28 Mar 2010, 18:49:15 otomars rakstīja:
kapara trubinai saplacinaats gals un nolociits 90graados ,belznis nagla ar nolociitu galu un gumijas gredzens no kameras.salaadee seeru trubinjaa ielik naglu,uz galiem uzvek gumiju,peec tam atvelk taa lai nofikseejas nagla trubai galaa un vareeja vainu mest vai shaut no rokas lieki pibilst ka uzvelkot biezi spraaga lai nagla tik aatri neizkapaa caurumu trubinjaa lejam svinu ieksaa
Mēs trubīņas vietā arī mēdzām izmantot pastkastīšu atslēgas - izturīgāks metāls un tik ātri nesadalījās
28 Mar 2010, 18:24:27 32cm rakstīja:
HAHA, mums skola viena chalim piekrava pilnu somu ar vilem evelem kaltiem un vinsh nepamaniija un aizgaja majas
tu gadiena neesi no R.45.VSK? Mes ari vienam taa piekramejam somu...
tas prikols jau manliekas visiem taa skolaa bija. Atceros man RAĢ piekraameeja ar paaris viileem. Aizgaaju maajaas un nopriecaajos Veel tagad diezgan biezhi saimnieciibaa noder
45 vsk leģendārais darbmācības skolotās Birmbaums. Tas tik bija zombijs
p.s. bērnībā izmīdītas čierīša takas.
Vislabāk atceros dedzināšanas mānijas periodu, stroikas un stābikus Njā, tajā laikā zāle bija zaļāka un stiprāka
Bļe atceros Birmbaumu, tas bija psc čalis un vispār tas darbmācības kabinets bija kautkāds černis
28 Mar 2010, 18:49:15 otomars rakstīja:
kapara trubinai saplacinaats gals un nolociits 90graados ,belznis nagla ar nolociitu galu un gumijas gredzens no kameras.salaadee seeru trubinjaa ielik naglu,uz galiem uzvek gumiju,peec tam atvelk taa lai nofikseejas nagla trubai galaa un vareeja vainu mest vai shaut no rokas lieki pibilst ka uzvelkot biezi spraaga lai nagla tik aatri neizkapaa caurumu trubinjaa lejam svinu ieksaa
Mēs trubīņas vietā arī mēdzām izmantot pastkastīšu atslēgas - izturīgāks metāls un tik ātri nesadalījās
nu jā, tie tie paši t.s. "pugači" mēs ņēmām kādu veco atslēgo (nu tai kurai caurums) sējām tur novīlētu naglu pēc diametra ar gumiju, bet atslēgai otrā pusē kādas 2-3 putna spalvas, salādē sēru un mēt augšā tad krītot lējā viss sagriežas kā vajag un ar naglu pret zemi un baigais blīkšķis bij
29 Mar 2010, 08:55:15 MOnk rakstīja:
Mēs trubīņas vietā arī mēdzām izmantot pastkastīšu atslēgas - izturīgāks metāls un tik ātri nesadalījās
klasesvakaraa resnaakajaam klases daamaam daavinaajaam biletes uz zoodaarzu
bet nu duumusveces no lineaaliem, pingponga bumbinjaam bij defaults, kaa arii spraagstosas atsleegas.
veel bija kautkaads seerkocinju seera, zilo graudinu un alumiinija pulvera maisiijums vai kas taads, bet neatceros ko deva
veel pretii manai maajai nodedzinaajaam pljavu spridzinot kraasas un matu lakas balonus, tas, ko ugusndzeeseeji nenodzeesa viss bij sarkanaa vai dzeltenaa kraasaa
----------------- Logo, vizītkaršu, plakātu, bukletu, flash u.c izveide. vissaldākās cenas. PM. DE?!GN - the problem comes first.
28 Mar 2010, 17:59:58 desiress rakstīja:
Labus dūmus varēja uztaisīt izmantojot specifisku cietu plastmasu, no kuras agrāk taisīja kastītes zobu birstītēm, kaut kādas lādītes utt. Nebija viegli atrast, bet ja izdevās, tad darījām tā - nolauž gabaliņu tās plastmasas, kārtīgi ietin cigarešu paciņas folijā ar spīdīgo pusi uz iekšu, tad aizdedzina, ļauj dažas sekundes padegt un liesmu nopūš - sākas tādi dūmi, ka maz neliekas, kamēr visa tā plastmasa izkūst/izdeg Nezinu, kas tā par ķīmisku reakciju, bet efekts bija Tikai reiz nepaveicās, kad šo pametām pa durvju apakšu matemātikas kabinetā, ilgi nācās vēdināt un atrāvāmies ar biki
No tādas pašas plastmasas ir galda tenisa bumbiņas Lieki teikt, ka tās bija deficīts apkārtnē, jo visas tika fiksi konvertētas dūmos
Atkal man jūs "jāpamāca". To plastmasu sauca DIMENE. Un patiešām no tās bija izgatavotas galda tenisa bumbiņas, ķemmītes (bija grūti dabūt, vienmēr izķēra). Vislabākais ķēriens bija atgriezumi no Mūzikas Instrumentu Fabrikas, jo ar šo materiālu taisīja apdari bungu komplektiem un jonikām. Bet, nekas efekta ziņā nespēja atsvērt pret salnu dūmu sveces. Bija tāda paliela izmēra kondzervbundžas izskatā ar degli, paredzēta dārzniekiem lai pasargātu augus no salnām. Kad šo 25. vsk palaidām pie fizkultūras zāles, tad evakuācija bija neizbēgama (labi ka tas bija dziļā pēcpusdienā un jāevakuē faktiski neko nebija). To bundžu varēja nopirkt garajos veikalos, bet pārdevēji puikām o pārdeva nelabrāt, bet dažkārt kautkā pamanījāmies pie tām tikt. Protams ka alumīnija pulveris ar zilajiem graudiņiem arī bija cieņā, vēl nitroglicerīns utt....
29 Mar 2010, 09:27:56 Whazaaa rakstīja:
klasesvakaraa resnaakajaam klases daamaam daavinaajaam biletes uz zoodaarzu
No klasesvakariem man vissiltākās atmiņas palikušas, kad viens skuķis, kurai mati bija līdz pakaļai, atspiedās ar muguru pret galdu, uz kura stāvējai aizdegtas svecītes...
28 Mar 2010, 18:24:27 32cm rakstīja:
HAHA, mums skola viena chalim piekrava pilnu somu ar vilem evelem kaltiem un vinsh nepamaniija un aizgaja majas
Šitas bija standarts, vēl tika ielikta 16kg bumba un kad čalis grāba savu somu, lences vien palika rokās
Darbmācība protams skaidām arī tika atrasts pielietojums
29 Mar 2010, 09:30:21 IELEJAM rakstīja:
Bet, nekas efekta ziņā nespēja atsvērt pret salnu dūmu sveces. Bija tāda paliela izmēra kondzervbundžas izskatā ar degli, paredzēta dārzniekiem lai pasargātu augus no salnām. Kad šo 25. vsk palaidām pie fizkultūras zāles, tad evakuācija bija neizbēgama (labi ka tas bija dziļā pēcpusdienā un jāevakuē faktiski neko nebija). To bundžu varēja nopirkt garajos veikalos, bet pārdevēji puikām o pārdeva nelabrāt, bet dažkārt kautkā pamanījāmies pie tām tikt.
Aha, bija tāds sūds, apkārtnē samērā viegli "dabūnams". Tās pat padomju laikā finālā aizliedza, jo reāli tie dūmi ir nežēlīgi indīgi. Tādā vaskotā brūnā bundulī nāca. Reiz kāds pizģuks pie manas kāpņu telpas tādu aizsvilināja, domāju jau, ka :naave_naak:, izrādās nē, tikai dūmu svece
Agrāk pie pārmijām vēl bija tādas kastes ar mikrofonu.Tad nu sadalījāmies viena grupa, pie stacijas, otra bik tālāk pie nākamās pārbrauktuves, un tā kā pa skaļruņiem bazarējām
Vēlāk tos skaļruņus norubīja un demontēja vispār.
Tad vēl klīda leģenda, ka pa dzleceļu var salasīt tās mazās stikla bumbiņas, jo viņas kaut kā no smiltīm un karstuma tur rodoties Tika kilometri nostaigāti, bet nekā neatradām.
Anyway vienmēr kādam viņas uzradās, tip esot paveicies un atradis
Tad vēl lielie džeki rādīja kā jāķerās braucošam degvielas cisternu satsāvam pie tām trepēm sānos, visiem sīkajiem
mums bija cieņā sētnieci, pēc tam arī skolotājus biedēt ar amonija trijodātu- aptiekā par pāris santīmiem tika iepirkta joda tinktūra un ožamais spirts-sajauc kopā un nofiltrē caur papīru-to kas palika uz papīra novieto upurim pa ceļam.kamēr papīrs slapjš tikmēr nekas nenotiek , kā papīrs sauss tā pat no vismazākās kustības neliels explosions ar violetiem dūmiem.un kā gadījās kā ne vienmēr atradās kāds kas paspēra vai pacēla papīru
Imo šāds pats pretīgi zaļš arī bija, tikai oriģināli tam priekšā bremzes toč nebija. Finālā nošķūnēju to sarkanu, pats nokrāsoju ar no čoma aizdabūtu mašīnas krāsu, bija uzlikts cits beņķis, cita stūre, priekšējo zobratu uzliku no Salūta, karoč bling-bling Skrūvēju to vairāk kā braucu, protams