08 Apr 2012, 18:59:10 Lucikss rakstīja:
tad,kad es dzeru,parasti izvairos no saviem draugiem,radiem utt.Dzerot es palieku ļoti neglīts. Mani sejas vaibsti izmainās, ļoti depresīvs palieku."sķiet,ka nevienam nevajadzīgs. Parasti liekas,ka nekam nav jēgas. Es ieskatos spogulī un triecu kulaku pret to,lai šķist tūkstoš gabalos.
Nedataisīts kroplis.
Bija kādreiz tāds alus Mārtiņa Latgales gaišais. Nāca tikai 2L un 7% (es vēl domāju, cik apgriezienu ir tumšajam).
Nu vo, kad es to dzēru, bija līdzīgi, tikai tas turpinājās vēl 2 dienas pēc tam.
08 Apr 2012, 18:59:10 Lucikss rakstīja:
tad,kad es dzeru,parasti izvairos no saviem draugiem,radiem utt.Dzerot es palieku ļoti neglīts. Mani sejas vaibsti izmainās, ļoti depresīvs palieku."sķiet,ka nevienam nevajadzīgs. Parasti liekas,ka nekam nav jēgas. Es ieskatos spogulī un triecu kulaku pret to,lai šķist tūkstoš gabalos.
Nedataisīts kroplis.
Bija kādreiz tāds alus Mārtiņa Latgales gaišais. Nāca tikai 2L un 7% (es vēl domāju, cik apgriezienu ir tumšajam).
Nu vo, kad es to dzēru, bija līdzīgi, tikai tas turpinājās vēl 2 dienas pēc tam.
Tu mani īsti nesaprati. Tu taču zini,ka lietot alkoholu nav vēlams tad,kad dzīvē viss nav tā,kā gribētos. Parasti tādos gadījumos tas situāciju vēl vairāk sarežģī. Iedzerot, visas emocijas nāk uz āru. Es skaidrā to visu apzinos,kāds esmu utt, bet iedzēris,vēlos sevi iznīcināt. Ir bijis tā,ka rokām nagi tika noplēsti.Aiz bezizejas apķēru diženu koku un vnk plēsu nost mizu ar nagiem. Emocijas ņēma virsroku. Es saprotu,ka viss jau ir apstājies. Nekas nav labojams. Nākotni vairs neredzu. Ir tikai viens ceļš ejams.
Reiz man bija par īsu, bet pulkstenis bija pāri 22 00. Mani pārņēma izmisums un bezizeja. Plēsu nost etiķetes no bugatieriem, izplēsu visus netīrumus, kas bija aiz nagiem. Bija tikai viens ceļš - pieliekamais, pagājušā gada bērzu sulas.