05 Feb 2014, 20:05:39 Red_Rocket rakstīja:
Varētu kāds zinošs cilvēks mani apgaismot, kuri likumu panti un MK noteikumi regulē parādu piedziņas procesu???
2 vārdos - civilprocess un parādu ārpustiesas atgūšanas likums (skat likumi lv)
05 Feb 2014, 20:05:39 Red_Rocket rakstīja:
Varētu kāds zinošs cilvēks mani apgaismot, kuri likumu panti un MK noteikumi regulē parādu piedziņas procesu???
2 vārdos - civilprocess un parādu ārpustiesas atgūšanas likums (skat likumi lv)
Patērētāju tiesību aizsardzības likums varētu būt 3.vārds, Civillikuma Saistību tiesību daļa 4.vārds. Pa lielam vesels normatīvo aktu kopums to regulē. Tas jau nav tāds šaurs jēdziens - tāpat var prasīt, kas īsumā regulē tiesāšanos vai līgumu darbību - nav īsas atbildes
Neesmu iedziļinājies topikā, bet ir radusies tam aktuāla problēma:
Viena juridiska persona no otras iegādājusies preci, rēķini parakstīti, prece nodota, bet naudu neesam saņēmuši. Rēķins par diezgan pieklājīgu summu, protams telefonu neviens vairs neceļ utt., acīm redzot nemaz netaisās maksāt...
Kāda ir rīcība šādā situācijā un iespējas kaut kā piedzīt šo naudu?
juridiskās iespējas ir rakstīt pretenziju (vai maksātnespējas brīdinājumu, ja pamatsumma pārsniedz 4268eur, tas būs efektīvāk).
ja nemaksā, tad dot tiesā (atkarībā no summas un pavadzīmju skaita ir vairāki varianti
Omei Madonas Ūdens ūdens rēķinam liek klāt iztrūkumu no mājas kopējā patēriņa.
Omei skaitītāji ir, verificēti, līgums pa tiešo ar Madonas Ūdeni.
Kādu laiku to starpību nav maksājusi, iepriekš rakstiski paziņojot Madonas Ūdenim, ka nemaksās.
Kādu laiku neskaitīja klāt to piemaksu, tagad atkal sākuši skaitīt klāt.
25 Mar 2014, 14:53:40 Lala rakstīja:
Nav gluži parādu piedziņa, bet var gadīties.
Omei Madonas Ūdens ūdens rēķinam liek klāt iztrūkumu no mājas kopējā patēriņa.
Omei skaitītāji ir, verificēti, līgums pa tiešo ar Madonas Ūdeni.
Kādu laiku to starpību nav maksājusi, iepriekš rakstiski paziņojot Madonas Ūdenim, ka nemaksās.
Kādu laiku neskaitīja klāt to piemaksu, tagad atkal sākuši skaitīt klāt.
1. izlasi noteikumu 1.p. "kārtību, kādā tiek veikta samaksa par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (turpmāk – dzīvojamā māja) uzturēšanai nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem (turpmāk – pakalpojumi), ja pakalpojums tiek sniegts ar valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības (turpmāk – pārvaldnieks) starpniecību"
ja omei līgums pa tiešo ar ūdeni, tad šie noteikumi neattiecas
2. ja tomēr attiecas, tad 19.p skaidri pasaka, ka "Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam."
un paskaties arī 19.1 punktu
25 Mar 2014, 14:53:40 Lala rakstīja:
Nav gluži parādu piedziņa, bet var gadīties.
Omei Madonas Ūdens ūdens rēķinam liek klāt iztrūkumu no mājas kopējā patēriņa.
Omei skaitītāji ir, verificēti, līgums pa tiešo ar Madonas Ūdeni.
Kādu laiku to starpību nav maksājusi, iepriekš rakstiski paziņojot Madonas Ūdenim, ka nemaksās.
Kādu laiku neskaitīja klāt to piemaksu, tagad atkal sākuši skaitīt klāt.
1. izlasi noteikumu 1.p. "kārtību, kādā tiek veikta samaksa par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (turpmāk – dzīvojamā māja) uzturēšanai nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem (turpmāk – pakalpojumi), ja pakalpojums tiek sniegts ar valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības (turpmāk – pārvaldnieks) starpniecību"
ja omei līgums pa tiešo ar ūdeni, tad šie noteikumi neattiecas
2. ja tomēr attiecas, tad 19.p skaidri pasaka, ka "Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam."
un paskaties arī 19.1 punktu
Līgums pa tiešo, tātad neattiecas, tad kādi noteikumu uz to attiektos?
Nu ja tomēr attiektos šie, tad es to saprotu tā, ka iztrūkumu sedz tie dzīvokļu īpašnieki, kuri:
19.1 1. kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;
19.1 2. kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;
19.1 3. kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;
19.1 4. kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām. ?
Nevis tie, kuriem ir verificēti skaitītāji, tiek regulāri iesniegti rādījumi, un tiek ļauts skaitītājus pārbaudīt?
Gribu cirst.
Vai tad nav tā, ka "zudumus" sedz visi sadalot uz visiem, tikai tad, ja visiem ir skaitītāji, tie ir verificēti, rādījumi tiek iesniegti, un tiek ļauts skaitītajus pārbaudīt?
Savukārt, ja kāds/i 3 mēnešus neiesniedz rādījumus, vai kādam/iem nav skaitītāju, vai kāds/i nav ļāvuši pārbaudīt skaitītājus, vai kāds/kādi ir bojājuši skaitītājus, vai tie nav verificēti 3 mēnešu laikā no termiņa beigšanās, tad zudumus sedz šis kāds, vai kādi?
Jo tur ir rakstīts šādi: Šo noteikumu 19.punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):
Ir iespēja nopirkt neapdzīvojamu ēku.
Zeme pieder citam (diviem dažādiem īpašniekiem).
Ēkas pārdevējs/īpašnieks ir SIA.
Viens zemes īpašnieks apdomā iespēju pārdot zemes gabalu, ar otru ir ievirzīta saruna par ilgtermiņa nomu (neatmaksājas atdalīt - maza daļa).
Ar kādiem riskiem jārēķinās pērkot šo īpašumu?
Kā ir ja nekustamais īpašums (ēka) atrodas uz svešas zemes vidū? Zemes īpašnieks var liegt piekļuvi ēkai (bloķēt ceļus utt.)?
Situācija: izdarīju pakalpojumu kā fiziska persona juridiskai. Rakstisku līgumu diemžēl neslēdzu, jo kopā saveda laba bijusī kolēģe, ar kuru nekādas problēmas sadarbībā nebija bijušas, tāpēc paļāvos arī uz šīs trešās personas doto vārdu. Sākotnēji pēc padarītā sākās atrunas, un nu jau lūgumi samaksāt tiek ignorēti.
Ko tur reāli ar legālām metodēm var panākt?
Vienīgais rakstiskā veidā man ir elektroniskā sarakste, kur atrunāti darba nosacījumi, var sekot padarītajam un arī tām pašām atrunām.
Legālās metodes:
1) rakstīt pretenziju;
2) dot prasību tiesā.
Vispirms pirms 2 vajag vēlreiz rūpīgi apdomāt, ko no visa stāsta tu tiešām vari pierādīt (it īpaši- darba pieņemšana, cena, apmaksas noteikumi). Nevis, ko tu zini, kā patiesībā bija
16 Apr 2014, 22:48:43 Puuchuks rakstīja:
Legālās metodes:
1) rakstīt pretenziju;
2) dot prasību tiesā.
Vispirms pirms 2 vajag vēlreiz rūpīgi apdomāt, ko no visa stāsta tu tiešām vari pierādīt (it īpaši- darba pieņemšana, cena, apmaksas noteikumi). Nevis, ko tu zini, kā patiesībā bija
Skaidrs. Jāsāk tad ar pirmo.
Vienīgais, ko es nevaru pierādīt ar printscreenu/ meila izdruku, ir apmaksas termiņš.
Nedomāju, ka ir grūti sakasīt vairāk kā mēneša laikā 150 eur. It kā jau, piemēram, uz veikalu neiet un nepaņem lietas, zinot, ka naudas nav.
17 Apr 2014, 13:01:39 Puuchuks rakstīja:
Civillikuma 1829. Ja izpildījumam nav noteikts termiņš, tad kreditors var to prasīt katrā laikā, bet parādnieks var katrā piemērotā laikā izpildīt.
Pretenzija, tad prasības pieteikums tiesā. Tiesa arī noteikts samaksas termiņu pēc saviem ieskatiem.
Offline
