Pēc jūsmojoša komentāra:
"Nu jā... esmu tiešām ļoti izbrīnīta, lasot šo rakstu un tā komentārus... Par jums, mīļie, par jums!
Seriālu nemaz nebiju domājusi vakar skatīties, taču draudzene to ieslēdza, lai skatītos šo seriālu. Man bija jāveic savi rakstu darbi, taču nevarēju tos pilnīgi veikt, jo nespēju savas acis atraut no tv ekrāna! Jasaka godīgi, pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal tv ekrānā redzēju kaut ko ĪSTU. Kaut ko dabisku, godīgu, atklātu, patiesu, kaut ko, kur esam iekšā mēs - mūsu sirds, nevis parodija par sirdi... Vai tad nav tā, ka reizēm mēs tā vēlamies redzēt kaut ko, kas attiecas uz mūsu dzīvi, mūsu ikdienu, mūsu apkārtni, nevis augstas prātuļošanas par tādām sfērām, kurās mēs nogrozamies?!.... Visi tie ugunsgrēki un pārējie līdz šim rādītie latviešu seriāli - to, kas tur tiek rādīts - tas taču galīgi neaatiecas uz tādām situācijām, ko mēs ikdienā piedzīvojam. Taču šajā seriālā (un runai galīgi nevajadzētu būt par to, cik stulbs nosaukums vai vēl kaut kas) es gadrīz ik mirklī redzēju sevi, sev pazīstamus mirkļus, pierastas situācijas un sajūtas. Jā, runai vajadzētu būt par sajūtām un tikai tām. Gan jau aprunātās diļļu griešanas un ceriņu tuvplāni, jūras šļaksti un lieveņa siltums - viss tas piešķir jēgu un nozīmi skatītajam. Bez tā nekam te nebūtu jēgas, personiskuma, uzrunājuma. Tas atmodina aizmigušās dvēseles stīgas mūsos, atjauno vasaras rīta svaigumu mūsu gara acīs. Un par galveno varoni - esmu apbrīnā par spēju būt. Vienkārši būt. Patiesai, dabiskai, īstai un neizsakāmi lieliskai un pievilcīgai. Un pievelk taču mūs cilvēciskums. Viņā ir redzams viss - gan sāpes, gan prieks, bet pāri visam - spēks. Būt cilvēkam.
Esmu tiešām nesaprašanā par jums, mīļie, par jums..."
seko komentārs:
"bb » . Vakar 20:25
Vispatiesākais bija, kad meiča rotaļīgi ieskrēja jūrā. Un čalis ar kvēlu skatienu viņu pavadīja. Es zinu, kā tas ir. It sevišķi, kad šampi sadzeras. Mīzt vajag nenormāli. Jūra glābj."
Vispatiesākais bija, kad meiča rotaļīgi ieskrēja jūrā. Un čalis ar kvēlu skatienu viņu pavadīja. Es zinu, kā tas ir. It sevišķi, kad šampi sadzeras. Mīzt vajag nenormāli. Jūra glābj."