Dzīves dārdzība no Rīgas un reģionu pilsētām pa lielam neatšķiras. Jā, īre dargāka. Cenas veikalos nav atšķirīgas. Pakalpojumu cenas arī neatškiras. Pa lielam nav salīdzinošu priekšrocību tiem, kuri nopelna 1.6k Rīgā vai reģionos.
24 Apr 2023, 20:58:40 @Endavers rakstīja:
Dzīves dārdzība no Rīgas un reģionu pilsētām pa lielam neatšķiras. Jā, īre dargāka. Cenas veikalos nav atšķirīgas. Pakalpojumu cenas arī neatškiras. Pa lielam nav salīdzinošu priekšrocību tiem, kuri nopelna 1.6k Rīgā vai reģionos.
Nu nez. Teiktu, ka pakalpojumi ārpus Rīgas gan ir lētāki. + pilsētas attālumi mazāki, tad degvielu mazāk tērē.
Te gan vairāk nebija runa par dzīves dārdzību, bet attiecībā uz algām, ko saņem pārējie apkārt dzīvojošie. Priekš Rīgas 1600 neto ir laba alga, bet ir arī gana daudz cilvēku, kas saņem lielākas un stipri lielākas algas, kamēr reģionos reti kuram ir tāda alga.
24 Apr 2023, 20:58:40 @Endavers rakstīja:
Dzīves dārdzība no Rīgas un reģionu pilsētām pa lielam neatšķiras. Jā, īre dargāka. Cenas veikalos nav atšķirīgas. Pakalpojumu cenas arī neatškiras. Pa lielam nav salīdzinošu priekšrocību tiem, kuri nopelna 1.6k Rīgā vai reģionos.
Nu nez. Teiktu, ka pakalpojumi ārpus Rīgas gan ir lētāki. + pilsētas attālumi mazāki, tad degvielu mazāk tērē.
Te gan vairāk nebija runa par dzīves dārdzību, bet attiecībā uz algām, ko saņem pārējie apkārt dzīvojošie. Priekš Rīgas 1600 neto ir laba alga, bet ir arī gana daudz cilvēku, kas saņem lielākas un stipri lielākas algas, kamēr reģionos reti kuram ir tāda alga.
Kādi pakalpojumi ārpus Rīgas, salīdzinoši lētāki, ar reģionu pilsētām vai ciematiem?
Ko darīt citiem, kuriem tādu opciju nav? Bērnudārza skolotāji, sākumskola? Citi reģioni?
tā ir +- top 20% alga valstī
Piekrītu. Būsim godīgi- 1.6k neto Latvijā ir ļoti laba alga, pat priekš Rīgas tas ir labi, mazpilsētas un regionos tas jau ir top gals..
Problēma ir, ka daudziem nav ko mācīt, bet algu ta grib tādu pašu. Skolas slēgt un veidot normālas klases, lai ir gan pietiekami bērni klasē un arī pietiekami daudz klašu, lai sanāk normāla slodze, to gan negrib
Jā skolas slēgt, katrā klasē pa 40 berniem. Cik % no tiem 40 apgūst uzdoto vielu? Apmeram puse ganjau. Kada jēga no tāda procesa? Skolotājam jaiespringst lai 20 galvām visu izskaidrotu, kur nu vēl 35-40. Un tad vēl vakarā jāizskrien cauri 40 majasdarbiem, nu fantastisks daebs vienkārši ja jums liekas, ka trūksts skolotāju jo nemaksā tad pilnīgi garām. Patreiz skolā normali maksā, bet kadru trūkst jo tā ir mazgajobka augstākajā mērā, kas velkas lidzi uz mājam. Skolotāji manuprat ir profesija ar vislielāko izdegšanas risku. Labāk audzinat savus pizdjukus mājas lai skolā var mācīt gudrības nevis risinat sadzīves un socialas problēmas.
Es kaut ko nepareizi saprotu, es ceru.
Cilvēks ar bakalauru iegūtu kā skolotājs pelnīs tik pat cik kursus izgājusi audzinātāja pirmsskolā kā skolotāja?
24 Apr 2023, 16:50:51 @Staris rakstīja:
Nevienam nav noslēpums, ka skolas/pasta/bibliotēkas/veikala slēgšana nozīmē arī tās apdzīvotās vietas beigu sākumu. Šobrīd viss iet uz to, ka būs Rīga un reģionu centri. Pārējais būs lauksaimniecības zeme.
Hren viņu zina kā būtu pareizi bet iespējams stratēģijai ''būs Rīga un reģionu centri'' bija jābūt par pamatu ES fondu apguvē jau pašā sākumā .Pārējā teritorijā nodrošina neatliekamos pakalpojumus un viss.
Tā vietā visa nauda tiek izkliedēta pa katru mazu pagastiņu visādiem sīkiem projektiem ,kur visi pāris mēnešus papriecājas un tas arī viss.
Jāsaprot ,ka ne jau valdība slēdz lauku skolas/bibliotēkas utt . Skolas slēdz paši lauku iedzīvotāji ,kuri dodas prom uz tuvāko lielpisētu vai Rīgu. Skolas slēdz vidusskolu beidzēji ,kuri parsvarā dodas uz Rīgu studēt un vairs nekad neatgriežas savā dzimtajā novadā ,neveido ģimenes un nedzemdē bērnus ,kuri tad varētu iet tuvējā skoliņā.
Man arī ir skumji ,bet ir jāgatavojas tam ,ka ar laiku lielākā daļa lauku un mazpilsētu bibliotēkas , skolas /vidusskolas un citas iestādes tiks slēgtas .Un beigās paliks tikai Rīga un pierīgas treitorijas . Pārējā LV teritorija būs vasaras mājas un lauksaimnieki.
Daljeeeji tev jaaapiekriiit,bet Vai neliekas “aizdomiiiigi” ka pedagoogi ar uzkriiitoshu regularitaaati ultimaatus virza? Vai citi budzheta algu sanjeemeeji ir labaakaa situaacijaa?Diez vai.driiizaak ceeelonis shim visam Lizda biiiidiiitaajos un aizkulishu sarunaas
Īsti normāli tas nav, ja skolotājs, 38 gadus strādājot skolā, ar 2 augstākajām izglītībām (4+ dažādi priekšmeti) pelna 2x mazāk kā cilvēks ar vidusskolas izglītību.
+ pēc stundām ir jāmāca tiešsaistē padauzas un debīliķa kopražojums, jo skolā tāds dzīvnieks uzturēties nevar.
+ katrā klasē ir pa kādam ukraiņu bērnam, kuram viela ir jāpārtulko viņam saprotamā valodā.
Tas tā - lielos vilcienos par lauku skolotājas darbu.
Jaunajai skolotājai ir jābūt 3x noturīgākai nervu sistēmai, lai varētu tikt galā ar šodienas bērniem.
Es vēl piešpricēšu, ka Vanaga vispār nemaz nepiemin to, ka skolotājiem mācību materiāli nav! Tos viņi veido paši. Tas ir pilnīgākais psc. Vanaga gan vispār necērt tēmu. Bet tas ir cits stāsts. Viss skola 2030, Lielvārds, skolas soma (mazāk gan) ir pilnīgs un totāls mēsls, par to kādam būtu jāsēž.
Šis streiks ir huiņa. Īstais streiks būtu, ja skolotāji darītu TIKAI to, par ko saņem atalgojumu. Tad daudzi paliktu uz dirsas.
Manuprāt, ja uz to brīdi aizslēgtu tās iestādes, kuras plānotas aizlēgt turmpmākā 10. gadē, tādejādi, novirzot finsansējumu neaizslēgtām iestādēm, skaudrs secinājums - budžetā atvēlēts par maz...
Atminjaa uzausa kad pirms gadiem zhurnaalists prasa skolotaajai,cik uz to briiidi ieripo kontaa,tad saak stumt s… par likmeem bla bla,atkaartoti jautaaa,varat nosaukt algu,nee nevar.Tas taa diiivaini maigi izsakoties
Uznāca vēlme mazliet pakomentēt iepriekš rakstīto. Pirmkārt par algu -1600. Tas ir izņēmums. Tas būtu tā pat kā uz jautājumu kādas algas ir Latvijā, atbildēt - 7600 un norādīt uz Kariņu, kurš tiešām tik daudz saņem. Tik lielas algas saņem atsevišķi bagāto Pierīgas pašvaldību skolotāji, it sevišķi eksakto priekšmetu, jo pašvaldības ir bagātas un skolu tur maz. Citur Latvijā, tai skaitā Rīgā tā nav.
Realitāte ir savādāka. Es pats strādāju skolā (liela Rīgas skola, ne ģimnāzija)un par 35 stundām nedēļā plus audzināmā klase mēnesī saņemu 1030 uz rokas. Teorētiski varētu vēl dažas stundas vairāk novadīt un kādus 1100 izspiest. Tā ir Latvijas vidējā alga. Jautājums vai skolotāji ir pelnījuši vidējo algu vai vairāk ir atevišķi diskutējams.
Bet ko ir būtiski saprast un kas salīdzinoši maz izskan publiski, bet grozoties skolotāju vidē es to labi zinu.
Naudas jautājums ir lietas viena puse, bet otra lieta ir ministrijas attieksme par ko ir sašutuši daudzi mani kolēģi. Skola2030 pilnā apmērā rit jau trešo gadu. Gads tūlīt beigsies. Iesoļosim cetrtajā reformas gadā. Bet mācību materiāli nav. Viena lieta, ja ministrijā teiktu, piedodiet, nav mums resursu, cilvēku (kas daļēji ir taisnība) un nevaram mācību materiālus izgatavot, tad būtu viens. Bet ministrijas atbilde ir visi mācību materiāli ir, jūs velti cepaties. Saruna burtiski ir tāda - skolotāji rāda baltu lapu un saka, ka nav no kā mācīt, bet ministrija rāda uz balto lapu un saka tur taču viss ir rakstīts. Aptuveni šāds ir dialogs starp skolotājiem un ministriju un tas arī ir viens no neapmierinātības cēloņiem.
Vai cits piemērs. Vēsturnieki ir pilnīgi neapmierināti ar esošo saturu. Čakša teica, tiks izveidota komisija, kas uzklausīs vēsturnieku vēlmes un domās, ko darīt, kā mainīt saturu. Taču nekādas komisijas nav, nekas netiek darīts. Tukša muldēšana.
Vēl pēdējais. Te viens iepriekš rakstīja, ka daļa skolotāju uzlūko savu darbu kā hobiju. Es pazīstu ļoti daudzus dažādu priekšmetu skolotājus, bet nezinu nevienu, kurš teiktu, ka darbs ir hobijs. Jā ir cilvēki, kuriem patīk strādāt skolā, un tas ir normāli, ka cilvēkam patīk savs darbs, bet nevajag apgalvot, ka skolotājiem tas ir hobijs.
Vēsturnieki satraucas par to, ka vidusskolā vēsturi vispār vairs nemāca. Izņemot tiem kuri 12.klasē ir izvēlējušies padziļināti apgūt vēsturi (priekšmets Vēstre II), bet tādu ir maz.
25 Apr 2023, 08:55:40 @tg rakstīja:
Vēsturnieki satraucas par to, ka vidusskolā vēsturi vispār vairs nemāca. Izņemot tiem kuri 12.klasē ir izvēlējušies padziļināti apgūt vēsturi (priekšmets Vēstre II), bet tādu ir maz.