08 Nov 2016, 10:15:12 @arizah rakstīja:
bija viens troļļuks vecais škodas apaļais, saucās RUSE tas bija nenormāli navaročennijs, beņķi iekšā bija upgreidoti, kas tur vēl, karoč bija baigais pačots viņu noķert
Tas bišķi cits stāsts: "1970. – 80. gados Rīgā kursēja tramvaji un trolejbusi, kuru sānus rotāja skanīgi vārdi Daugava, Dzintars, Sakta, Vecrīga, Daina, Ļeņingrada, Tatra, Ruse, Jugla u.c., bet salonā atradās plāksnīte ar uzrakstu Brigāde garantē teicamu apkalpošanu.
Šos transportlīdzekļus sauca par firmas tramvajiem un trolejbusiem, un tiem bija jākalpo par laba sabiedriskā transporta paraugu – savdabīgu galvaspilsētas vizītkarti.
Šie transportlīdzekļi tika rūpīgāk remontēti, mazgāti un tīrīti. Vadītāja pienākums bija prasmīgi braukt, izmantot mikrofonu ne tikai pieturvietu paziņošanai, bet arī pasažieru plūsmas un uzvedības regulēšanai, būt pieklājīgam, laipnam, atsaucīgam, glīti un kārtīgi ģērbtam, rūpēties par kārtību un tīrību salonā.
Firmas transportlīdzekļu vārdi reizē bija arī Rīgas uzņēmumu – kinoteātru, lielu veikalu, kafejnīcu, fabriku - nosaukumi un kalpoja to popularizēšanai" (citāts no myriga.info)
11 Nov 2016, 13:29:07 @Alexisonfire rakstīja:
Tjipa mākslīgi taisīts deficīts, vai vnk lohi?
Toreiz pilnā sparā gāja vaļā kooperatīvi un tml. Iespējams, kādam kas nesanāca un vajadzēja kaut kur izmest. Tas par pašu sākumu. Neesmu vizu redzējis (ja nu vienīgi oriģinālu, kad biju vēl tīnis un neko neatceros)
Liekas, šajā arī ir būts, samērā miglaini atceros Biķerniekus un metālu ...Vēl bija nākamajā gadā Biķernieku estrādē Metal Revolution, kas bija arī liels pasākums. Tur bija baigais ļembasts, ka tur tā saucamā urla, treniņbikšu ļaudis nāca, un bija baigā klope.
11 Nov 2016, 13:29:07 @Alexisonfire rakstīja:
Tjipa mākslīgi taisīts deficīts, vai vnk lohi?
Pārsvarā mākslīgi radīts!
Atceros vectēva stāstu kā Rīgas radio rūpnīcā saražojuši plānu ātrāk, mēnesis vēl nav galā, darbs apstājās, izveduši pagalmā daļu produkcijas ar buldozeru pa virsu un ražo atkal
Par tiem laikiem daudz var izlasīt Rudaka "Rokupācijā", kā arī slavenajā Joņeva "Jelgava '94".
Joņeva rakstītais vairāk no "lauku" puses, man no Rīgas puses skats uz notiekošo bija pavisam citāds, nebija arī tās sevis meklēšanas un pierādīšanas, kas kaut kādā ziņā caurvija grāmatu.