27 Dec 2018, 14:55:45 @Nixx rakstīja:
Ir veca mūra (akmens) māja, par kuru man ir aizdomas, ka grunts mitrums kāpj augšā. iekšpusē apmetums mūždien bojājas, drēgni tie mūri
Pamatus var kaut kā hidroizolēt, siltināt ?
Tev jāsaprot, kas un no kurienes īsti kāpj.
Ja problēma ir no malas nākošais lietus/sniega kušanas ūdens, tad problēmu var risināt ar vertikālo hidroizolāciju un drenāžu.
Ja problēma ir gruntsūdens un neeksistējoša horizontālā pamatu hidroizolācija, tad tur ir bik lielākas ziepes.
No pieredzes - vienmēr ir pēc pilnās programmas.
variants:
atrakt pamatus visā dziļumā no abām pusēm, pāršuvot/pārmūrēt defektus
betona izlīdzinošais slānis min50mm max pēc fakta.
cementa bāzes hidroizolācija +500 virs cokola atzīmes + pumpene drenāžai no ārpuses
Horziontālo hidroizolāciju sakārtot ir lielākais čakars, dārgakais injekcijas no vienas vai abām pusēm, reizem var "iedzīt" materiāla loksni starp pamatiem un sienu, ja šuves atļauj.
siltinājums vertikāli no iekšpuses + siltinājums grīdās.
27 Dec 2018, 14:55:45 @Nixx rakstīja:
Ir veca mūra (akmens) māja, par kuru man ir aizdomas, ka grunts mitrums kāpj augšā. iekšpusē apmetums mūždien bojājas, drēgni tie mūri
Pamatus var kaut kā hidroizolēt, siltināt ?
Tev jāsaprot, kas un no kurienes īsti kāpj.
Ja problēma ir no malas nākošais lietus/sniega kušanas ūdens, tad problēmu var risināt ar vertikālo hidroizolāciju un drenāžu.
Ja problēma ir gruntsūdens un neeksistējoša horizontālā pamatu hidroizolācija, tad tur ir bik lielākas ziepes.
No pieredzes - vienmēr ir pēc pilnās programmas.
variants:
atrakt pamatus visā dziļumā no abām pusēm, pāršuvot/pārmūrēt defektus
betona izlīdzinošais slānis min50mm max pēc fakta.
cementa bāzes hidroizolācija +500 virs cokola atzīmes + pumpene drenāžai no ārpuses
Horziontālo hidroizolāciju sakārtot ir lielākais čakars, dārgakais injekcijas no vienas vai abām pusēm, reizem var "iedzīt" materiāla loksni starp pamatiem un sienu, ja šuves atļauj.
siltinājums vertikāli no iekšpuses + siltinājums grīdās.
Kaut kā līdzīgi taisīju šķelto akmeņu pamatus pagrabstāvam.
Visu atraku (manā gadījumā 2m dziļumā), nomazgāju, nožāvēju.
Ar kaļķa javu aizmetu lielos caurumus, pēc tam izlīdzināju plakni. Cementa bāzes hidroizolācija, 2x50mm ekstrudētais putuplasts, armējums pagalma līmenī, drenāžas caurule, smilts ap cauruli, tam visam apkārt 20cm augstumā virs pagalma līmeņa pumpainais. Tālāk būs lāsene virs pumpainā atstājot spraudziņu lai mitrums nāktu starp lāseni un pumpaino uz āru. No lāsenes uz augšu armrtajai daļai kaļķa apmetums un krāsojums.
Vienīgais, kas nav izdomāts, kā apstrādāt to daļu pumpaino, kas iznāk virs zemes.
Pagraba iekšpusē tika izrakts kuktūrslānis līdz slodzes nestspējīgai gruntij, sablietēts, sašķembots, putuplasts 2x50mm eps100, pa perimetru 10cm augstumā 50mm putuplasts, armarūras siets 4x150x150, siltās grīdas caurule, estrich 60-70mm, pa perimetru līdz ar estrich nogriezts putuplasts, pielīmēts/piedībeļots 50mm fibrolīts, apmests ar kaļķa apmetumu, katras telpas sienā izurbts 110mm caurums, izstādīts dabīgā gaisa pieplūdes (frešiņš).
Pagrabs pēc gaisa vairs nav pagrabs.
Tas diezgan neizbēgami garažas vārtiem ka tur veidojās aukstuma tilts. Parasti garažai jau ir po, bet izskatās ka tev tur nebūs parasta garaža ja jau siltā grīda. Var jau mēģināt ailē to bruģi nomainīt uz kādu citu materiālu kas sliktāk vada siltumu, piem. koku.
Tas varētu būt diezgan hardcore pasākums. Sienas ir ~ metru biezas, mājas platība ~ 200 m^2 X 2 stāvi. lai visu pirmo stāvu iznestu.... tur šobrīd viskautkas notiek, betona kāpnes uz otro stāvu....
Man pa lielam - fofig, man pieder ~ 1/4 daļa no otrā stāva, kur arī viss ir ok. Domāju, ka ar pārējiem īpašniekiem nesanāks vienoties par tādām manipulācijām.
Varbūt neesi devis te visu informāciju? Ja tiešām metru biezas sienas (laukakmens?) tad vai tai mājai nav pārsimt gadu? Ja ir pārsimt gadu, tad tajos laikos tādas sienas mēdza būvēt principā bez pamatiem — minimāla sienu iedziļināšana uz stingra pamata un viss. Tādā gadījumā cerību par horizontālas hidroizolācijas izveidošanu nav, pat injekcijas varētu nepalīdzēt. Man pietika ar 3 lietām, lai apakšējo līmeni vairāk vai mazāk zem zemes padarītu patīkami lietojamu:
1) savest kārtībā visu apakšu, salikt visu horizontālu izolāciju zem grīdas ar visiem siltinājumiem utt. plus telpas paredzēt apsildāmas.
2) Vertikāla hidroizolācija no ārpuses zem zemes cik nu dziļi varēja ierakt.
3) Dabīga ventilācija ar izvadu uz jumta no katras (!) telpas — ļoti svarīgs punkts vecām mājām.
Ar to pilnīgi pietika, lai telpas kļūtu patīkamas.
Tas diezgan neizbēgami garažas vārtiem ka tur veidojās aukstuma tilts. Parasti garažai jau ir po, bet izskatās ka tev tur nebūs parasta garaža ja jau siltā grīda. Var jau mēģināt ailē to bruģi nomainīt uz kādu citu materiālu kas sliktāk vada siltumu, piem. koku.
RISEBA H2O šādu pāreju risināja neveidojot visu vienā līmenī, bet siltā grīda ir paaugstināta par tiem pašiem 7 cm salīdzinot ar āru. Un nebūs slapju pārsteigumu telpās pēc lietusgāzēm / sniega kušanām.
Tas diezgan neizbēgami garažas vārtiem ka tur veidojās aukstuma tilts. Parasti garažai jau ir po, bet izskatās ka tev tur nebūs parasta garaža ja jau siltā grīda. Var jau mēģināt ailē to bruģi nomainīt uz kādu citu materiālu kas sliktāk vada siltumu, piem. koku.
RISEBA H2O šādu pāreju risināja neveidojot visu vienā līmenī, bet siltā grīda ir paaugstināta par tiem pašiem 7 cm salīdzinot ar āru. Un nebūs slapju pārsteigumu telpās pēc lietusgāzēm / sniega kušanām.
Ir līdzīgas pārdomas par risinājumiem,jo pēc projekta pamatu augšējā daļa ir vienā līmenī,grīdas līmenis ir +100mm virs pamata!Vārtu ailes slieksnis ja tā var nosaukt 100mm biezs slānis virs pamata hidrenes,ja nopako kā uzzīmēts tad slānis paliek 50mm,salauzīs lupatās to slieksni +safisīs pamatu vertikālo siltinājumu!Variants zem paceļamo vārtu kontaktvirsmas iestrādāt 50mm ekstudēto un slieksni piecelt par 50mm +izliet monolītā ar pretī vārtiem balsta plātni ap 1,5m Celt kopējo grīdas austumu neatrisinās slāņa biezumu vārtu ailei virs pamata!
Kāds ir optimālais biezums estriht vai lietā betona slānim siltajām grīdām?
Estrih garāžai fui. Tur slīpēts betons C35/45 80mm-100mm ar kritumu uz durvīm. Siets 6/6/150/150. Betona klasē tāda lai ar iesālītu auto var braukt iekšā. Vertikāli jāatdala ar spu 20mm un jāveido pareizā deformācijas šuve. Slieksnis betonējas ārpusē aquadrain virs pamatu siltumizolācijas...
----------------- Braukt ir priex.
Tikai R6, S54B32 + 2JZ-GE
29 Dec 2018, 16:42:38 @GirtzB rakstīja:
Estrih garāžai fui. Tur slīpēts betons C35/45 80mm-100mm ar kritumu uz durvīm. Siets 6/6/150/150. Betona klasē tāda lai ar iesālītu auto var braukt iekšā. Vertikāli jāatdala ar spu 20mm un jāveido pareizā deformācijas šuve. Slieksnis betonējas ārpusē aquadrain virs pamatu siltumizolācijas...
Nemeiz estrih biezums ne garažai! Pamatu platums 40cm,pamati siltināti ar 100spx300,smagais braucot pāri neuzcels to flīzi?Tāpēc ir doma monolītu plātni liet kas pārkaras pāri pamatam un siltumizolācijai(uz āru) un balstās uz nošķembotas grunts
Durvis varbūt arī labas,bet šitās gatavās ,lai normāli ieliktu-nekam nederīgā standarta kārba+ailes paplatinājumi+ iespējams specifiskas aplodas- nu i nafig.
Gribas koko un pa lēto,lūdzu piem. Links
Kārba taisās no sienas biezuma ēvelēta dēļa (ja pašam nav instrumentu,tad var pasūtīt galdniecībā),aplodas kādas gribam un to visu mālējam kā un ar ko gribam.
17 Dec 2018, 12:31:24 @Rolits rakstīja:
Virs daļas no dzīvojamās telpas atrodas terase/balkons (balkona izmēra terase )
Kā šādai konstrikcijai tiek siltināta tā griestu daļa, kas atrodas zem šīs terases?
Pārsegums (pieņemu, ka betona)->tvaikizolācija->cieta siltumizolācija (cietība jāskatās pēc paredzētās slodzes, degtspēja jāskatās pēc ugunsdrošības prasībām ēkai kopumā)->hidroizolācija->terases konstrukcija.
Ja maz vietas, piemēram, prognozējamais terases līmenis varētu būt virs sliekšņa durvīm uz terasi, var skatīties siltināšanai vakuuma paneļu, piemēram, no Kingspan, virzienā. Maksā gan viņi krietni vairāk kā jebkāda cita siltumizolācija.
Vai ir pieļaujams no iekšpuses siltināt to iekštelpas griestu daļu, kas atrodas zem šī balkona? Pārsegums ir betona.
Bezazbesta šīferis, krāsots vs nekrāsots (pelēks).
Vai krāsojums kautko uzlabo vai pasliktina? Vai tehniskie parametri vienādi, neatkarīgi vai ir krāsota loksne vai nē? Varbūt nekrāsota loksne vairāk mitrumu uzsūc sevī?
02 Jan 2019, 15:04:21 @Esspatss rakstīja:
Durvis varbūt arī labas,bet šitās gatavās ,lai normāli ieliktu-nekam nederīgā standarta kārba+ailes paplatinājumi+ iespējams specifiskas aplodas- nu i nafig.
Gribas koko un pa lēto,lūdzu piem. Links
Kārba taisās no sienas biezuma ēvelēta dēļa (ja pašam nav instrumentu,tad var pasūtīt galdniecībā),aplodas kādas gribam un to visu mālējam kā un ar ko gribam.
Ko tu te murgo,nav nekāda čakara. Tavs ierosinājums par kārbu sienas platumā ir pilnigs 'kukū'. Gribētu redzēt to kārbu 30-40cm un dažas ēkās pat 80cm.
Pāris nedēļas atpakaļ sanāca saskarties.
Kārba ,kas durvīm komplektā-2cm biezs,standarta platuma(75mm) preskartona mēsls.Atvestās aplodas uzlikt nevar,spraugu nenosedz,aili kaut kā pārtaisīt nevar,viss visur ir gatavs,tik durvis jāieliek.
Viena siena 16cm,otra 12. Pusstunda nepagāja un kārbas tika izdrāztas no ēvelēta dēļa,viss skaisti.
Kas der vienā vietā ,neder citā. Tāpēc jau nav jābļauj,pašam smadzeni jāieslēdz,problēmu gadījumā risinājums jāatrod.Vnk. dalos ar pieredzi.
[ Šo ziņu laboja Esspatss, 05 Jan 2019, 08:00:57 ]
Offline
Apartaments hrjuscovka, starpsiena ar kaiminju dzelzbetona panelis.
Online
Celt kopējo grīdas austumu neatrisinās slāņa biezumu vārtu ailei virs pamata!
Pamatu platums 40cm,pamati siltināti ar 100spx300,smagais braucot pāri neuzcels to flīzi?Tāpēc ir doma monolītu plātni liet kas pārkaras pāri pamatam un siltumizolācijai(uz āru) un balstās uz nošķembotas grunts
