11 Oct 2011, 01:03:10 user rakstīja:
jo vēl interesanti liekas par maksātnespēju - pavisam viegli taču ir uzmodelēt nelielu iedomātu shēmu,
shēma nav iedomāta, bet gan reāla - piem., būvniecības sfērā ļoti daudzi normāli strādājoši uzņēmumi aizgāja pa burbuli tāpēc, ka ģenerālis nesamaksāja vienā objektā, otrā un trešā objekta noslēgumu uzņēmums vairs nesagaidīja...
bet tava loģika nav tik loģiska, kā tev gribētos - no parādnieka viedokļa ir loģika, ka parādi ir jāmaksā. un ir vienalga, vai tu esi parādā maksātspējīgam vai maksātnespējīgam kreditoram. pēdējais bieži vien pat niknāk piedzīs parādus
11 Oct 2011, 01:15:17 user rakstīja:
priekšā kaut kādi niknāki kreditori nevis es ar saviem 100 - 500 latu rēķiniem..
raksti lielākus rēķinus un savlaicīgāk piedzen
no kreditora viedokļa mūsu maksātnespējas likumi ir galīgi neizdevīgi, nodrošinātie kreditori (pārsvarā bankas) savāc visu un nenodrošinātajiem, it īpaši mazajiem, paliek
20 Oct 2011, 09:37:08 markelis rakstīja:
kaads pa fikso var pateikt cik peec tiesu izpildiitaaja prasiibas var ietureet no algas?
vairaaki nemaksaati krediiti (dazhaadas bankas) alga 300 ??
par šo pa laikam ir strīds, bet, ja ir vairāki izpildraksti un ne1 no tiem nav par uzturlīdzekļiem, tad jāietur 50% no neto algas
Ne gluži par parādiem, bet vairāk par grāmatvedību ...
Kurā virzienā skatīties, rakt un interesēties par
Situācija aptuveni šāda:
Jāatrod iemesls (pamatots ar likuma pantu), lai uzņēmums nevarētu aizdot naudu citam uzņēmumam.
Tipa, uzņēmums A aizdot uzņēmumiem B, C un D naudu uz procentiem ... neko vēl nesaņem atpakaļ, bet piesakās jau nākošais E uzņēmums ... kurā brīdī uzņēmumu A var sākt klasificēt kā "bankas funkciju pildītāju" vai vēlsazin kā - nav taču normāla situācija, ka uzņēmums savus apgrozāmos līdzekļus izgrūž šaubīgos aizdevumos. Jautājums tikai - kā to pamatot likumiski.
Putra, bet ceru, ka ideja daudzmaz skaidra. Atbilde - nedosim, šoreiz, nederēs.
20 Oct 2011, 09:37:08 markelis rakstīja:
kaads pa fikso var pateikt cik peec tiesu izpildiitaaja prasiibas var ietureet no algas?
vairaaki nemaksaati krediiti (dazhaadas bankas) alga 300 ??
par šo pa laikam ir strīds, bet, ja ir vairāki izpildraksti un ne1 no tiem nav par uzturlīdzekļiem, tad jāietur 50% no neto algas
20 Oct 2011, 09:37:08 markelis rakstīja:
kaads pa fikso var pateikt cik peec tiesu izpildiitaaja prasiibas var ietureet no algas?
vairaaki nemaksaati krediiti (dazhaadas bankas) alga 300 ??
par šo pa laikam ir strīds, bet, ja ir vairāki izpildraksti un ne1 no tiem nav par uzturlīdzekļiem, tad jāietur 50% no neto algas
šajā gadījumā jāskatās vai ir vairāki izpildu dokumenti - ja tikai viens dokuments (piemēram, vairāki kredīti vienā bankā, bet viens spriedums un izpildu raksts), tad tie būs 30%
20 Oct 2011, 09:37:08 markelis rakstīja:
kaads pa fikso var pateikt cik peec tiesu izpildiitaaja prasiibas var ietureet no algas?
vairaaki nemaksaati krediiti (dazhaadas bankas) alga 300 ??
par šo pa laikam ir strīds, bet, ja ir vairāki izpildraksti un ne1 no tiem nav par uzturlīdzekļiem, tad jāietur 50% no neto algas
neatkariigi no taa cik palien zem minimaalaas?
No likuma:
Piedziņas vēršanai pēc izpildu dokumentiem nav pakļauta šāda veida manta un priekšmeti, kas pieder parādniekam vai ir viņa daļa kopīpašumā:
3. Nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu
20 Oct 2011, 10:24:54 Puuchuks rakstīja:
par šo pa laikam ir strīds, bet, ja ir vairāki izpildraksti un ne1 no tiem nav par uzturlīdzekļiem, tad jāietur 50% no neto algas
šajā gadījumā jāskatās vai ir vairāki izpildu dokumenti - ja tikai viens dokuments (piemēram, vairāki kredīti vienā bankā, bet viens spriedums un izpildu raksts), tad tie būs 30%
No likuma:
Piedziņas vēršanai pēc izpildu dokumentiem nav pakļauta šāda veida manta un priekšmeti, kas pieder parādniekam vai ir viņa daļa kopīpašumā:
3. Nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu
eee, šito gan aizmirsti!
Tas ir no CPL 1.pielikuma, un to piemēro, veicot parādnieka mantas apķīlāšanu, ja tiek atrasta nauda kā priekšmets, jo Civilprocesa likuma 1. pielikumā ir dots mantas uzskaitījums kā fiziski priekšmeti, kas pieder parādniekam un ir sastopami dabā, proti, apģērbs, pārtikas produkti vai nauda.
tātad - šis neattiecas uz ieturējumiem no darba algas vai bankas konta.
p.s. ja piedziņa uz darba algu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, tiesu izpildītājs rīkojumā darba devējam var norādīt ieturējuma apmēru, kas nepārsniedz 50 procentu apmēru no darba samaksas.
ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, vienlaikus ievēro arī CPL 594. panta 2.d. t.i., apmierinot vairākus prasījumus pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam jebkurā gadījumā saglabājama darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā. Minētais neattiecas, ja piedziņa tiek veikta uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgo bērnu uzturam vai UGF labā, jo šādos gadījumos ieturējumus var veikt līdz pat 50 procentiem no minimālās mēneša darba algas.
Ja kādam tas interesē un ir vajadzīgs sīkāks skaidrojums, varu ļoooti detalizēti izstāstīt.
20 Oct 2011, 13:52:27 Lilux rakstīja:
Varbūt kāds var īsumā izstāstīt kā norit izsole ar lejupejošu soli?
sākumcena ir tāda pati, kā pirmajā izsolē, kurai bija augšupejošs solis, tikai tagad pie šī sākumsoļa tiek uzdots jautājums, kurš šo soli sola.
Ja neviens, tad par iepriekš noteiktu soli cenu samazina un uzdod jautājumu.
Tādā veidā, kamēr neviens neko nesola, šis solis tiek katrā reizē pazemināts līdz brīdim, kad kāds piesakās.
Šajā brīdī jau tiek fiksēta šī solītā cena un ar šo brīdi iespējams atsākas soļa augšupeja, jo no šī brīža ir iespēja solīt tikai uz augšu.
grūti izstāstīt.
20 Oct 2011, 13:48:16 Blondaa rakstīja:
p.s. ja piedziņa uz darba algu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, tiesu izpildītājs rīkojumā darba devējam var norādīt ieturējuma apmēru, kas nepārsniedz 50 procentu apmēru no darba samaksas.
Ja kādam tas interesē un ir vajadzīgs sīkāks skaidrojums, varu ļoooti detalizēti izstāstīt.
praksē tas ir tā, ka darba devējs par savu darbinieku saņem 2 vai vairākus izpildrakstus no dažādiem ZTI, kurā katrā ir norādīts max apmērs (30, 50%).
kad darba devējs zvana katram no tiem ZTI, katrs no viņiem saka - jūs man skaitiet tos 30/50%, pārējais man po
Offline
