Es gan vairāk atceros LV atdzimšanas laikus, kad viss uz taloniem un normām, pirms tam vēl biju jauns
Talonu sistēma pie mums (at)-sākās padomju laika beigās ar cukura taloniem 1988. gadā. Īsi pēc tam parādījās arī ziepju, alkohola un vēl visādi taloni. Talonus (un arī fiksētās cenas) atcēla neatkarības pirmā valdība, kad visu palaida brīvajā tirgū.
Savukārt Royal spirts bija jau neatkarības laikā, 90.-to sākumā.
P.S. atsevišķs stāsts bija degviela, tur kaut kādi taloni bija jau agrāk, savukārt neatkarības pirmssākumos bija visādas normas un ierobežojumi, jo PSRS neļāva ievest un degvielas trūka
Par degvielu atgādināji... Atceros, ka kkāda tankštelle bija CSDD rajonā, kkur uz tās ziepniekkalna ielas. Nezinu, kas un kāpēc vai arī kādi deficīti un tikai 'reizi nedēļā' dabūšanas variants bija, bet man bija vesels notikums, sēdēt žicī ar senci rindā, kā sastrēgumā, visas bauskas ielas garumā, gandrīz no 10 tramvaja galapunkta
Ar degvielu vispar bija pilnigs chau. Vecfaters stastija, ka 70-tajos gravi lejusi benzinu, jo nebija, kur likt, a ja tev degviela bija [alikusi, tatad tu neesi izbraucis marsrutu. 80-tajos atkal viss bija drumak, tadel ari saka attistities gazes tema pat padomju savieniba. Vecfateris 88-taja brauca ar Kamazu uz Armeniju, pec tas trakas zemestrices atjaunot majas armeniem. Tad bija ta- iebrauc tanka- tur saka, degvielas nav, vins saka- es uz Armeniju, sim uzreiz 40 litru (bet kas tas ir Kamazam ), sis brauc talak, atkal tanka, sim saka sorry nav degvielas, vins saka- es uz Armeniju, vinam atbild- VISPAR nav Ta ari laistija no viena auto uz otru un atpakal, lai tikai tiktu lidz galam.
Par solka kvalitati vispar nav ko runat, ziema bija pilnigs jogurts. Tad bija veids, ka uzsildit solki- plesa lampinu un lika baka, tad kveldiegs pastavigi silstot vispar kkada skidra veida vinu parverta
20 Sep 2016, 10:16:31 @koderis rakstīja:
cik tajos laikos (plus mīnus) bija rubļa vērtība attiecībā pret, piemēram, dolāru? interesanti cik tā biļete izmaksāja
Padomju laikos "oficiālais" kurss bija 60 kapeikas par 1 dolāru
Ja kaut kā bija izdevies tikt pie komandējuma uz ASV, tad par šādu kursu varēja legāli samainīt noteiktu summu. Ja pēc komandējuma bija palikusi valūta, to varēja samainīt arī pret īpašiem "čekiem", par kuriem varēja dabūt visādas deficīta preces speciālos veikalos. Šitā štelle bija cieņā, piemēram, jūrniekiem, kuri tos čekus tirgoja par krietni augstākām cenām kā nomināls.
Melnajā tirgū kurss bija pavisam cits - ja pareizi atceros, 10 rubļi par 1 dolāru. Protams, tā mainīt bija riskanti, jo par nelikumīgām valūtas operācijām draudēja cietums.
Konkrētajā 1991. gadā situācija bija ļoti mainīga. Sākotnēji bija vēl spēkā padomju laiku kārtība, paralēli jau darbojās pirmie privātie maiņas kantori, un tad pēc pilnīgas neatkarības atgūšanas augustā valsts jau noteica oficiālo kursu, kas bija krietni tuvāks reālajam.
Jebkurā gadījumā, dēļ šī kursa un faktiskajām cenām veikalos/restorānos/utt., 90.-to pašā sākumā jebkurš ārzemnieks ar pārdesmit dolāriem kabatā bija ļoti situēts cilvēks Latvijā
20 Sep 2016, 10:16:31 @koderis rakstīja:
cik tajos laikos (plus mīnus) bija rubļa vērtība attiecībā pret, piemēram, dolāru? interesanti cik tā biļete izmaksāja
Te dolārs nevar būt nekāds atskaites punkts, jo absolūtais vairums PSRS iedzīvotāju nevienu dolāru savās rokās nebija turējuši.
Var skatīties pēc algām dažādos amatos. Parasti te figurē cipari no 120 štruntīgākajaos amatos līdz kādiem 300 rubļiem mēnesī, vairāk jau ir izņēmums. Bet nu arī tas ir vājš ieskats, jo tāpat liela daļa cilvēku kaut ko haltūrēja, daudzas mantas tika tirgotas melnajā tirgū, daļa mainītas barteru ceļā, daļa vienkārši nozagtas darbā, kas tajā laikā skaitījās pilnīgi ok.
Īsāk sakot, rubļa vērtība pret dolāru tajā laikā tev nepastāstīs pilnīgi neko par to, kas un kā bija reālajā padomju cilvēka dzīvē.
Runājot par tiem SS šķīvjiem, pudelēm un luftwaffes krūzi, tur ir jābūt īpaši apdāvinātam, lai neredzētu, ka tie ir mūsdienu izstrādājumi, kuru vērtība ir paša trauka cena plus apdrukas pakalpojumi. Izskatās diezgan smieklīgi un nožēlojami.
Offline
), sis brauc talak, atkal tanka, sim saka sorry nav degvielas, vins saka- es uz Armeniju, vinam atbild- VISPAR nav 
Ta ari laistija no viena auto uz otru un atpakal, lai tikai tiktu lidz galam.
biju pie Iecavas.
