11 Feb 2013, 19:24:20 markelis rakstīja:
hronist - es taa iisti nesapratu tad cik iisti par hektraaru sanjem muusu zemnieks, cik lietuvietis un igaunis? cik polis un rumaanis?
atzīšos - man slinkums meklēt un nez vai kāds ticēs tiem cipariem ko es būšu sameklējis
2020.gadā mēs saņemsim tikpat cik pārējie tevis nosaukti, izņemot, laikam, poļus. mūsu gadījumā zemnieks saņems x2 pret to ko saņem šodein. leišu gadījumā tikai +~30%.
Avots: ir.lv
----------------- Paldies par manu ļoti svarīgo viedokli, bez kura šis Visums vienkārši neizdzīvos!™
11 Feb 2013, 19:24:20 markelis rakstīja:
hronist - es taa iisti nesapratu tad cik iisti par hektraaru sanjem muusu zemnieks, cik lietuvietis un igaunis? cik polis un rumaanis?
atzīšos - man slinkums meklēt un nez vai kāds ticēs tiem cipariem ko es būšu sameklējis
2020.gadā mēs saņemsim tikpat cik pārējie tevis nosaukti, izņemot, laikam, poļus. mūsu gadījumā zemnieks saņems x2 pret to ko saņem šodein. leišu gadījumā tikai +~30%.
Es vēl saprotu, ka grieķiem vajag to papildus stimulu, jo zemes maz un ūdens ir retums, toties kāda velna pēc Nīderlandei un Beļģijai tāds atbalsts?!! Zeme taču tādaa pati kā mums, tikai vasaras ir vēl garākas!
11 Feb 2013, 13:32:25 Sternwolf rakstīja:
var kāds uzrakstīt to maksājumu jēgu vai mērķi?
Minēšu ka Rūmānijai lai saglabātu lauksaimniecības konkurenci ir vajadzīgas lielākas investīcijas jo salīdzinājumā ar mums Baltiju - zeme lēta, auglīga un daudz stāv neapsaimniekota lielakoties manuprāt dēļ pašu slinkuma.
Pie noteikuma, ka saproti, ka pārtika kaut kur tiek audzēta, pārstrādāta un ražota, nevis izaug veikala plauktā, lasi tālāk
Tev ir maiss miežu, kuru Tu gribi iesēt, izaudzēt un pārdot. Lai to izdarītu, Tev ir jāapstrādā zeme, jānovāc raža, ja nepārstādā pats, jānogādā līdz pārstrādātājam/ražotājam.
Lai to izdarītu, Tev tas izmaksā, tajā skaitā daļu, ko Tu paturi sev (peļņa, apstrādāšanas, novāksšanas izmaksas, nodokļi, uzkrājums nākamajam periodam, un tā tālāk, un tā vēl joprojām)- cenu X.
Pārstrādātājs šos graudus samaļ miltos, sacep maizīti, nogādā to uz veikalu (atkal izmaksas), kā rezultātā cena šim maizes kukulītim ir jau 2X.
Šajos, pašreizējos Latvijas apstākļos, pieņemsim, ka šis 2X = 2 Ls par 500 gramu baltmaizes kukulīti.
Loģiski, ka patērētājs šādu cenu nav gatavs maksāt. Vai nu cilvēks neēdīs, vai jāmeklē efektīvs veids, kā šo pārtikas cenu samazināt.
Saņemot subsīdiju, lauksaimnieks spēj pārtikas produktu cenu samazināt ražošanas pirmatnējā posmā:
-palielināt ražošanas apjomus (piem., pērkot izejvielas vairumā tās noteikti būs lētākas, nekā pērkot pa dažām vienībām);
-ieviest efektīvākas tehnoloģijas (traktori, arkli, apstrādes tehnika, kaltes, utt., utjp.)
-vēl valstij no ES subsīdiju līdzekļiem nodokļu veidā atpakaļ iemaksā zināmus līdzekļus.
Te var drukāt un drukāt par dažādām niansēm, gribu, lai būtība ir skaidra.
Katrs, kurš var izspļaut, ka subsīdijas ir kaut kas negodīgs, salīdzinot ar citām ražošanas nozarēm ir l... nav prātīgs cilvēks
Gribu piebilst, konkrēti par maizi runājot, bija kaut kad pasen kaut kaut kāds pētījums, ar jautājumu kapēc PSRS laikos maize maksāja kapeikas tagad tādu kosmosu... Rezultātā tika secināts ka problēma tāda ka PSRS laikā maizi cepa lokālās ceptuves savam reģionam un nevadāja pa visu Lv platību diferencējot cenas lai iekļautu transportu. Kad piedāvāja to ražotājiem, protams visi atteicās, labāk tirgot lielākā tirgū pa cenu lielāku... Tā transporta izmaksām un tas ka mums pieejama visur vienāda +/- Lv maize arī to cenu itkā pacēlusi.
11 Feb 2013, 13:32:25 Sternwolf rakstīja:
var kāds uzrakstīt to maksājumu jēgu vai mērķi?
Minēšu ka Rūmānijai lai saglabātu lauksaimniecības konkurenci ir vajadzīgas lielākas investīcijas jo salīdzinājumā ar mums Baltiju - zeme lēta, auglīga un daudz stāv neapsaimniekota lielakoties manuprāt dēļ pašu slinkuma.
Pie noteikuma, ka saproti, ka pārtika kaut kur tiek audzēta, pārstrādāta un ražota, nevis izaug veikala plauktā, lasi tālāk
Tev ir maiss miežu, kuru Tu gribi iesēt, izaudzēt un pārdot. Lai to izdarītu, Tev ir jāapstrādā zeme, jānovāc raža, ja nepārstādā pats, jānogādā līdz pārstrādātājam/ražotājam.
Lai to izdarītu, Tev tas izmaksā, tajā skaitā daļu, ko Tu paturi sev (peļņa, apstrādāšanas, novāksšanas izmaksas, nodokļi, uzkrājums nākamajam periodam, un tā tālāk, un tā vēl joprojām)- cenu X.
Pārstrādātājs šos graudus samaļ miltos, sacep maizīti, nogādā to uz veikalu (atkal izmaksas), kā rezultātā cena šim maizes kukulītim ir jau 2X.
Šajos, pašreizējos Latvijas apstākļos, pieņemsim, ka šis 2X = 2 Ls par 500 gramu baltmaizes kukulīti.
Loģiski, ka patērētājs šādu cenu nav gatavs maksāt. Vai nu cilvēks neēdīs, vai jāmeklē efektīvs veids, kā šo pārtikas cenu samazināt.
Saņemot subsīdiju, lauksaimnieks spēj pārtikas produktu cenu samazināt ražošanas pirmatnējā posmā:
-palielināt ražošanas apjomus (piem., pērkot izejvielas vairumā tās noteikti būs lētākas, nekā pērkot pa dažām vienībām);
-ieviest efektīvākas tehnoloģijas (traktori, arkli, apstrādes tehnika, kaltes, utt., utjp.)
-vēl valstij no ES subsīdiju līdzekļiem nodokļu veidā atpakaļ iemaksā zināmus līdzekļus.
Te var drukāt un drukāt par dažādām niansēm, gribu, lai būtība ir skaidra.
Katrs, kurš var izspļaut, ka subsīdijas ir kaut kas negodīgs, salīdzinot ar citām ražošanas nozarēm ir l... nav prātīgs cilvēks
Gribu piebilst, konkrēti par maizi runājot, bija kaut kad pasen kaut kaut kāds pētījums, ar jautājumu kapēc PSRS laikos maize maksāja kapeikas tagad tādu kosmosu... Rezultātā tika secināts ka problēma tāda ka PSRS laikā maizi cepa lokālās ceptuves savam reģionam un nevadāja pa visu Lv platību diferencējot cenas lai iekļautu transportu. Kad piedāvāja to ražotājiem, protams visi atteicās, labāk tirgot lielākā tirgū pa cenu lielāku... Tā transporta izmaksām un tas ka mums pieejama visur vienāda +/- Lv maize arī to cenu itkā pacēlusi.
Īsti korekts tas pētījums nebija. Padumjajos laikos cenu veidoja nejau pašizmaksa. Situācijā, kad galvenais ir katru savienības iedzīvotāju nodrošināt ar darbu, pietam ar tā laika tehnoloģijām (paņemot vienu vienīgu pozīciju, kā, piemēram, energoefektivitāte), bija absolūti neadekvāta.
un padumjajā savienībā šī subsidēšana, ņemot vērā tās "dažas kapeikas",kā saproti, arī pastāvēja, tikai absurdā un neefektīvā veidā.
----------------- Paldies par manu ļoti svarīgo viedokli, bez kura šis Visums vienkārši neizdzīvos!™
Jēkabpilī arī ir apkures rēķini samazinājušies. Sanāca papļāpāt ar domes deputātu Grigorjevu (SC), lāga onka. Neapvainojās pat tad kad teicu, ka Nilam vajag pa purnu
Viņš teica, ka esošos siltuma rēķinus Jēkabpilī var samazināt vēl uz pusi, ja kurinātu ar labu, sausu šķeldu. Pārsvarā kurtuvē kurina ar mitru un gružiem pilnu šķeldu, ko atved dažādi piegādātāji :rīga: :tec2: :juta_ir_slikta:
14 Feb 2013, 10:30:16 viesulis rakstīja:
Jēkabpilī arī ir apkures rēķini samazinājušies. Sanāca papļāpāt ar domes deputātu Grigorjevu (SC), lāga onka. Neapvainojās pat tad kad teicu, ka Nilam vajag pa purnu
Viņš teica, ka esošos siltuma rēķinus Jēkabpilī var samazināt vēl uz pusi, ja kurinātu ar labu, sausu šķeldu. Pārsvarā kurtuvē kurina ar mitru un gružiem pilnu šķeldu, ko atved dažādi piegādātāji :rīga: :tec2: :juta_ir_slikta:
Šķeldu pašvaldībām pārsvarā ved perekupi. Problēma ir tāda, ka maksā par kubiem, nevis megavatiem, kā par eksporta šķeldu. Perekupi salasa šķeldu no sīkajiem un diktē savas cenas. Energoietilpīgā šķelda aiziet uz Zviedriju vai tml, bet pašvaldības dabuj to, kas paliek pāri. Mazie, savukārt, nevar piegādāt šķeldu, jo ir konkurss un apjoms nav nodrošināms. Ja pieņems iepirkumu likumā atļautu augstākus griestus kurināmā iepirkšanai bez konkursa, tad tas atbalstītu gan vietējos uzņēmējus, gan samazinātu kurināmā cenas. Protams, ja pieņemt, ka pašvaldība pati ''grib'' iepirkt no vietējiem.
viņi paši varētu arī par minimālo pašancēt nu vismaz 2-3 mēnešus ar slēgtiem banku kontiem, būtu forši Nu spečuki, kādas vispār prognozes, kas Latviju sagaida tuvāko 2-3 gadu laikā? Būs šeit dzīve vai arī turpinās emigrēt visi - da jebkur galvenais no šejienes prom
Offline
Nebiju dzirdējis ka šams ar lembi draugs.
Un tagad atgriežamies 
Nu spečuki, kādas vispār prognozes, kas Latviju sagaida tuvāko 2-3 gadu laikā? Būs šeit dzīve vai arī turpinās emigrēt visi - da jebkur galvenais no šejienes prom