Pāsvaldības poliči tev var uzlikt sodu par miera traucēšanu., sabiedriskās kārtības traucēšanu.
huligānismu vai vieglu miesas bojājumu nodarīšanu var noraut, ja cietušais iesniegumiņu uzrakstīs policijā + izmeklēšanā izrādīsies, ka esi vainīgs. kkā tā īsumā laikam, lai precizē JuriGuru.
13 Dec 2012, 16:04:58 kapustella rakstīja:
Ko var piespries pašvaldības policija par kautiņu bārā ? Bez līkiem un asins izliešanas, parasta dūru vicināšāna. Zilas acis utt.
Neesmu krimināltiesību specs, bet vienmēr palicis atmiņā pasniedzēja teiktais, lai iet kauties ārpus bāra, nevis bārā
Salīdzinājumam:
Administratīvais pārkāpums:
167.pants. Sīkais huligānisms
Par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, —
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Kriminālpārkāpums:
231.pants. Huligānisms
(1) Par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai organizāciju darbu (huligānisms), —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
(2) Par huligānismu, ja tas izdarīts personu grupā vai ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, vai ja tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
07 Dec 2012, 16:30:45 rudais rakstīja:
gribu piedzīt piķīti no valsts par bezdarbnieka pabalstu.
paliku bez pastāvīgā darba. taipat laikā esmu SIA dalībnieks un valdes loceklis. diemžēl dividendēm nesanāk, a valdes priekšēdētājs slaists un atlīdzību nav pelnījis respektīvi man ienākumu nav SIA dibināts kā mikrouzņēmums, lidz ar to, ja pareizi saprotu, valdes locekļi ir uzņēmuma darbinieki. Pārreģistrējot mikrouzņēmumu uz parastu SIA darbinieks itkā vairs nebūšu. pēctam droši varu doties uz VNA rakstīt iesniegumu un gaidīt pabalstu?
kāds zinošāks varbūt var pakomentēt vai tā ir..
Domājams, ka nav īsti pamata pat strīdēties, jo (neiedziļinoties konkrētos pantos):
- skatot jautājumu vai jāmaksā bezdarbnieka pabalsts, tiek ņemts vērā Likums par valsts sociālo apdrošināšanu. Šajā likumā ir sniegta definīcija terminam "darba ņēmējs". Viens no minētajiem ir mikrouzņēmuma darbinieks. Savukārt Mikrouzņēmumu likums nosaka, ka dalībnieks un valdes locekļi ir mikrouzņēmuma darbinieki. VSAA vienmēr pateiks, ka nemaksās pabalstu brīdī, kad skaitījies darba ņēmējs, jo pabalsts taču ir pret bezdarbu. Argumentācija, ka ienākumu nebija diez vai daudz ko līdzēs. Kādreiz bija sviests, ka jebkura sia valdē skaitoties nevarēja dabūt pabalstu, vēlāk nogrozīja, ka būtisks ir fakts, vai faktiski saņem atlīdzību. Bet grozījumi neattiecas uz mikrouzņēmumiem, jo tiem ir specifisks regulējums. Diez vai līdzēs kaut kas, ja tagad pārreģistrēsies, jo VSAA vērtē bezdarba periodu, nevis šā brīža faktu, kas ir notiscis pēc tam, kad pretendēji uz pabalstu (ja vēl arvien pretendē uz pabalstu, tad vēl ir jēga kaut ko pārreģistrēt).
18 Dec 2012, 20:12:57 Markss rakstīja:
Divi dzīvokļa īrnieki ir palikuši parādā. Vai iesniedzot tiesā prasību var apvienot vienā, jeb atsevišķi pret katru jāsniedz?
Dažādi īrnieki dažādos peridos= 2 prasības
Vienā laikā katram izīrēta 1/2 dzīvokļa= vari 1 prasību sniegt
Kaadas legaalas darbiibas specuki ieteiktu dariit gadiijumaa ja viens kadrs ir paraadaa 250 Ls ( jaa smiekliiga summa piekriitu, bet tik daudz vinjam noteikti ir ). Ir ar roku rakstiita cedele ka vinsh paneemis to naudu par durvju izgatavosanu un uzstaadiisanu. Neko neuzstaadiija beigaas teica ka atdos naudu - tas bija apm. 8 meenesus atpakalj.
Mineetais kungs taa speciaali nesleepjas, no LV aizbraucis nav, atbild uz SMSiem ar tekstu "naakosnedeelj buus" vienreiz pat paceela trubu.
Jautaajums taads vai veerts suudzeet tiesaa? Kaa taadaa gadiijumaa ir ar taam tiesu izmaksaam? Gadiijumaa ja vinnee taas piedzen no vinja? Sitaadus gadiijumus (nelielas summas) tiesa vispaar skata?
21 Dec 2012, 09:56:09 FAMAS rakstīja:
Kaadas legaalas darbiibas specuki ieteiktu dariit gadiijumaa ja viens kadrs ir paraadaa 250 Ls ( jaa smiekliiga summa piekriitu, bet tik daudz vinjam noteikti ir ). Ir ar roku rakstiita cedele ka vinsh paneemis to naudu par durvju izgatavosanu un uzstaadiisanu. Neko neuzstaadiija beigaas teica ka atdos naudu - tas bija apm. 8 meenesus atpakalj.
Mineetais kungs taa speciaali nesleepjas, no LV aizbraucis nav, atbild uz SMSiem ar tekstu "naakosnedeelj buus" vienreiz pat paceela trubu.
Jautaajums taads vai veerts suudzeet tiesaa? Kaa taadaa gadiijumaa ir ar taam tiesu izmaksaam? Gadiijumaa ja vinnee taas piedzen no vinja? Sitaadus gadiijumus (nelielas summas) tiesa vispaar skata?
01 Jan 2013, 13:38:59 Horacijs_Keins rakstīja:
Kuru no notāri Rīgā labāk izvēlēties? Cenas visiem ir vienādas? Valsts nodevas saprotu iet valstij, bet kā ir ar notāru izcenojumiem?
Es izmantoju Sandras Eilandes notaru pakalpojumus jau vairakus gadus! Iesaku!
01 Jan 2013, 13:38:59 Horacijs_Keins rakstīja:
Kuru no notāri Rīgā labāk izvēlēties? Cenas visiem ir vienādas? Valsts nodevas saprotu iet valstij, bet kā ir ar notāru izcenojumiem?
notāriem ir visiem fikētas takses - daži mēdz pielikt kaut kādus niekus klāt, bet pa lielam visiem vienādi
Ir dzīvoklis, divi īpašnieki A un B. Ja komunālos rēķinus maksā tikai īpašnieks A, un krāj maksājuma čekus, kas ir uz viņa vārda. Pēc laika, kad situācija kļūst saspīlēta un ir vēlme dabūt īpašnieka B daļu, tad tie maksājuma čeki noder?
Tobiš situācija jums ir skaidra, kādi varianti varētu attīstīties?
29 Nov 2012, 11:15:09 Puuchuks rakstīja:
visvienkāršākais - uzraksti viņiem pretenziju, ka saņem kaut kādus nepamatotus rēķinus, lai viņi tev izskaidro likumisko pamatojumu, kāpēc viņi tev prasa to visu maksāt.
atbildes vēstulē arī būs atbilde
Tur jau tas āķis, ka kopā ar rēķinu atsūtīja arī pavadvēstuli, kur skaidro, ka kooperatīvs ir juridiska persona, kas darbojas saskaņā ar likumu "Par kooperatīvām sabiedrībām", LR Likumiem, Olaines nov., saistošiem noteikumiem un ko tik vēl ne.
Atsaucās uz Olaines novada saistošajiem noteikumiem nr 17., kur teikts, ka viss jākopj, jātīra un jāuztur kārtībā - nu itkā loģiski. Ak jā un, protams, par milzu soda sankcijām arī nav aizmirsuši
Tad nu izejot no augstāk minētā, šie savā kooperatīvā (tie, kas tur dzīvo un rušinās) uztaisa tusiņu reizi mēnesī, izdomā kaut ko, samet latiņus un šeptējas tālāk.
Tā kā es neesmu viņu tusiņa biedrs, tad īsti neredzu kā un vai kāds vispār man var piespiest kaut ko maksāt. Es saprotu, ka ceļš, ar kuru robežojas mana zeme ir arī kaimiņu ceļš, kurš viņiem ir nepieciešams izbraucams, man - nepārāk.
No koleģiālā un labas kaimiņu būšanas prakses viedokļa, protams, būtu pareiz piemesties kopējam katlam, taču, ja man draud un grib krusificēt, tad man šī labvēlība pazūd
Tas, ko ar visu šo penteri gribu noskaidrot, varbūt, ir vēl kāds noteikums, kurš nosaka, ka man jāpakļaujas kooperatīva uzspiedīgajam vairākumam, lai arī neesmu tā biedrs.
Ak jā un tāmes par darāmajiem darbiem tiekot piespraustas pie "ziņojuma dēļa". Es, savukārt, apgalvoju, ka par uzturēšanu esmu samaksājis par nākošajiem 15 gadiem uz priekšu arī piestiprinot konvertu pie tā paša dēļa. Parakstījos ar norādi - grāmatvedībai!!!
Zinu, ka vēla atbilde, bet tomēr viela pārdomām - vai tu lapas un izsmēķus uz piebraucamā ceļa regulāri nokop? Ziemā ceļu no sniega tīri? Pat ja to Tu regulāri dari, kur paliek visa tā šmuce? Kurš to ved uz atkritumu poligonu?
Katrā apdzīvotā vietā ir pašvaldības saistošie noteikumi, kas nosaka, ka īpašumam piegulošā iela līdz pusei ir jākopj zemesgabala īpašniekam, nevis pašvaldībai, kurai tas ceļš pieder.
07 Jan 2013, 13:49:55 Rolanc rakstīja:
Lieta sekojoša.
Ir dzīvoklis, divi īpašnieki A un B. Ja komunālos rēķinus maksā tikai īpašnieks A, un krāj maksājuma čekus, kas ir uz viņa vārda. Pēc laika, kad situācija kļūst saspīlēta un ir vēlme dabūt īpašnieka B daļu, tad tie maksājuma čeki noder?
Tobiš situācija jums ir skaidra, kādi varianti varētu attīstīties?
Dzīvoklis ir juridiski sadalīts(piemēram vecā tipa dzīvoklis ar vairākām ieejām) vai tās ir domājamās daļas?
----------------- *Keep going..... It will all make sense soon
07 Jan 2013, 13:49:55 Rolanc rakstīja:
Lieta sekojoša.
Ir dzīvoklis, divi īpašnieki A un B. Ja komunālos rēķinus maksā tikai īpašnieks A, un krāj maksājuma čekus, kas ir uz viņa vārda. Pēc laika, kad situācija kļūst saspīlēta un ir vēlme dabūt īpašnieka B daļu, tad tie maksājuma čeki noder?
Tobiš situācija jums ir skaidra, kādi varianti varētu attīstīties?
Principā kopīpašnieks var atprasīt no otra kopīgai lietai taisītos izdevumus, bet, nu - tas tā - ģenerāli, jāskatās lietas apstākļi
07 Jan 2013, 13:49:55 Rolanc rakstīja:
Lieta sekojoša.
Ir dzīvoklis, divi īpašnieki A un B. Ja komunālos rēķinus maksā tikai īpašnieks A, un krāj maksājuma čekus, kas ir uz viņa vārda. Pēc laika, kad situācija kļūst saspīlēta un ir vēlme dabūt īpašnieka B daļu, tad tie maksājuma čeki noder?
Tobiš situācija jums ir skaidra, kādi varianti varētu attīstīties?
Dzīvoklis ir juridiski sadalīts(piemēram vecā tipa dzīvoklis ar vairākām ieejām) vai tās ir domājamās daļas?
07 Jan 2013, 13:49:55 Rolanc rakstīja:
Lieta sekojoša.
Ir dzīvoklis, divi īpašnieki A un B. Ja komunālos rēķinus maksā tikai īpašnieks A, un krāj maksājuma čekus, kas ir uz viņa vārda. Pēc laika, kad situācija kļūst saspīlēta un ir vēlme dabūt īpašnieka B daļu, tad tie maksājuma čeki noder?
Tobiš situācija jums ir skaidra, kādi varianti varētu attīstīties?
Principā kopīpašnieks var atprasīt no otra kopīgai lietai taisītos izdevumus, bet, nu - tas tā - ģenerāli, jāskatās lietas apstākļi
Respektīvi īpašniekam A nav vērts maksāt komunālos maksājumus pilnā apmērā, bet krāt parādu, maksājot tikai pusi no komunālajiem?
07 Jan 2013, 13:49:55 Rolanc rakstīja:
Lieta sekojoša.
Ir dzīvoklis, divi īpašnieki A un B. Ja komunālos rēķinus maksā tikai īpašnieks A, un krāj maksājuma čekus, kas ir uz viņa vārda. Pēc laika, kad situācija kļūst saspīlēta un ir vēlme dabūt īpašnieka B daļu, tad tie maksājuma čeki noder?
Tobiš situācija jums ir skaidra, kādi varianti varētu attīstīties?
Principā kopīpašnieks var atprasīt no otra kopīgai lietai taisītos izdevumus, bet, nu - tas tā - ģenerāli, jāskatās lietas apstākļi
Respektīvi īpašniekam A nav vērts maksāt komunālos maksājumus pilnā apmērā, bet krāt parādu, maksājot tikai pusi no komunālajiem?
Nē, tā gan nav - ja nemaksāsi neko, tad gaidi piedziņu - piedziņa būs pret visu īpašumu. Stulbi sanāk, ja negribi piedziņu - maksā visu un tev ir tiesības pusi atprasīt no otra.
Offline
par bezdarbnieka pabalstu.
respektīvi man ienākumu nav 
SIA dibināts kā mikrouzņēmums, lidz ar to, ja pareizi saprotu, valdes locekļi ir uzņēmuma darbinieki. Pārreģistrējot mikrouzņēmumu uz parastu SIA darbinieks itkā vairs nebūšu. pēctam droši varu doties uz VNA rakstīt iesniegumu un gaidīt pabalstu?
