04 Nov 2015, 23:56:05 Soilwork rakstīja:
A vispār laikam sen apspriesta tēma - ko Sēnīti neatjauno? Jeb tur remonts un kapi?
Ja uztaisītu mūsdienīgu, domājams būtu noiets un pačots - vieta laba. Bet apkārt gan rokas stiepienā ir sabūvēts daudz - Rāmkalni, Sorbas, Nikki
Tieši tā, apkārt jau pietiek vietu.
Agrāk "Sēnīte" bija tādā topā, jo restorāniem kā tādiem bija pavisam cita nozīme tā laika cilvēku dzīvē. Pie tam, tas bija īpašs restorāns, ar atšķirīgu izskatu un atšķirīgu piedāvājumu, ne tāds kā viss pārējais padomju "obščepits". Nu un vēl tas moments, ka tur strādājošie un tiem pietuvinātie varēja kārtīgi fenderēt un uzvārīties, jo tur bija pieejami visādi deficīti un citur nenopērkami produkti (mūsdienu jaunatne vispār nesapratīs, par ko es te rakstu). Piemēram, krievu tūristus veda uz turieni ar autobusiem grupās, tur atleca visiem - gan tūristu instruktoriem, autobusu šoferiem, zāles pārziņiem, oficiantiem, pavāriem, u.c.
Tagad visiem pofig, viens restorāns vairāk, viens mazāk, kāda starpība.
Jā, atceros, tur pirmo reizi kā sīcis sencim līdzi braucot manīju tādas lietas kā koksriekstus un šokolādes batoniņus Marss (ne krievu izpildījumā bet orižinālos).
Varēja būt kkāds 1989-90 gads.
[ Šo ziņu laboja Soilwork, 05 Nov 2015, 02:05:31 ]
Septiņdesmitajos tajā apkārtnē dzīvojošo folklorā bij' rindiņas: "Visi, kas "Sēnītē" uzdzīvot sāk, mīksti, kā pūpēži no "Sēnītes" mājā nāk."
Bet tas ņammīgākais "Sēnītes" labums bij' žāvētās vistiņas ... tagad kaukā smieklīgi, bet toreiz tās vistiņas nekur citur nebij' tā vienkārši dabūnamas. Mums, tā rajona vietējiem pa brīžam atlēca pat lašu ikri.. atceros, kā ar ēdamkaroti no trīslitru burkas leksēju... Bet, kad vēl tā kroga vietā varēja tikai meža zemenes lasīt, uz Velnalas pusi krustojumā bij stāvlaukums, tam blakus bij' kioska tipa pārdotava ar koka terasi... varēja sardeles ar kāpostiem dabūt un bij' citur reti nopērkams izstrādājums - cīsiņš mīklas trubiņā...
13 Nov 2015, 10:07:25 CP17 rakstīja:
Diezgan vērtīgs foto
kādreiz bija tās sezonas plakāts pie sienas. bet laika gaitā ar remontiem aizgāja utilizācijā. sīks biju, bet atceros, kā pēc spēlēm otrā dienā skolā parunāt nevarēju, jo rīkle bija nobļauta
Offline
