2007-12-18 16:43, mexican rakstīja:
Es uzskatu ka šis topiks ir kaut kāds Minhauzenu saiets kaut kādā mērā. Domājams ka ļoti liel daļa notikumu, ja vispār ir kādreiz ir notikuši, tad satur sevī arī izpušķojumus.
Par cik dzīvē esmu sastapies ar melīgiem cilvēkiem, kuru tieksme uz melošanu ir vnk pataloģiska, tad domāju, ka šeit virtuālā vidē tas atsevišķiem indivīdiem varētu atspguļoties BOLDĀ.
es tikai pārspīlēju ar to, cik varu izdzert, pārējais viss ir taisnība
2007-12-18 09:19, him rakstīja:
[naktī pamodos, ceļos, eju, mells gar acīm..] kas tas vareetu buut
Strauja asinspiediena maiņa. Kad pamostās un uzreiz deso uz toiletu, ķermenis vēl nav "pamodies" un veicot kustības (desojot) strauji mainās asinspiedins, no kā arī attiecīgās blaknes.
es ja tik tiko saaku mosties un censhos piecelties no gultas,nevaru pat organisms veel gulj.un ja arii centies tad tenteree stenderos iekshaa un gaazies no kaatiem un shuupojies.
nāves bailes ir tad, kad pamosties un skaties, ka mle rokas nav pisec, bet roka aiz galvas aizlikta un tā notirpusi, ka nafig nejūt un ir sajūta, ka itkā būtu normāli nolikta, bet viņas tur nav un galvenais, ka pakustinat vispār nevar, tikai ar otru roku ņemt un patirināt un tad kaut kā atgāja vienreiz pirms kaut kādiem 2 gadiem tā gadijās, nu pisec, sabijos labi un visu mūžu škiet to pigoru atcerēsos
nu man arī tā regulāri notiek,bet parasti var brīvi kustināt un tā, bet tad bija tik traki, ka viņu vispār pakustināt nevarēja, tā kā vispār būtu paralizēta un nedzīva, tikai ar otras rokas palīdzību kaut ko ej un pamēģini padročīt ar tādu nefunkcionējošu roku! [ This message was edited by: Chesterb on 2007-12-18 21:54 ]
2007-12-18 02:43, defekc rakstīja:
220 nevar tik viegli nogalinaat =) bez stresa
ja kas tad nogalina nevis spriegums bet strāvas stiprums. lai mirtu pietiek ar mA
vispār interesants topiks. bērnībā daudz visādu gadījumu ir bijis, bet pēdējais bija šovasar. braucu mierīgi uz ģerevņu uz kādi 110 priekšā kalniņs un kad esmu tieši lūzuma punktā ieraugu sev purmā lidojošu volvo kurš dzen smago. cik varēju rāvu pa labi, hvz kā samainījāmies, bet nu tur milimetri bija paikuši starp spoguļiem. tad vēl sameta uz smiltim ceļa nomalē un bija jāvācās lai neielidotu pretējā joslā. nekad nesapratu tos lohus kas dzen kalnos kur neko nevar redzēt
Nekas baig extrems dzive nav bijis, betnu ar moci vienreiz vejaina laika bija jautri.
Velu vakara biju pamatigi ieskrejies pa brivibas ielu (3. robs pie gala), virziena prom no centra, kad biju pretim cesu ielai, sana specigi ieputa vejsh, rezultata peksni atrados vienu joslu pa labi. Paveicas, ka braucu pa videjo joslu, betnu sajuta bija [ This message was edited by: AV on 2007-12-18 22:18 ]
ka roka notirpst tas ir huina. es kad biju sīks vienreiz kautkā apsēdos un sāku just ka viena kāja tirpst. pēkšņi palika interesanti kā ir staigāt ar nejūtīgu kāju un turpināju sēdēt kamēr kāja notirpa kapitāli. kad nostājos uz kājām bija tā dīvaina sajūta, bet kad spēru pirmo soli tā uzreiz nopisos uz grīdas