Online
Pašreiz BMWPower skatās 192 viesi un 1 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Vēsturiskas bildes/video. Otrais sējums.
| Autors | Ziņojums |
|---|
| RS7 | | 30. Nov 2020, 22:56 |
#6330
|
|  Kopš: 20. Mar 2010
No: Rīga
Ziņojumi: 9319
Braucu ar: dīzeļ Teslu
|  eh rvr, pohodu nikcs atkal jāmaina  |  Offline | | |
RVR  | | 30. Nov 2020, 22:59 |
#6331
|
|  Kopš: 18. Sep 2008
Ziņojumi: 22949
Braucu ar: RVR
|
30 Nov 2020, 22:56:44 @RS7 rakstīja:
eh rvr, pohodu nikcs atkal jāmaina
Tak man bildē ir vecais niks redzams 
| | Offline | | |
| orlovs | | 30. Nov 2020, 23:01 |
#6332
|
| Kopš: 18. Dec 2011
Ziņojumi: 195
Braucu ar:
|
30 Nov 2020, 20:31:59 @Vantage rakstīja:
Cena, apjoms un viss atdurās tikai līdz komerctransportam, pat izskatīto Astro Van salikšanu kopā. Kautkā šķiet nereāla fantāzija, sekojošā 1998.gada krīze, ES prasības, kuras bez vēl miljonu investīcijām nespētu realizētu tādu sūdprojektu, lielkrīze 2008.gadā un koronakrīze noteikti nokillotu to procesu agri vai vēlu - būtu vēl viens Airboltiks par kuru sūdzēties Politikas topikā  Plus mums nav zemākās ražošanas/darbaspēka izmaksas+darba ražīgums...
IMHO diskusijas par RAF ir bezjēdzīgas, RAF bija nāvei pakļauts. Kāpēc es tā domāju:
0. Tas jau nebija RAF know-how. Dzinēji no volgas, transmija no 20gs, pirmās puses. Tas bija virsbūves cehs montāžas cehs. Tas pats, kas AMO plant. Produkta unikalitāti pierāda, cik ātri piedzima gazele.
1. Tas bija plaša consumer patēriņa produkts, bez specializācijas. Rietumu/Japāņu ekvavilenti darīja to pašu, tikai labāk. Ja RAF's būtu kaut kas īpass, like Buhankas caurgājamība un normāla izturība(lasīt duālais pielietojums). Tad okay, tad viņu pirktu varbūt kāds. Paskaties: Mazi/Krazi/Kamazi kaut kā izdzīvoja, ne tikai RU tirgus. Viss kas bija plaša patēŗina, bez lokālā tirgus nomira. Kas bija plaša patēriņa, bet ar lokālo tirgu daļa izdzīvoja daudz veiksmīgāk: Dzintars, visas maizes ceptuves, Rosmes, Laumas utt., pat Metalurgs.
2. RAF produkcija bija kvalitātes ziņā sūds. Bet RAF'u pa lielam lietoja divos iemeslos: nebija nekā cita (aka sūdu zeme) vai arī bija jāpērk, savādāk, tos padomju tankus nevarēja dabūt.
3. Plaša patērīņa ražošanai LV did made any sense. Kāpēc?
- Baltija: Kāds Tev ir tirgus šeit
- RU: jebkurā brīdī var aizlikt robežas ciet, kaut kādas ievedmuitas. Nebūsim naivi, stratēģiskie partneri, kārtoja armijas izvešanu, ne mēs. Un mums jau ir viens uzņēmums, kurš ir 100% RU bottom bitch: Krievijas tfu Latvijas Dzelzceļš
- GER: Tev blakus ir PL/CZ, nedaudz dārgāk, bet tomēr tuvāk. Un nebija bijusi pati PSRS, tikai bloks
- Zviedrija: pajautā mūsu celtniekiem kā mums iet ar pakalpojumu eksportu tur.
Vēsture parādīja, ka tikai vai nu +/- kaut kur pavidu piegādes vidēji ķēdē esoši uzņēmumi spēja izdzīvot: Stikla šķiedra. Ja VŠS būtu ražojis pilno ciklu ar motociklu ķiverēm, tad tas būtu, visticamāk, miris.
Vai arī uzņēmumi ar plašu lokālo patēriņu. Tas, kas bija sarežģīts un vērtīgs, izdzīvoja: Grindex/Olainfarms utt.
Plus neaizmirsīsim, ka lielu daļu patiešām rūpnieciskajiem brīnumiem balstīja lielākais PSRS patērētājs: armija.
Protams, tagad ir viegli teikt: varējo un šito. Tas tas pats, kas tagad kancelēt Džonu Veinu par viņa izteikumiem 50 gadus atpakaļ.
Protams, daļu vef'a varbūt varēja glābt,
it īpaši duālo. Un citus ražošanas uzņēmumus. Bet tur jau arī bija vērtīgais know-how tika izfenderēts + nedomāju, ka to patiešām piekto kolonnu, kas bija militārajā ražošanā mēs gribētu vēl vairāk. Tur vispār austrumu roka nepazustu.
Un tajā pašā laikā, mums ir Mikrotiks un SAF's, kas radās RRR/VEF kadriem: pēc 25-30 gadiem ir tāda situācija, ka atverot site-to-site VPN veidlapu no Kenijas vai Indonēzijas, VPN device sarakstā Mikrotiks ir pirmais, tikai pēc tam Cisco uc.
[ Šo ziņu laboja orlovs, 30 Nov 2020, 23:07:54 ] | | Offline | | |
AZ  | | 30. Nov 2020, 23:02 |
#6333
|
|  Kopš: 01. Jan 2007
No: Rīga
Ziņojumi: 2176
Braucu ar: zviedru
|
30 Nov 2020, 21:37:44 @CP17 rakstīja:
Labas cenas
Tas GU1312 veel tagad ripo un peec nobraukuma iet uz rekordu 
419k  nekas īpaš
-----------------
nedaudz kaveesos ,buusu riit | | Offline | | |
| AZ | | 30. Nov 2020, 23:03 |
#6334
|
| Kopš: 01. Jan 2007
No: Rīga
Ziņojumi: 2176
Braucu ar: zviedru
| Man ir arī tā auto foto pirmais numurs
-----------------
nedaudz kaveesos ,buusu riit | | Offline | | |
| kaprons | | 30. Nov 2020, 23:18 |
#6335
|
|  Kopš: 20. Jan 2018
No: Salacgrīva
Ziņojumi: 5248
Braucu ar: Ātrumu, kas nogalina...
| SM Reklama biezo avīzi lasīt bija savs šarms
bet esmu jau aizmirsis, tur bija LAT RUS vai viss kopā
sākumā jau valodas likums šķiet nebija tik skarbs visi mauca kā sanāca man šķiet
(vai arī bija LAT un RUS versija tai avīzei)
kāds atcerās? | | Offline | | |
| RVR | | 30. Nov 2020, 23:22 |
#6336
|
| Kopš: 18. Sep 2008
Ziņojumi: 22949
Braucu ar: RVR
| Man šķiet, ka tur varēja likt sludinājumus abās valodās. Vairāk, protams, bija krieviski.
Valodas likums jau neliedz iznākt avīzēm citās valodās. | | Offline | | |
| RVR | | 30. Nov 2020, 23:32 |
#6337
|
| Kopš: 18. Sep 2008
Ziņojumi: 22949
Braucu ar: RVR
|
30 Nov 2020, 23:01:39 @orlovs rakstīja:
Ja VŠS būtu ražojis pilno ciklu ar motociklu ķiverēm, tad tas būtu, visticamāk, miris.
Interesanti, ka salīdzinoši netālu, Līgatnē, tieši bija ķiveru rūpnīca. Protams, tā nomira pārmaiņu laikā.
Tagad agrākajās telpās ir pasākumu vieta "Zeit".
| | Offline | | |
|
|
| KM | | 30. Nov 2020, 23:44 |
#6338
|
|  Kopš: 28. Oct 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 7446
Braucu ar: ///M
|
30 Nov 2020, 23:18:13 @kaprons rakstīja:
SM Reklama biezo avīzi lasīt bija savs šarms
bet esmu jau aizmirsis, tur bija LAT RUS vai viss kopā
sākumā jau valodas likums šķiet nebija tik skarbs visi mauca kā sanāca man šķiet
(vai arī bija LAT un RUS versija tai avīzei)
kāds atcerās?
man atkal liekas ka bija krievu un bija lv valdoda, bet lv valoda bija 10x mazak sludinajumu. braucu agrak pie tantem pie veca pasta pirku kuponus lai var pa velti likt sludinajumus sm reklamka | | Offline | | |
| CP17 | | 30. Nov 2020, 23:46 |
#6339
|
|  Kopš: 17. Dec 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 17
Braucu ar:
|
СМ-Реклама Latvijaa palaida 1991g kaa pielikumu ikdienas laikrakstam Советская молодежь
Saakumaa tieshaam bija tikai rus valodaa, veelaak jau jaukti
pirmaa redakcijas kompashka
Peedeejais izdevums reklamai papiira formaataa bija 29.12.2011
Советская молодежь pedejais izdevums 1999g
peec tam jau viss notika internaataa reklama.lv, laikam veel niikuljo[ Šo ziņu laboja CP17, 01 Dec 2020, 00:04:03 ] | | Offline | | |
| CP17 | | 01. Dec 2020, 00:12 |
#6340
|
| Kopš: 17. Dec 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 17
Braucu ar:
| zheel ka translate.google njem pretii tikai 3900 ziimes max, vareetu iekopeet rus txt, bet tad steels mani nomeetaatu ar puvushiem aaboliem. te var palasiities par to CMReklama
https://rus.delfi.lv/news/4atlane/sm-reklama-ig...697&all=true
te plashaak par krievu presi latvijaa
https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20190723/12113...lo-i-konets.html[ Šo ziņu laboja CP17, 01 Dec 2020, 00:14:43 ] | | Offline | | |
| CP17 | | 01. Dec 2020, 07:27 |
#6341
|
| Kopš: 17. Dec 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 17
Braucu ar:
| [ Šo ziņu laboja CP17, 01 Dec 2020, 07:29:07 ] | | Offline | | |
| RVR | | 01. Dec 2020, 10:12 |
#6342
|
| Kopš: 18. Sep 2008
Ziņojumi: 22949
Braucu ar: RVR
|
01 Dec 2020, 07:27:30 @CP17 rakstīja:
:studiju_laiku_auto:
:rinda_pie_lodziņa_preses_namā:
| | Offline | | |
| RVR | | 01. Dec 2020, 10:57 |
#6343
|
| Kopš: 18. Sep 2008
Ziņojumi: 22949
Braucu ar: RVR
| Bulduru un Dzintaru pludmalē pēc vētras 1969. gada novembrī.
| | Offline | | |
| spriditis | | 01. Dec 2020, 14:06 |
#6344
|
|  Kopš: 17. Mar 2006
No: Valmiera
Ziņojumi: 4132
Braucu ar: ar savu lāpstu blad
| Kurš ir kādreiz zvanījis uz 909 xxxx numuriem? Ko tur tantes stāstīja labu? vai kāds ir laimējis biksītes?  | | Offline | | |
| RVR | | 01. Dec 2020, 15:41 |
#6345
|
| Kopš: 18. Sep 2008
Ziņojumi: 22949
Braucu ar: RVR
|
01 Dec 2020, 14:03:32 @Vantage rakstīja:
2020.gads, jau ir Decembris - cik % ka vēl izdzīvos??? A.G.Lukašenko jau 1995.gadā prata saregulēt rezultātus, viss notiek 
Lukašenko un karogs 1994. gadā
| | Offline | | |
|
|
| markelis | | 01. Dec 2020, 15:44 |
#6346
|
|  Kopš: 28. Oct 2002
Ziņojumi: 13010
Braucu ar: eFku
| fonaa R. Pauls  | | Offline | | |
| CP17 | | 01. Dec 2020, 15:52 |
#6347
|
| Kopš: 17. Dec 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 17
Braucu ar:
| Speelee fonaa muuziku | | Offline | | |
| Edgars86 | | 01. Dec 2020, 16:10 |
#6348
|
|  Kopš: 18. Mar 2008
Ziņojumi: 138
Braucu ar: limited performance
| Bēthovena 5. simfoniju | | Offline | | |
| CP17 | | 01. Dec 2020, 16:23 |
#6349
|
| Kopš: 17. Dec 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 17
Braucu ar:
| Bishkinj par moto
1899. gadā Aleksandra Leitnera velosipēdu fabrika „A.Leutner & Co” līdztekus divriteņiem sāka arī motoru ražošanu. Tieši Leitnera fabrikā Rīgā tika izgatavots pirmais motocikls Krievijas impērijā. Tajā pašā gadā izgatavoja arī pirmo motorizēto braucamrīku uz trim riteņiem - triciklu. Sērijveida motociklu ražošanu ar tirdzniecības marku „Rossija” Leitners sāka 1903. gadā. No šīs pirmās motociklu partijas līdz mūsu dienām saglabājies tikai viens eksemplārs, ko restaurējis Antīko automobiļu kluba biedrs Juris Ramba. Sākoties pasaules karam Leitnera rūpnīca tika evakuēta uz Harkovu un motociklu ražošana pārtraukta.
A. Leitnera bijusī fabrika Brīvības ielā 129/131 un tās produkcija - tricikls un motocikls “Rossija”.
Pēc Pirmā pasaules kara līdz pat 50. gadu beigām motociklus Latvijā neražoja. Tiesa, ir viens izņēmums. Tas ir rūpnīcas VEF inženiera Arnolda Pandera 1937. gadā radītais motocikls ar blakusvāģi „Pandera”. Pašradītā motocikla patentu Panders izņēmis vēl 1932. gadā, taču tikai 1937. gadā bija gatavi pirmie prototipi. Ir ziņas, ka izgatavotajā izmēģinājumu partijā bijuši vairāki motocikli, tomēr šīm ziņām nav oficiāla apstiprinājuma. Vienīgajam modelim, kas saglabājies līdz mūsdienām, rāmja numurs ir 301. Katrā ziņā, ar vienu šādu motociklu tā autors bija redzams uz Latvijas ceļiem kopš 1937. gada. Iespējams, motociklu bija paredzēts ražot Latvijas armijas, varbūt pat visu Baltijas valstu militārajām vajadzībām, tomēr Otrais pasaules karš un padomju okupācija šos nodomus pārtrauca.
„Pandera” motocikls bija izgatavots par paraugu ņemot amerikāņu tā laika modeļus, taču tam bija oriģināls Latvijā radīts motors un elektriskais starteris. Motocikla 750 cm3 V-veida motors tika izgatavots Akmens ielas darbnīcā. Tā autors un konstruktors ir pats Arnolds Panders. Saglabājušies dzinēju „002” un „003” numura plāksnītes, kas ļauj domāt arī par vairākiem motocikla prototipu eksemplāriem. Motociklam bija arī oriģināls elektrostarteris, kas tiem laikiem bija īsts tehnikas brīnums, kurš apsteidza motociklu tehniskās attīstības gaitu par vairākiem gadu desmitiem. Piemēram, šāda veida starteri firma „Harley Davidson” patentēja tikai 20. gadsimta 60. gados, kamēr Panders patentu saņēma jau 1938. gadā. Šobrīd vienīgais saglabājies motocikla „Pandera” eksemplārs ir restaurēts un atrodas Gvido Ādamsona īpašumā.
Restaurētais motocikla “Pandera” prototips, kurš savulaik izgatavots rūpnīcā “VEF”.
Pirmais motovelosipēds PSRS radās bijušās Ērenpreisa, bet tobrīd jau fabrikas „Sarkanā Zvaigzne” eksperimentālajā cehā 50. gadu vidū, vīriešu divritenim „Rīga-18″ piemontējot divtaktu motoru. 1958. gadā tika radīti pirmie mopēda „Sprīdītis” paraugi, kas bija izgatavoti pēc Austrijas firmas „Puch” parauga. Šis prototips gan sērijveida ražošanā nenonāca, taču ļāva inženieriem izstrādāt modeli „Rīga-1″. 1960. gadā sākās mopēdu sērijveida ražošana un jau 1961. gadā rūpnīca tirdzniecības organizācijām varēja nodot pirmos 5700 mopēdus. Uzņēmums ieguva jaunu nosaukumu „Rīgas motorūpnīca Sarkanā Zvaigzne”.
Tajā pašā 1961. gadā pircējiem tika piedāvāts arī mopēds „Gauja” („Rīga-2″) ar speciāli izstrādātu rāmi un priekšējo dakšu. „Sarkanās Zvaigznes” mopēdi tika dalīti vieglajos un smagajos. 1965. gadā izlaida smago mopēdu „Rīga-3″ ar modernizētu motoru un dizainu. Pēc trim gadiem to nomainīja „Rīga -4″ - mopēds, kas kļuva par pamatu visiem turpmākajiem „Rīga” modeļiem. Vēlākajos gados ļoti pieprasīti bija modeļi „Rīga-12″, „Rīga-16″, „Rīga-22″. Rūpnīcas ziedu laikos tika ražots vairāk nekā 113 000 mopēdu, 59 000 mokiku un ap 16 000 minimokiku gadā. Produkcija strauji iekaroja kā Padomju Savienības, tā Austrumeiropas sociālistisko valstu tirgu. 1970. gadā grupai rūpnīcas konstruktoru, dizaineru un citu darbinieku tika piešķirta LPSR Valsts prēmija.
Pirmie mopēdu “Rīga” modeļi un to ražošanas līnija.
„Sarkanā Zvaigzne” specializējās arī sporta mopēdu un motociklu ražošanā. 1961. gadā šeit tika radīts pirmais 50 cm3 sacīkšu motocikls PSRS. 1967. gadā rūpnīcā izveidoja speciālu sporta motociklu biroju, par kura vadītāju kļuva konstruktors Valdis Kleinbergs. Pirmais bija motocikls „Rīga -7S”, kas kļuva par bāzes modeli turpmākajiem sporta motocikliem. Viens no skaistākajiem bija „Rīga-9S”, kura dizainu 1969. gadā radīja Mākslas akadēmijas absolvents Gunārs Glūdiņš. Vēlāk viņš kļuva par rūpnīcas galveno dizaineru.
„Sarkanās Zvaigznes” sacīkšu motocikli sekmīgi piedalījās Eiropas mēroga motošosejas sacensībās. 60. gadu beigās Rīgas motocikli dominēja arī PSRS šosejas sacensībās 50 cm3 klasē, izkonkurējot pat vācu „Simson” motociklus. Konstruktors un sportists Aleksandrs Smertjevs, braucot ar „Sarkanās zvaigznes” motocikliem, kuru radīšanā pats bija piedalījies, kļuva par četrkārtēju PSRS čempionu. Starptautisku ievērību Rīgā ražotie sporta motocikli ieguva Froburgas trasē Vācijā, kur Raimonds Aizstrauts guva panākumus ar motociklu „Rīga-15S”, bet Aleksandrs Smertjevs 1978. gadā ar „Rīga-17S” ieguva trešo vietu, attīstot ātrumu 168 kilometri stundā.
Rūpnīcas “Sarkanā Zvaigzne” sacīkšu motocikli.
80. gadu sākumā „Sarkanā Zvaigzne” bija kļuvusi par lielāko mopēdu ražošanas uzņēmumu Padomju Savienībā - klajā tika laisti jauni modeļi „Delta”, „Stella” un citi. Gadā tolaik izgatavoja 208 400 dažādu modifikāciju mopēdus un sporta motociklus. Tika ražotas arī mopēdu un mokiku rezerves daļas. Lielu uzmanību rūpnīca veltīja dažādu ražošanas iekārtu izgatavošanai pašu ražotnēs. Ražošana uzņēmumā pēc padomju rūpniecības mērauklas bija visai augtā līmenī, par ko liecina to gadu statistikas dati. Piemēram, 1983. gadā uzņēmuma produkcijas kopējais apjoms bija 37 900 000 rubļu. 1984. gadā „Sarkanā Zvaigzne” paplašināja arī savu eksporta tirgu - Austrumeiropas zemēm pievienojās Vjetnamas Tautas republika un Kuba.
No “Sarkanās Zvaigznes” reklāmas materiāliem.
Rūpnīcā strādāja talantīgi un spējīgi inženieri un dizaineri - Raimonds Aizstrauts, Česlavs Raubiško, Gunārs Glūdiņš. Konstruktoru biroja potenciāls bija ļoti augsts. Eksperimentālajā cehā tika izgatavoti gan tehniskā risinājuma, gan dizaina ziņā ļoti interesanti modeļi. 1967. gadā konstruktori radīja eksperimentālu mopēdu saimi „Rīga-6″, kurā ietilpa 50 cm3 ceļa motocikls, enduro, krosa un šosejas sacīkšu versijas. Pēc dažiem gadiem idejas turpināja līdzīga saime „Rīga-8″. Tie visi bija pasaules līmeņa motocikli. Viens no nozīmīgākajiem projektiem bija 1971. gadā izstrādātais kosmiska dizaina minibaiks „Rīga Mini”, kas svēra tikai 36 - 40 kilogramus un nemitīgi ceļoja pa dažādām PSRS un starptautiskajām izstādēm. „Mini” turējās dizaina avangardā vairākus gadus un plūca laurus gan 1973. gada dizaina izstādē Briselē, gan 1976. gadā Štutgartē.
Dažādas mokika “Mini” variācijas. Kreisajā pusē - slavenais 1971. gada modelis; labajā pusē - vēlāko gadu “Mini Rīga” modeļi.
70. gadu beigās tapa vairāki 50 cm3 mokika prototipi ar kopēju nosaukumu „Rīga-18″, bet atšķirīgu dizainu un dzinēja modifikācijām. 1981. gadā 6. Latvijas dizaina izstādē tika eksponēts vēl viens dizainera Glūdiņa mokika variants „Rīga-18I”. Amizants izskatījās 1984. gada prototips, ko atkal sauca „Mini”. Tas bija ļoti askētisks, toties salokāms un ērti novietojams automašīnas bagāžniekā. Tajā pašā 1984. gadā tika radīts mopēda „Rīga-15″ prototips, kas atbilda tā laika Eiropas modes tendencēm, bet 1990. gadā tā variants „Rīga-15 Vega”. 1984. gadā tapa arī viens no lieliskākajiem „Sarkanās Zvaigznes” šedevriem - 80 cm3 prototips „Rīga SZ-80″ ar „Simson” dzinēju. Motocikls 1988. gadā tika parādīts izstādē „Autodizains” Maskavā un ietvēra vairākus konstruktīvus risinājumus, kādi padomju motorūpniecībai tolaik ne sapņos nerādījās. Vēlāk parādījās arī krosa motocikla projekts uz „SZ-80″ bāzes, 125 cm3 šosejas sacīkšu motocikls, enduro motocikls, motocikls - amfībija un kravas mazauto.
Vēl no 80. gadu sasniegumiem minams bērnu elektroskuteris, kas bija paredzēts nevis ielu satiksmei, bet pagalmiem un rotaļlaukumiem. Baterijas tika ievietotas skutera rāmī, bet elektromotors pakaļējā riteņa rumbā. Tolaik ražošana bija pārāk dārga, bet šodien šī tehnoloģija tiek izmantota gan Japānā, gan Ķīnā. Vēlīnajos 80. gados Glūdiņš un viņa komanda izstrādāja jaunu 50 cm3 mokiku „Fora Sprint”, ko pats dizainers atzīst par vienu no saviem labākajiem darbiem. Pavisam Rīgā tika uzbūvēti tikai trīs eksemplāri. Rīgā tika izgatavoti arī prototipi trīsriteņu motociklam „Pony” ar 50 cm3 motoru. 90. gadu sākumā to bija paredzēts laist klajā, taču pašmāju produktu izkonkurēja Rietumvalstu produkcija, kaut arī vietējā tricikla pašizmaksa būtu bijusi uz pusi lētāka. Sekoja „Delta Enduro” koncepts uz bērnu krosa motocikla bāzes. Vēl progresīvāks šķita „Delta” apvidus variantus ar 80 cm3 „Simson” motoru.
Diemžēl daudzi labi mopēdu prototipi līdz ražošanai tā arī nenonāca. Tālāk par eksperimentālajiem paraugiem neļāva tikt inertā padomju plānveida ekonomika. Mopēdu konstrukcijā gadījās arī pa kļūmei, ko atzina paši inženieri. Būtisks trūkums bija tas, ka rūpnīca pati neizgatavoja motorus, bet no Šauļiem ievesto dzinēju kvalitāte bija zema. Bez tam pieprasījums pēc mopēdiem bija tik milzīgs, ka rūpnīcas vadība neredzēja vajadzību ieguldīt līdzekļus produkcijas un aprīkojuma modernizēšanā.
“SZ” konstruktoru un dizaineru radītie prototipi.
Augšējā rindā kreisajā pusē - “Rīga-14″, labajā pusē - “Rīga-15 Vega”; vidū - “Fora Sprint”;
apakšējā rindā kreisajā pusē - “Delta Enduro”, labajā pusē - “Rīga-18″.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uzņēmums tika pārdēvēts par „Rīgas motorūpnīcu”. Gustava Ērenpreisa mantinieki gan pieprasīja atdot slavenā priekšteča īpašumu, taču valdība ar lēmumu nesteidzās. Attīstībai traucēja arī pārāk ciešā piesaiste tikai vienam produkcijas veidam. Šajā laikā tika izlaisti vien daži tūkstoši mokiku ar itāļu, poļu un slovāku motoriem. Ap 1996. gadu sākās sadarbība ar angļu firmu „Offroad Leisure UK”, pēc kuras pasūtījuma tika radīti apvidus braukšanai paredzēti 50 cm3 modeļi „Monkey” un „Boss”. Taču zem smalkā nosaukuma slēpās avantūristi, kas tehniku gan saņēma, bet naudu nesamaksāja. Šī afēra izrādījās nāves spriedums rūpnīcai. Ražošana vēl turpinājās līdz 1998. gada augustam, kad tika apturēts galvenais konveijers un „Sarkanā Zvaigzne” kļuva par Latvijas motorūpniecības vēsturi.
Interesanti, ka „Sarkanās Zvaigznes” konstruktoru savulaik izstrādātos modeļus dažās zemēs turpināja ražot vēl ilgi pēc rūpnīcas likvidācijas. Krievijā tika ražots mopēds „Pegas”, kas bija izgatavots uz „Rīga-15″ bāzes, bet Slovākijā, Kolarovas rūpnīcā „Mopedy Slovakia SRO”, ar nosaukumu „Babetta Hooper” turpināja ražot uzlabotu minimokika „Stella” kopiju. Savukārt Čehijā kāda privātā darbnīca nodarbojas ar „Sarkanās Zvaigznes” modeļu pārdošanu un turpina arī būvēt dažādus „Stella” klonus ar itāļu „Franco Morini” motoru un nosaukumu „JH Pento”. 2003. gadā reklāmas kampaņas ietvaros ar mazo „Stellu” tika uzbraukts Tatros 2800 metru augstumā, bet 2004. gadā apbraukta Eiropa 6000 kilometru garumā. Diemžēl īstos šo motociklu radītājus neviens vairs nepiemin un arī autoratlīdzību par viņu ieguldījumu nemaksā.
(c)www.laikmetazimes.lv 2013g | | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, AiwaShuraLLP, GirtzB, Lafter, MarC, PERFS, RVR, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo, xjs_4
|
