baigi stulbi ir braukt tādā ātrumā pēc kura auto šādi izskatās
Stulbi ir dzīve bez adrenalīna un kaut ko tādu pateikt.
Man patīk adrenalīns,bet citreiz žēl,ka tomēr ir bailes. Piemērām ar slēpēm vispār ir garlaicīgi braukt Latvijā,bet ja pa lielajiem jumpiem palec,tad cita lieta,tomēr līdz galīgi crazy tālu. Tāpēc vienmēr atceros,kādu komentāru pie air diver video,kas tulkojot no angļu valodas skan šādi: ''tagad es saprotu,ka mana dzīve sūkā''. Reāli apskaužu tos cilvēkus,kas atļaujas crazy lietas darīt un ķert kaifu.
Dotaja varianta gan stulbi,jo soferis nebija viens.
01 Dec 2013, 13:31:40 karlsonss rakstīja:
Briezmu lietas ir rudens 1. Dečembrii
jā, vakar braucu pie čoma uz vārdadienu un pie šā pagalmā iekšā, tur tāds S-veids sanāk un kak raz piefiksēju kā kādus 5 gadus atpakaļ ar subaru, uz topašu vārdadienu braucot (jo cita iemesla man tur braukt nekad nav), tika iets tur iekšā ar pārsviedieniem starp kupenām haubes augstumā, pret kurām varēja droši atspiesties, ja nu kas. tagad tīrīju lietu ar schotkām no stikla, bet vismaz bija daudz vietas, kur noparkoties
Stulbi ir dzīve bez adrenalīna un kaut ko tādu pateikt.
Stulbi ir ķert adrenalīnu uz ielas. Var arī netraucējot citiem pašnāvību taisīt
Stulbi ir žēlot kādu, ja tas izbeidzies apzināti riskējot ar dzīvību lai adrenalīnu saķertu...katra paša izvēle....who cares?
Da labi..kurš gan nav atvilcis ar savu lamatu ielās, atšīrība tikai tā, ka tai mašīnai pietiek ar pāris 100m, lai šitā nolocītos + vēl tie dzels pampaki uz joslām un ar to pietiek.
01 Dec 2013, 13:20:53 Locis rakstīja:
Piemērām ar slēpēm vispār ir garlaicīgi braukt Latvijā,bet ja pa lielajiem jumpiem palec,tad cita lieta,tomēr līdz galīgi crazy tālu.
Pārsvarā gadījumu ir tā, ka bailes/veselais saprāts jau sen saka, ka ir stulbi/pa traku, bet pat vēl nesāk palikt interesanti. Tāpēc challenge ir atrast nodarbošanos, kas ir aizraujoša pie sakarīga riska līmeņa. Piemēram ar topašu slēpošanu. ir mega aizraujoši pāriet pāri nepārredzamam tramplīnam pāri hodā, tai pat laikā tu tā īsti nezini kādā barā ar tautu, kas turpat aiz jumpa sapulcējusies, potenciāli vari ievilkt. Pārsvarā gadījumu pārvelc uz 'šoreiz pohuj' + 'uh proņeslo' un tad mājās/viesnīcā domā - vairs nekad. nākamajā dienā taspats atkārtojas, jo, ja par visu pārliecināties, tad tā pa lielam viss, dēļ kā tu atbrauci, atkrīt un labāk sēdēt mājās un tamborēt. Tieši taspats ar lauku ceļu, nepārredzamu līkumu un mazliet nozagtu iekšmalu.
Nu vot,man tiesi nepatik lekt,ja neredzu,kas aiz trampika. Parasti,vispirms nocekoju no augsas kas un kaa un uzreiz laizhu.
Vairak taka to baudu gustu no procesa,neviss iespejamas varbutibas,ka kadu citu varu paraut lidz.
Patik,kad negaiditi augstu uzmet un tad pats wtf iekliedzas pie sevim klusu -whohoo,jo nezin kaa tagad nosedinat.
Vienigais no kaa baudu kjeru,iesaistot citus,kad braucu parbrauktuvei(ikdienas marsruta bez barjeras) pie sarkana un loti tuvu vilciens bija,sis man pipinaja,jo jau tuvuma bija,es pedeja bridi strauji nobremzeju.