka tikai sevī nepārliecināti cilvēki tic dievam. Piemēram ja notiek kaut kas labs, viņš pasaka paldies dievam, ka dievs viņam devis tādu laimi, nevis ka pats to ir sasniedzis ar saviem pūliņiem. Un ja notiek kaut kas slikts, tad vienmēr saka, ka tāda nu ir tā dieva griba, nevis vaino sevi, ka nebija spējīgs mainīt neko šajā situācijā.
Vienkāršāk un labāk ir ja ticīgie tic tam kam viņi tic un neticigie nezākā ticīgos - abi viens otram ar savu pārliecību neuzbāžoties.
Ir cilvēki kas paļaujas uz sevi un citi, kam ir vieglāk dzīvot ticot kādam citam.
Problēma rodas ja kāds indivīds kļūst pārliecināts, ka taisnība ir tikai viņam.
tur jau tā lieta!!!
Ne jau neticīgais uzklups ticīgajam un kaut ko mēģinās pierādīt.
Ticīgie jau sludina savu mācību un tādejādi izvirza kaut kādu teorēmu, bet - ja jau tu to izvirzi, tad arī pierādi to. Teorēmas jau jebkurš var izvirzīt, bet lielākā māksla ir to pierādīt.
Ja tas ir kontekstā ar to, ka skolās ir "ticības mācība", tad tai ir jābūt! Bībele un viss no tās ticības izrietošais daudz pasniedz un māca sīčiem no garīgajām vērtībām, cieņas, mīlestības, labestīguma utt. Kas ir baušļi? "Tev nebūs:..." (zagt, nogalināt, krāpt, melot,....).
Kas notiek ja bērns tiek audzināts totālā vienaldzībā par viņa raksturu un morālo stāju? Viņš skatās kaut kādus tizlus Cartoon network kur visās multfilmās kaujas, filmās nogalina, utt.
Es to uztveru, nevis kā zombēšanu, bet kā morālu izaugsmes mācību. Man pie dir$as vai konkrētās "grāmatas" varoņi eksistē - pats stāsts dara labu cilvēcei! Pārāk daudz samazgu ir sabiedrībā. Sīči 12-14 gadu vecumā vācas grupās un plāno grupveida vienaudžu slepkavības! Tas ir normāli? Lai labāk tad līdz "smadzenes izaug" dzīvo pēc baušļiem!
jebkura mācība ir mācība un papildina zināšanas, tikai jāzin konkrētu laiku, kad drīkst šādu mācību uzņemt. Ne velti ticības mācība ir fakultatīva, starp citu. Mācība kā tāda neko ļaunu nenodarīs, bet te vairāk ir runa par reliģiju
Steel, Tu esi gatavs aiziet mikrobioloģijā? Vēsturē, kultūrvēsturē ? Tu man piedod, bet manuprāt pat es par Tevi vairāk zinu
----------------- No matter how big your house is,how recent your car is,or how big your bank account is. Our graves will always be the same size. Stay humble.
11 Nov 2009, 14:51:09 ROLEXX rakstīja:
Es ticu Atlandīdai, jo vienkārši būtu interesanti, ja tāda eksistētu, vēl es ticu nāriņām un ceru, ka kādreiz kādu ieraudzīšu!
no Atlantīdas nāk āriešu rase, kurai jāvalda pār zemi
Tu esi visas dīvainās pasaules teorijas apzinājis?
nu kā, vācieši bija vistuvākie āriešiem rados, tādēļ es vēl šodien nesaprotu kā Nacistiskā Vācija varēja ciest sakāvi?
Paņemsim piemēru – amiši – čaļi normāli dzīvo pēc saviem likumiem, neskatoties uz visu apkārtējo un pasaules ietekmi.
Turpretī reliģija mainās, pielāgojās, atkarībā no pasaules un sabiedrības izmaiņām.
Atceros, ka bērnībā, kad mani vilka uz baptistu baznīcu, meitenes nedrīkstēja durt auskarus, pīrsingus, vilkt mini svārkus, krāsoties utt, tagad to visu var, pretējā gadījumā kristieši izskatītos pēc tumsoņām uz pārējo fona, ar laiku gan jau vēl visādas geju laulības akceptēs utt – kristietība ir mainām un interpretējama, ko pierāda pasaules pieredze, tāpēc neuzskatu to par tādu konstantu un nemainīgu vērtību, bet gan par kādu problēmu risinājumu cilvēkiem, kas savādākā veidā pašu spēkiem nespēj pievarēt ikdienas situācijas.
11 Nov 2009, 15:09:19 ROLEXX rakstīja:
Paņemsim piemēru – amiši – čaļi normāli dzīvo pēc saviem likumiem, neskatoties uz visu apkārtējo un pasaules ietekmi.
Turpretī reliģija mainās, pielāgojās, atkarībā no pasaules un sabiedrības izmaiņām.
Atceros, ka bērnībā, kad mani vilka uz baptistu baznīcu, meitenes nedrīkstēja durt auskarus, pīrsingus, vilkt mini svārkus, krāsoties utt, tagad to visu var, pretējā gadījumā kristieši izskatītos pēc tumsoņām uz pārējo fona, ar laiku gan jau vēl visādas geju laulības akceptēs utt – kristietība ir mainām un interpretējama, ko pierāda pasaules pieredze, tāpēc neuzskatu to par tādu konstantu un nemainīgu vērtību, bet gan par kādu problēmu risinājumu cilvēkiem, kas savādākā veidā pašu spēkiem nespēj pievarēt ikdienas situācijas.
tu taču esi pietiekami izglītots, lai zinātu uz kāda pamata stāv patiesi kristieši?
11 Nov 2009, 15:09:19 ROLEXX rakstīja:
Paņemsim piemēru – amiši – čaļi normāli dzīvo pēc saviem likumiem, neskatoties uz visu apkārtējo un pasaules ietekmi.
Turpretī reliģija mainās, pielāgojās, atkarībā no pasaules un sabiedrības izmaiņām.
Atceros, ka bērnībā, kad mani vilka uz baptistu baznīcu, meitenes nedrīkstēja durt auskarus, pīrsingus, vilkt mini svārkus, krāsoties utt, tagad to visu var, pretējā gadījumā kristieši izskatītos pēc tumsoņām uz pārējo fona, ar laiku gan jau vēl visādas geju laulības akceptēs utt – kristietība ir mainām un interpretējama, ko pierāda pasaules pieredze, tāpēc neuzskatu to par tādu konstantu un nemainīgu vērtību, bet gan par kādu problēmu risinājumu cilvēkiem, kas savādākā veidā pašu spēkiem nespēj pievarēt ikdienas situācijas.
tu taču esi pietiekami izglītots, lai zinātu uz kāda pamata stāv patiesi kristieši?
Tas ko es redzu, ka kristiešiem nemaz nav tāda konkrēta pamata. Bībeles normas katrs tulko par labu sev. Vienam kristietība vajadzīga saticībai ģimenē, citam kādu labumu gūšanai, citam atkal garantētai biļetei uz debesīm pēc nāves.
11 Nov 2009, 15:09:19 ROLEXX rakstīja:
Paņemsim piemēru – amiši – čaļi normāli dzīvo pēc saviem likumiem, neskatoties uz visu apkārtējo un pasaules ietekmi.
Turpretī reliģija mainās, pielāgojās, atkarībā no pasaules un sabiedrības izmaiņām.
Atceros, ka bērnībā, kad mani vilka uz baptistu baznīcu, meitenes nedrīkstēja durt auskarus, pīrsingus, vilkt mini svārkus, krāsoties utt, tagad to visu var, pretējā gadījumā kristieši izskatītos pēc tumsoņām uz pārējo fona, ar laiku gan jau vēl visādas geju laulības akceptēs utt – kristietība ir mainām un interpretējama, ko pierāda pasaules pieredze, tāpēc neuzskatu to par tādu konstantu un nemainīgu vērtību, bet gan par kādu problēmu risinājumu cilvēkiem, kas savādākā veidā pašu spēkiem nespēj pievarēt ikdienas situācijas.
tu taču esi pietiekami izglītots, lai zinātu uz kāda pamata stāv patiesi kristieši?
Tas ko es redzu, ka kristiešiem nemaz nav tāda konkrēta pamata. Bībeles normas katrs tulko par labu sev. Vienam kristietība vajadzīga saticībai ģimenē, citam kādu labumu gūšanai, citam atkal garantētai biļetei uz debesīm pēc nāves.
Par galerijām, protams nēsmu svēts un bauslību piepildīt nevaru, tapēc es ticu apsolījumiem par pestīšanu.
Man ir savs ticības mērs, bet tev savs.
Raksti skaidro Rakstus, diemžēl tagad ir daudz katehēzes un cilvēku skaidrojumi. Personīgi es turos pie Mārtiņa Lutera principiem.
Un esmu redzējis tik daudz kristiešus, kuri gandrīz visu mūžu ir bijuši ticīgi un vienā brīdī sāk dzīvot parastu dzīvi – lielākoties tāpēc, ka viļās kādos ticīgo cilvēkos, kādā mācībā vai darbībā – jautājums, ja jau pārliecināts kristietis var pamest savu pārliecību tik radikālā veidā – vai tas būtu iespējams, ja kristietības mācība būtu tik pareiza un neapstrīdama?
Speed3, kur meklēt to: kaut arī eju caur nāves ieleju, es nebīšos ļauna... kaut kāds Dāvida 23 psalms, tu labi orientējies, vrbūt vari pateikt precīzi?
11 Nov 2009, 15:18:53 ROLEXX rakstīja:
Un esmu redzējis tik daudz kristiešus, kuri gandrīz visu mūžu ir bijuši ticīgi un vienā brīdī sāk dzīvot parastu dzīvi – lielākoties tāpēc, ka viļās kādos ticīgo cilvēkos, kādā mācībā vai darbībā – jautājums, ja jau pārliecināts kristietis var pamest savu pārliecību tik radikālā veidā – vai tas būtu iespējams, ja kristietības mācība būtu tik pareiza un neapstrīdama?
Tur jau tā lieta, ka cilēks ir un paliek cilvēks...
Svētīgi tie, kas neredz bet tic.
11 Nov 2009, 15:18:53 ROLEXX rakstīja:
Un esmu redzējis tik daudz kristiešus, kuri gandrīz visu mūžu ir bijuši ticīgi un vienā brīdī sāk dzīvot parastu dzīvi – lielākoties tāpēc, ka viļās kādos ticīgo cilvēkos, kādā mācībā vai darbībā – jautājums, ja jau pārliecināts kristietis var pamest savu pārliecību tik radikālā veidā – vai tas būtu iespējams, ja kristietības mācība būtu tik pareiza un neapstrīdama?
Tie tikai saucas par kristiešiem, ja viņu pārliecība tik viegli maināma!
11 Nov 2009, 15:09:19 ROLEXX rakstīja:
Paņemsim piemēru – amiši – čaļi normāli dzīvo pēc saviem likumiem, neskatoties uz visu apkārtējo un pasaules ietekmi.
Turpretī reliģija mainās, pielāgojās, atkarībā no pasaules un sabiedrības izmaiņām.
Atceros, ka bērnībā, kad mani vilka uz baptistu baznīcu, meitenes nedrīkstēja durt auskarus, pīrsingus, vilkt mini svārkus, krāsoties utt, tagad to visu var, pretējā gadījumā kristieši izskatītos pēc tumsoņām uz pārējo fona, ar laiku gan jau vēl visādas geju laulības akceptēs utt – kristietība ir mainām un interpretējama, ko pierāda pasaules pieredze, tāpēc neuzskatu to par tādu konstantu un nemainīgu vērtību, bet gan par kādu problēmu risinājumu cilvēkiem, kas savādākā veidā pašu spēkiem nespēj pievarēt ikdienas situācijas.
tu taču esi pietiekami izglītots, lai zinātu uz kāda pamata stāv patiesi kristieši?
Tas ko es redzu, ka kristiešiem nemaz nav tāda konkrēta pamata. Bībeles normas katrs tulko par labu sev. Vienam kristietība vajadzīga saticībai ģimenē, citam kādu labumu gūšanai, citam atkal garantētai biļetei uz debesīm pēc nāves.
Par galerijām, protams nēsmu svēts un bauslību piepildīt nevaru, tapēc es ticu apsolījumiem par pestīšanu.
Man ir savs ticības mērs, bet tev savs.
Raksti skaidro Rakstus, diemžēl tagad ir daudz katehēzes un cilvēku skaidrojumi. Personīgi es turos pie Mārtiņa Lutera principiem.
Arī Luteram ir daudzi strīdīgi momenti viņa atziņās. Apsveicami, ka viņš iestājās pret baznīcu kā pret valsts pārvaldes iekārtu un biznesu, tačuarī luterāņiem ir daži visai dīvaini apgalvojumi. Problēma ir tajā, ka neciešu, ja cilvēks man pasaka kaut kādu apgalvojumu, bet nepamato to, bet pieņem kā vispārēju taisnību.
Es esmu runājis ar pārliecinātiem kristiešiem un no tā ir maza jēga – retais vispār zina kaut ko, kas ir otrpus „sētai”. Es nesen satikos ar senu klasesbiedru, kurš vēl arvien ir ticīgs, viņš man mēģināja pagalvot, ka Bībele ir senākie raksti pasaulē, sorry, laikam esam lasījuši dažādas vēstures grāmatas. Kristieši reti kad mēdz būt tie izglītotākie jomās, kas tieši skat reliģiju, vēsturi utt, kas ir ārpus kristietības mācības loka.
11 Nov 2009, 15:20:03 Amaru rakstīja:
Speed3, kur meklēt to: kaut arī eju caur nāves ieleju, es nebīšos ļauna... kaut kāds Dāvida 23 psalms, tu labi orientējies, vrbūt vari pateikt precīzi?
11 Nov 2009, 15:18:53 ROLEXX rakstīja:
Un esmu redzējis tik daudz kristiešus, kuri gandrīz visu mūžu ir bijuši ticīgi un vienā brīdī sāk dzīvot parastu dzīvi – lielākoties tāpēc, ka viļās kādos ticīgo cilvēkos, kādā mācībā vai darbībā – jautājums, ja jau pārliecināts kristietis var pamest savu pārliecību tik radikālā veidā – vai tas būtu iespējams, ja kristietības mācība būtu tik pareiza un neapstrīdama?
Tie tikai saucas par kristiešiem, ja viņu pārliecība tik viegli maināma!
Redzi – šis gan ir muļķīgs attaisnojums. Atkriti – tu vairs neesi mūsējais! Ja ir tik viegli atkrist, tātad problēma ir mācībā, nevis mācekļos! Tad, jau visi advokāti/juristi pēc kārtējā korupcijas skandāla juristu rindās var arī pateikt – tas nebija patiess sava amata darītājs! Bet šis notikums, neskatoties uz attaisnojumiem, liecina par visu attiecīgo sfēru un tās pārstāvjiem kopumā. Un ne jau viens cilvēks gadā novēršas no kristietības.
11 Nov 2009, 15:09:19 ROLEXX rakstīja:
Paņemsim piemēru – amiši – čaļi normāli dzīvo pēc saviem likumiem, neskatoties uz visu apkārtējo un pasaules ietekmi.
Turpretī reliģija mainās, pielāgojās, atkarībā no pasaules un sabiedrības izmaiņām.
Atceros, ka bērnībā, kad mani vilka uz baptistu baznīcu, meitenes nedrīkstēja durt auskarus, pīrsingus, vilkt mini svārkus, krāsoties utt, tagad to visu var, pretējā gadījumā kristieši izskatītos pēc tumsoņām uz pārējo fona, ar laiku gan jau vēl visādas geju laulības akceptēs utt – kristietība ir mainām un interpretējama, ko pierāda pasaules pieredze, tāpēc neuzskatu to par tādu konstantu un nemainīgu vērtību, bet gan par kādu problēmu risinājumu cilvēkiem, kas savādākā veidā pašu spēkiem nespēj pievarēt ikdienas situācijas.
tu taču esi pietiekami izglītots, lai zinātu uz kāda pamata stāv patiesi kristieši?
Tas ko es redzu, ka kristiešiem nemaz nav tāda konkrēta pamata. Bībeles normas katrs tulko par labu sev. Vienam kristietība vajadzīga saticībai ģimenē, citam kādu labumu gūšanai, citam atkal garantētai biļetei uz debesīm pēc nāves.
Par galerijām, protams nēsmu svēts un bauslību piepildīt nevaru, tapēc es ticu apsolījumiem par pestīšanu.
Man ir savs ticības mērs, bet tev savs.
Raksti skaidro Rakstus, diemžēl tagad ir daudz katehēzes un cilvēku skaidrojumi. Personīgi es turos pie Mārtiņa Lutera principiem.
Arī Luteram ir daudzi strīdīgi momenti viņa atziņās. Apsveicami, ka viņš iestājās pret baznīcu kā pret valsts pārvaldes iekārtu un biznesu, tačuarī luterāņiem ir daži visai dīvaini apgalvojumi. Problēma ir tajā, ka neciešu, ja cilvēks man pasaka kaut kādu apgalvojumu, bet nepamato to, bet pieņem kā vispārēju taisnību.
Es esmu runājis ar pārliecinātiem kristiešiem un no tā ir maza jēga – retais vispār zina kaut ko, kas ir otrpus „sētai”. Es nesen satikos ar senu klasesbiedru, kurš vēl arvien ir ticīgs, viņš man mēģināja pagalvot, ka Bībele ir senākie raksti pasaulē, sorry, laikam esam lasījuši dažādas vēstures grāmatas. Kristieši reti kad mēdz būt tie izglītotākie jomās, kas tieši skat reliģiju, vēsturi utt, kas ir ārpus kristietības mācības loka.
Redzi, Luters turējās pie Rakstiem un visi svētie ir klupuši, svarīgi vai mēs paliekam melos un cenšamies tos ataisnot.
Offline
