28 Aug 2012, 19:37:06 capuletti rakstīja:
Aktuāls jautājums-> likvidējas skola, kurā persona X nostrādājusi 21 gadu. Visus protams atlaiž, bet atlaišanas pabalstu sola tikai 1 mēnešalgas apmērā. Ja pareizi atceros, tad jābūt tak 3 mēnešalgu, jo tik ilgi nostrādāts. Atrunas kaut kādas jocīgas- esot pašvaldības pārziņā, viņiem tur noteikums, kas paredz 1xapmērā, tas viņu ziņā, vairāk nepienākas.
WTF? Vai tad nav vienots darba likums-kur visiem vienādi? Ja tā, tad kur lai griežas un raksta, meklē taisnību?
Diemžēl tā arī ir kā pašvaldība saka, proti, uz pašvaldībai pakļautiem darbiniekiem attiecas šis likumsLinks un tajā pēdējā nodaļā "Pārejas noteikumi" ir 8(6) pants, kas nosaka, ka 2012.gadā ir noteikti ierobežojumi pabalsta izmaksai un tā apmērs nevar pārsniegt 1 mēnešalgu, ja darbinieks nostrādājis vairāk kā 5 gadus.
Darīt neko nevar, diemžēl budžeta ierobežojumu dēļ, valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki (te saprast "normālos darbiniekus", kas reāli strādā, nevis visādi deputāti, ieceltie padomnieki, utt.) šobrīd ir lielāki zaudētāji, bez tiesībām strīdēties vai sūdzēties, nekā citur nodarbinātie.
[ Šo ziņu laboja nikna_pele, 28 Aug 2012, 20:37:56 ]
31 Jul 2012, 12:09:35 alvisrobeznieks rakstīja:
kautkas neloģisks - adm. aktā ir norādīts, ka nav atdota kopija - izskatot sūdzību atzinumā norāda, ka tomēr ir atdota. Kas tie par brīnumiem?
vai kāds lūdzu varētu norādīt uz noteikumiem, kas nosaka administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas kārtību?
pašam neizdodas atrast.
policijas pārstāvis tiesā saka, ka "atteicās" ailītē "protokolu saņēmu" manā gadījumā nozīmē "attiecās parakstīties par protokola saņemšanu" un viņi esot atdevuši protokola kopiju neskatoties uz ierakstiem abās parakstu vietās "atteicās". negribi parakstīties - nevajag. ņem kopiju tāpat un staigā!
lieki piebilst, ka vienmēr esmu klausījis Pūčuka ieteikumam rakstīt paskaidrojumus protokolā un nekad neesmu attiecies parakstīt protokolu, konkrētajā gadījumā tas tika sastādīts bez manas klātbūtnes.
[ Šo ziņu laboja peecise28, 13 Sep 2012, 17:35:15 ]
31 Jul 2012, 12:09:35 alvisrobeznieks rakstīja:
kautkas neloģisks - adm. aktā ir norādīts, ka nav atdota kopija - izskatot sūdzību atzinumā norāda, ka tomēr ir atdota. Kas tie par brīnumiem?
vai kāds lūdzu varētu norādīt uz noteikumiem, kas nosaka administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas kārtību?
pašam neizdodas atrast.
policijas pārstāvis tiesā saka, ka "atteicās" ailītē "protokolu saņēmu" manā gadījumā nozīmē "attiecās parakstīties par protokola saņemšanu" un viņi esot atdevuši protokola kopiju neskatoties uz ierakstiem abās parakstu vietās "atteicās". negribi parakstīties - nevajag. ņem kopiju tāpat un staigā!
lieki piebilst, ka vienmēr esmu klausījis Pūčuka ieteikumam rakstīt paskaidrojumus protokolā un nekad neesmu attiecies parakstīt protokolu, konkrētajā gadījumā tas tika sastādīts bez manas klātbūtnes.
vecāki (vecvecāki, ja vecāki ir miruši) un brāļi/māsas (viņu bērni, ja paši ir miruši) ir vienas šķiras mantinieki, tā kā mantu būs jādala, ja neviens neatsakās no mantojuma tiesībām.
Tātad principā ja viena no māsām nepiesakās, un otra ar putam uz lūpām sludina, ka tēvs ir galvā slims, pārdevis daļu savu īpašumu pa kapeikām, kā arī knapi redz - tad otrās māsas potenciāli zināmais notārs nolemj, ka dzīvoklis pienākas viņai? Vai kas to nolemj?
edit: "otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni"
kā saprast šito? Ja es esmu māsas bērns, es arī esmu vienlīdzīgs mantinieks, vai man tad ir jābūt mirušam ?
kurš pirmais aiziet pie notāra, tas ievieto sludinājumu vēstnesī, ka ir mirusi persona X un cik tur mēnešu laikā var pieteikties visi mantinieki. tālāk jau dala viņus pa šķirām. ja ir kāds 1. šķirtas mantinieks, tad viņi sadala mantu savā starpā, ja nē, tad 2. šķira var pretendēt utt.
ja uz mantojumu tajā termiņā nepiesakās neviens no 1. vai 2. šķiras mantiniekiem, tad mantot var kaut adoptētā bērna māsīcas suns, ja viņš ir vienīgais, kurš pieteicies un viņš sanāk vistuvākais radinieks, kurš ir pieteicies.
----------------- Nemāki braukt? Parādi to citiem - nopērc volvo!
26 Sep 2012, 11:28:44 kalmens rakstīja:
Tātad principā ja viena no māsām nepiesakās, un otra ar putam uz lūpām sludina, ka tēvs ir galvā slims, pārdevis daļu savu īpašumu pa kapeikām, kā arī knapi redz - tad otrās māsas potenciāli zināmais notārs nolemj, ka dzīvoklis pienākas viņai? Vai kas to nolemj?
edit: "otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni"
kā saprast šito? Ja es esmu māsas bērns, es arī esmu vienlīdzīgs mantinieks, vai man tad ir jābūt mirušam ?
notārs nedrīkstētu nolemt tieši pretrunā ar likumu.
notāram vajadzētu nolemt, ka 1/2 (pieņemsim) pienākas tēvam (kaut arī pēc māsas vārdiem, galīgi trakam) un otra 1/2 māsai (nemaz ne trakajai).
un tad tēvs ar māsu varēs tiesāties par mantojuma dalīšanu
ja tu esi māsas bērns un māsa ir dzīva, tad tu pie mantošanas netiec.
ja māsa (tava māte būtu mirusi), tad "viņas daļu" mantotu tu (vienlīdzīgi ar saviem brāļiem un māsām, ja tādi ir)
26 Sep 2012, 11:57:04 kalmens rakstīja:
labi. Vai ir iespēja, ka mana māte (māsa) uzraksta kaut kādu cedeli, ka viņa negrib mantot, bet nodod savas mantojuma tiesības man?
Nē, nevar.
Ja Tu vēlies tikt pie konkrētās mantas,tad šajā gadījumā tā ir jāmanto un viss jānokārto Tavai mātei un tad jau tālāk, ja viņa vēlas, var to mantu Tev uzdāvināt/pārdot utt.
Ideja ir tāda, ka ir palikušas divas māsas un abi vecāki, viena māsa ir tālu ārzemēs un tuvākajā laikā Latvijā nebūs, otras māsas meita sakārtoja visu ar notāru utt. Pašai māsai to dzīvokli diez vai vajag, liekas ka to grib iegūt viņās meita. Mirušā cilvēka māte neko nedarīs, viņai dzīvokli nevajag. Paliek mirušās tēvs kurš atdeva mirušajai savu dzīvokli kuru viņa iemainīja pret šo, bet neviens nav sajūsmā ka viņš šo dzīvokli dabū (izņemot mani un viņu) Mirušais cilvēks ir teicis (tikai mutiski - man, viņas draudzenei) ka ja nu kādreiz kaut kas notiek, tad viņā grib lai viņas īpašumi paliek man.
Tātad pēc idejas dzīvoklis būtu jādabū vai nu man, vai mirušās tēvam - interesē kā tas izskatās juridiski.
Tas tā lai doma skaidrāka, bet laikam ideju es esmu sapratis
Neesmu bijis tik veiksmīgs un diemžēl esmu šķīries, ar māti kopīgi audzinam meitu 4g.v.
Nu māte uzzinājusi ka esmu atsācis darbību pirms tam kopīgā pašdarbnieku kolektīvā, un tas viņai esot ļoti nepatīkami, kam seko ultimāts vai nu es izvēlos citu kolektīvu(vienalga kuru tik ne abu iepriekš kopīgo) vai arī tiks ierobežota tikšanās ar meitu (konkrētas dienas noteiktas stundas un pie mātes utt.)
No savas puses esmu gādājis par bērna normālu dzīvi un notariāli galvojis krietni vien lielākus uzturlīdzekļus nekā valsts paredz, lai varētu iegādāties jaunu dzīvesvietu. Līdz šim laiks kuru pavadījām kopā ar bērnu nebija normēts un ierobežots.
Negribu pakļauties tādam diktātam, jo nav nevienam cilvēkam tiesību ierobežot otra rīcības brīvību.
Protams šādā kariņā zaudētāji būs visi un visvairāk jau bērns.
Ar kādiem juridiskiem līdzekļiem un iespējām varu rēķināties ja tiešām iestājas fakts par ierobežotu tikšanos.
Vai tiesa piespriedīs noteiktu laiku, stundas, vietu, vai tēva vēlmēm lēmuma pieņemšanā arī ir spēks.
Māte pieskātaima, strādājoša.....
Offline
?
