Andersons ekskluzīvo apvidus automašīnu "Lincoln Navigator" RPP vajadzībām firmā "Baltic Motors" iegādājās 1998.gada rudenī. Toreiz šīs automašīnas cena bija 53 394 lati.
Tur laikam toreiz par to auto tika smagi pārmaksāts, jo tas čalis viņu paņēma laikam priekš vadības, ko vizināties. Tad pirkumu atzina par nelietderīgu, un to auto mēģināja notirgot, bet neviens negribēja pirkt, tāpēc norkrāsoja baltu, uzvilka zaļo strīpu un atdeva patruļniekiem.
Andersons bija tāds interesants tips - padomju laikā ticis tiesāts par fenderēšanu lielos apmēros, 1990.-1991. gadā viņš jau bija tā saucamo "īpašo brīvprātīgo vienību" viens no stūrētājiem (ir dažādi viedokļi par šo vienību dalībnieku rīcību šajā laikā).
Vēlāk, 1994. gadā, piedalījās arī slavenajā "Ruča ģenerāļu lietā", kad skandalozā Andreja Ruča komandētā Vidzemes priekšpilsētas Pašvaldības policijas vienība aizturēja Krievijas armijas ģenerāļus un veda uz robežas pusi (toreiz tikai tiešs Gorbunova vai Ulmaņa zvans Jeļcinam paglāba no lielām, tai skaitā militārām, ziepēm).
Gadījums ar dārgo džipu bija pats skaļākais, bet vispār viņa priekšniekošanas laikā bija vēl daudz jocīgu momentu ar dīvainiem tēriņiem. Džipa lieta gan arī visam pielika punktu, tas viņam maksāja amatu.
Intersanti, ka tajā šobrīd it kā nelielajā laukumiņā atradās vieta šīm visām te nu jau nojauktajām ēkām.
Vienīgi izskatās, ka uz Kalnciema ielas nav bijis tagadējās pirmās joslas, kas griežas iekšā Baložu ielā. Turklāt, starp to māju, pie kuras stāv sarkanais Zapis un tie divi cilvēki, un ielu vēl ir vieta gan ietvei, gan zālītei tās abās pusēs.
Ja ieskatās, tad uz tās lielās mājas var redzēt vietu, kur tā apmestā divstāvene bijusi.
[ Šo ziņu laboja Reinis_m, 29 May 2014, 23:25:49 ]
02 Jun 2014, 00:20:42 kom rakstīja:
Ar rīga 11 nekādā lielā kalnā braukt nevarēja, jo bāka atradās uz bagažnieka un beidzās benzīna padeve karburatoram
Sii probleema tika atrisinaata ar pedaalu paliidziibu
ar kondensatoriem bija pisec skolā! sataisījām un meitenēm pa pakaļu šaudījām, skrējām pakaļ! klasesbiedru učene pieķēra a šis ātri kabatā iemeta tas bij pizģets, kad lika vilkt ārā no kabatas čalim lielas acis un nezin ko darīt, visi līki gar zemi un učene ar ņirdz!
beigās vilka bikses nost un kratīja, tad meičas ar pieskrēja
Pakļaujoties kapitālisma spiedienam, Rīgas Sporta pili slēdza 2007. gada 16. maijā
HVZ, kāds tur kapitālisma spiediens - vienkārši tā ledus uzturēšanas (un arī pārējā) infrastruktūra bija savu nodzīvojusi un bezgalīgajiem remontiem vairs nebija jēgas. Tur bija viss jāravē ārā un jātaisa par jaunu, ja kāds tomēr būtu apņēmies šo ēku saglabāt. Visdrīzāk, lētāk bija nojaukt un tāpēc tā arī izdarīja, pie tam, esot bijuši arī kaut kādi plāni attiecībā uz to gabalu. Vēl arī jāņem vērā tas, ka 2007. gadā jau bija Arēna "Rīga" un mazās ledus halles, tāpēc vajadzības pēc ledus, gan lieliem pasākumiem, gan treniņiem, bija jau nodrošinātas. Varbūt varēja pārbūvēt par halli bez ledus (tādu ap 5k ietilpībā Rīgā vajadzētu), bet tam, vienalga, būtu vajadzīgs pašvaldības vai valsts finansējums.
Nostaļģija un atmiņas, protams, ir cits jautājums.
P.S. es biju uz pēdējo oficiālo spēli RSP - spēlēja Vilki pret kaut ko Rīgas atklātajā čempionātā. Pēc spēles informators pateica visiem paldies un kolektīva vārdā atvadījās no līdzjutējiem. Tāda jocīga sajūta bija...
11 Jun 2014, 01:37:57 Driver rakstīja:
Ne reizi nebiju tur bijis, hokjis neinterese.
Laikam gan vienreiz biju tad, kad tur bija tirdzniecibas centrs, kur viskautko vareja nopirkt...
Tur jau bija ne tikai hokejs, padomju laikos pa brīdim bija arī daiļslidošana, basketbols, volejbols, visādi koncerti, Jaungada eglītes bērniem.
Arī pēc neatkarības atgūšanas, kad basītī ASK/Brocēni spēlēja Eiropas kausos, RSP bija pilnas tribīnes.
Nu jā, te jau drīzāk runa nevis tieši par konkrēto gadījumu, bet pret attieksmi pret tā laikmeta ēkām kopumā.
Šī laikmeta būves pagaidām gandrīz nevienam nešķiet aizsargāšanas un saglabāšanas vērtas, tāpēc arī var brīvi plēst nost, iebūvēt tur Maximu, visādi citādi pārbūvēt un nevienu tas pārāk neuztrauc.
Pilna Rīga (un Latvija) taču ar visādiem izbijušiem kinoteātriem, kultūras namiem, veikaliem un citām padomju laika sabiedriskajām ēkām, kuras ir atdotas sačakarēšanai vai vispār bojāejai.