09 Dec 2008, 12:49:28 mareksb rakstīja:
pec butibas man nekas tapat biznes nemainas ,,pvn atpakal neprasu jo neesmu pasnavnieks
sekojosi neesi parliecinats ka tava gramatvediba ir izpildita 100% likumigi
09 Dec 2008, 12:49:28 mareksb rakstīja:
taka jau nekas nenotiek ipas buvnieciba... privatajiem bus vieglak kautko buvet
nedaudz pretruna un kam tagad bus jebkada $ par ko buvet? un kur tad ta nauda ir tagad, kadel nebuve
09 Dec 2008, 12:49:28 mareksb rakstīja:
JAUTAJUMS;vai tiesam nebija vieglak uztaisit lata devalvaciju ka to izdarija sava laika repsa un sakt visu no baltas lapas. PS man visa nauda ir eiro un ar biznes partneriem ne visiem bet lielako dalu norekinamies ar eiro jau kadu gadu ka
Tas, protams, viss jauki skan ja esi egoists un tagad paspried cik kreditus EUR sis valsts pilsoni ir sanemusi? Ja LVL devalve krediti tik un ta jaatdod EUR... kas notiks talak vari iebraukt pac.
Krediti uz nekustamo pielauju ir vairak ka 60% iedzivotaju
tas gan ar tiem kreditiem ir ka ir tiem cilvekiem jo tagad jau vini nenormali parmaksa pirka pa dargo bet pardot nakas pa leto un ta vel banka jamaksa atlikums
JAUTAJUMS;vai tiesam nebija vieglak uztaisit lata devalvaciju ka to izdarija sava laika repsa un sakt visu no baltas lapas.
Atbilde [ja es pareizi sapratu jautājumu]: Repše nekad nav veicis lata devalvāciju. Latvijas rubļu nomaiņa pret latu nebija nekāda devalvācija.
p.s izdzirdot sakrālos vārdus
panems kreditu pusi izzags savam vajadzibam
es vienmēr esmu gribējis arī saklausīt faktus. Tev tādi ir?
labi varbut parteicos nevis lata bet repsus samainija pret latiem finals tats pats vecakiem viss maz maniem gruti pelnita naudina vienas dienas laika palika par loti maziem latiem
tas gan ar tiem kreditiem ir ka ir tiem cilvekiem jo tagad jau vini nenormali parmaksa pirka pa dargo bet pardot nakas pa leto un ta vel banka jamaksa atlikums
pirmkārt neviens viņiem nelika pirkt. Otrkārt neviens viņiem neliek tagad pārdot. Treškārt atlikums, kas jāmaksā bankai saucās risks ko reti kurš ņēma vērā, kad trolejbusu vadītāji kļuva par mākleriem un nekustamo īpašumu attīstītājiem.
labi varbut parteicos vevis lata bet repsus samainija pret latiem finals tats pats vecakiem vismaz maniem gruti pelnita naudina vienas dienas laika palika par loti maziem latiem
Tu nevis pārteicies, tu vienkārši nezini kas ir devalvācija un kas ir denominācija. Tavu vecāku mazie lati bija tieši tikpat vērtīgi kā viņu lielie rubļi.
kopumā jau nepaaugstinās, vnk pārdalīs citādāk.
akcīzes nodokli grib paaugstināt līdz ES līmenim un ienākuma nodokli samazināt uz 23%. sanāk, ka būs vairāk jāmaksā par patēriņu, imo tas labi.
09 Dec 2008, 12:13:10 Speed3 rakstīja:
Kādi risinājumi, ko varam darīt?
Es kā neekonomists teiktu, ka jāatīsta ražošana, vienalga kādi uzņēmumi vietējie nevietējie, katik labi maksā nodokļus
Tas jau sen zināms.Tikai kā.
Tā kā to savulaik izdarīja Īrija un radīja vēl neredzētu precedentu kļūstot par straujāk augošo eiropas savienības valsti? Burtiski izcēla valsti no bedres.
Īrija radīja ļoti labvēlīgus nosacījumus ārvalstu ražotājiem, kas deva tiem lētāk un izdevīgāk sacelt tur savas rūpnīcas. Tas, protams, arī notika kā rezultātā puse nabadzīgās eiropas emigrēja uz turieni... kāpēc gan neatkārtot iepriekš minēto pie mums?
Tur gan laikam ES regulas ir pie vainas... nezinu, neesmu tik kompetents.
09 Dec 2008, 12:13:10 Speed3 rakstīja:
Kādi risinājumi, ko varam darīt?
Es kā neekonomists teiktu, ka jāatīsta ražošana, vienalga kādi uzņēmumi vietējie nevietējie, katik labi maksā nodokļus
Tas jau sen zināms.Tikai kā.
Tā kā to savulaik izdarīja Īrija un radīja vēl neredzētu precedentu kļūstot par straujāk augošo eiropas savienības valsti? Burtiski izcēla valsti no bedres.
Īrija radīja ļoti labvēlīgus nosacījumus ārvalstu ražotājiem, kas deva tiem lētāk un izdevīgāk sacelt tur savas rūpnīcas. Tas, protams, arī notika kā rezultātā puse nabadzīgās eiropas emigrēja uz turieni... kāpēc gan neatkārtot iepriekš minēto pie mums?
Tur gan laikam ES regulas ir pie vainas... nezinu, neesmu tik kompetents.
labi varbut parteicos vevis lata bet repsus samainija pret latiem finals tats pats vecakiem vismaz maniem gruti pelnita naudina vienas dienas laika palika par loti maziem latiem
Tu nevis pārteicies, tu vienkārši nezini kas ir devalvācija un kas ir denominācija. Tavu vecāku mazie lati bija tieši tikpat vērtīgi kā viņu lielie rubļi.
Cik tev gadi? negribi par shito parunaat ar kaadu vecaaku tanti, kas pakaasa visus uzkraajumus.
Mumspersoniigi noveicas, bija noriskeets un panjemts krediits rubljos, ko latos vareeja atdod uzreiz.
09 Dec 2008, 12:13:10 Speed3 rakstīja:
Kādi risinājumi, ko varam darīt?
Es kā neekonomists teiktu, ka jāatīsta ražošana, vienalga kādi uzņēmumi vietējie nevietējie, katik labi maksā nodokļus
Tas jau sen zināms.Tikai kā.
Tā kā to savulaik izdarīja Īrija un radīja vēl neredzētu precedentu kļūstot par straujāk augošo eiropas savienības valsti? Burtiski izcēla valsti no bedres.
Īrija radīja ļoti labvēlīgus nosacījumus ārvalstu ražotājiem, kas deva tiem lētāk un izdevīgāk sacelt tur savas rūpnīcas. Tas, protams, arī notika kā rezultātā puse nabadzīgās eiropas emigrēja uz turieni... kāpēc gan neatkārtot iepriekš minēto pie mums?
Tur gan laikam ES regulas ir pie vainas... nezinu, neesmu tik kompetents.
The economic performance of Europe is nothing to get excited about. Yet there is one European member state that seems to defy the law of economic gravity: Ireland - the Celtic Tiger.
A recent report from an independent European think tank, based in Belgium, has compared the economic performance of several European economies, particularly Belgium and Ireland, over the period 1984 - 2002. They found that there were a surprising amount of large differences in economic growth and GNP per capita. Belgian real growth over this 18 year period amounted to 42%, while Ireland achieved an incredible 167%! Consequently, the Celtic Tiger has moved to the top of the European league: from one of the poorest to one of the most prosperous countries. What is the secret of its success?
kopumā jau nepaaugstinās, vnk pārdalīs citādāk.
akcīzes nodokli grib paaugstināt līdz ES līmenim un ienākuma nodokli samazināt uz 23%. sanāk, ka būs vairāk jāmaksā par patēriņu, imo tas labi.
Tad kad pateerinsh ir beidzies, tad izdomaa ka vinju vajag bremzeet
Paskaidrojiet gudrinieki kaapeec UK samazinaajusi PVN?
Kaa jau teicu vajadzeeja to parexu palaist a burbuli un viss. ne jau nu latvieshu rezidentu noguldiijumi tur bija. A tagad mees aiznjemsimies no SVF lai vareetu krieviem, kazahiem, azerbaidzhaanjiem atdot vinju naudu.
kopumā jau nepaaugstinās, vnk pārdalīs citādāk.
akcīzes nodokli grib paaugstināt līdz ES līmenim un ienākuma nodokli samazināt uz 23%. sanāk, ka būs vairāk jāmaksā par patēriņu, imo tas labi.
Tad kad pateerinsh ir beidzies, tad izdomaa ka vinju vajag bremzeet
Paskaidrojiet gudrinieki kaapeec UK samazinaajusi PVN?
Kaa jau teicu vajadzeeja to parexu palaist a burbuli un viss. ne jau nu latvieshu rezidentu noguldiijumi tur bija. A tagad mees aiznjemsimies no SVF lai vareetu krieviem, kazahiem, azerbaidzhaanjiem atdot vinju naudu.
Un kā tad ieinteresētās personas dabūtu atpakaļ savu naudiņu ??
09 Dec 2008, 13:32:29 tomick rakstīja:
Cik tev gadi? negribi par shito parunaat ar kaadu vecaaku tanti, kas pakaasa visus uzkraajumus.
Mumspersoniigi noveicas, bija noriskeets un panjemts krediits rubljos, ko latos vareeja atdod uzreiz.
Deviņdesmitajos gados bija laikam trīs naudas reformas. imo te tagad bazars jau notiek no sērijas viena tante teica, a ko teica, es aizmirsu. Izdomājiet par kuru no naudas reformām tagad ir jāraud, mēs latvieši kolektīvi raudāt mākam
p.s un ja jāteic godīgi, es tiešām nedomāju, ka urķēšanās par to kur viena veca tante konkrēti pakāsa savus rubļus kaut ko dos šodienas situācijas risinājumam.
Deviņdesmitajos gados bija laikam trīs naudas reformas.
Patiesībā jau laikam divas:
1) PSRS rubļi -> LV rubļi (1:1);
2) LV rubļi -> lati (200:1).
To PSRS tā laika (1991.) premjera Pavlova lēmumu par 50 un 100 rubļu naudaszīmju maiņu tomēr par reformu īsti nosaukt nevarētu, vienkārši ļoti īsā laikā bija jānomaina viena dizaina banknotes ar citām.
09 Dec 2008, 13:32:29 tomick rakstīja:
Cik tev gadi? negribi par shito parunaat ar kaadu vecaaku tanti, kas pakaasa visus uzkraajumus.
Mumspersoniigi noveicas, bija noriskeets un panjemts krediits rubljos, ko latos vareeja atdod uzreiz.
Deviņdesmitajos gados bija laikam trīs naudas reformas. imo te tagad bazars jau notiek no sērijas viena tante teica, a ko teica, es aizmirsu. Izdomājiet par kuru no naudas reformām tagad ir jāraud, mēs latvieši kolektīvi raudāt mākam
p.s un ja jāteic godīgi, es tiešām nedomāju, ka urķēšanās par to kur viena veca tante konkrēti pakāsa savus rubļus kaut ko dos šodienas situācijas risinājumam.
tas bija pretargumens tavam tekstam, ka mazie lati bija tikpat veertiigi, kaa lielie rublji tajaa laikaa.
Deviņdesmitajos gados bija laikam trīs naudas reformas.
Patiesībā jau laikam divas:
1) PSRS rubļi -> LV rubļi (1:1);
2) LV rubļi -> lati (200:1).
To PSRS tā laika (1991.) premjera Pavlova lēmumu par 50 un 100 rubļu naudaszīmju maiņu tomēr par reformu īsti nosaukt nevarētu, vienkārši ļoti īsā laikā bija jānomaina viena dizaina banknotes ar citām.
Tieši Pavlova reforma arī sataisīja vislielākos sūdus, jo trīs dienu laikā bija jānomaina visas 50 un 100 rubļu banknotes. Lai šo procesu padarītu jautrāku, katram cilvēkam bija limits ko varēja mainīt- 1000 rubļi. Līdz ar to tādu kas pakāsa trīslitru burkā glabāto piķi bija miljoniem cilvēku.
Visu pārējo apēda inflācija, kas tolaik bija 20% mēnesī nevis gadā. Līdz ar to tagad atminēties cik kuram bija iekrāts zārka naudai un par cik tas pārvērtās 2-3 gadu laikā ir stulbi un tam nav nekāda sakara ar šodienas problēmām. Toreiz nauda zaudēja vērtību ne jau nomaiņas, bet ārkārtīgi lielās inflācijas rezultātā.
tas bija pretargumens tavam tekstam, ka mazie lati bija tikpat veertiigi, kaa lielie rublji tajaa laikaa.
Jā, ja tu vēlies zināt, tad nomainot 200 latvijas rubļus pret vienu latu nekas īpaši netika zaudēts. Ja par simts rubļiem varēja [skaitlis no gaisa] nopirkt vienu dolāru, tad pēc naudas maiņas to pašu dolāru varēja nopirkt par 50 saņiem. protams, var jau sākt argumentēt par kursu svārstībām etc, bet rubļu nomaiņa pret latiem iedzīvotājiem nenesa nekādu taustāmu sliktumu atšķirībā no Pavlova afēras vai inflācijas.
Bankrota pieteikumu ienākumu krišanās un lielo parādu dēļ vakar iesniegusi viena no lielākajām ASV mediju kompānijām „Tribune Co.”.
"Tribune” pārvalda tādas pazīstamas avīzes kā "Chicago Tribune", "Los Angeles Times", kā arī vairākus nozīmīgus televīzijas kanālus.
Kompānijas pārstāvji gan ziņo, ka uzņēmuma ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai turpinātu pagaidu darbību, kamēr uzņēmums restrukturizēsies. ”Tribune” sola, ka arī restrukturizācijas laikā laikraksti tikšot izdoti un televīzijas turpinās savu darbību.