Tā kā šodien aktuāla lidmašīnu tēma, viens foto no 1993. gada - TU134 Rīgas lidostā, vēl vecais padomju "Aeroflot" krāsojums, tikai karodziņš uzkrāsots mūsējais un nosaukums nomainīts.
Šodien tieši runājām par ēku siltināšanu, ko siltināt un kā notiekt kas būtu izdevīgāk. Jaukt nost un celt jaunu vai tomēr siltināt!?
Un patika šis, ka piem objekti kuri tika nodoti steigā pirms Oktobra svētkiem bija/ir daudz bēdīgākā stāvoklī, kā piem tās ēkas kuras nodeva trīs mēnešus vēlāk.
----------------- Omega-3 Omega-6 best performance RomboutsUNMalongo kafija
PM
par padomju mopediem runajot ir ari medalas otra puse, lielaka dala musdienu mehu ar to ir likusi pamatus savai karjerai jau berniba, ja bija jaizvelas starp super mario uz zilitona vs mopeds es izvelejos otro
12 Jun 2014, 23:48:14 koijotins rakstīja:
par padomju mopediem runajot ir ari medalas otra puse, lielaka dala musdienu mehu ar to ir likusi pamatus savai karjerai jau berniba, ja bija jaizvelas starp super mario uz zilitona vs mopeds es izvelejos otro
kā diez Rīga dzivojoš, skolas vecuma jauneklis varēja tikt pie mopēda? kur glabāt, remontēt, un galu galā par kādiem līdzekļiem nopirkt? īsāk sakot salīdzinājums nevietā. ļoti daudziem pat divritenis nebija
kas gribeja tie atrada kur un ka, za to kas tagad daras, ir sausmas, nu nav no jauninajiem ko panemt, loti reti trapas kads ko redzi ka ir interese un keriens, pats neesu ar nekads vecais, bet nu bernibu pavadiju juku laika kolhozu garazas, a kas tagad? ta paaudze kam ap 18 lielaka dala programmisti, atslegu no skruvgrieza knapi atskir, tacu solas ka visu makot, ir vajadzigi ari tie, betnu kas to bloku pieskruves tavam auto??
Čoms,lai gan 90-tajos dzīvoja gandrīz trūcīgi,tomēr pamanījās iekrāt naudu,lai uz pusēm ar citu čomu ieķertu lietotu,remontējamu Deltu Glabāja senča garāžā,blakus žikam, mopēdu gan vairāk skrūvēja nekā brauca. Bet nostaļģija vēl joprojām
Laba hronika par 90mitajiem Krutije 90nostije
Līdzīgi kā Ērikam Niedrem bija tas raidījums, kur katrā sērijā atskats uz svarīgākajiem katra gada notikumiem un dzīvesstilu :vārītie_džinsi:
12 Jun 2014, 23:48:14 koijotins rakstīja:
par padomju mopediem runajot ir ari medalas otra puse, lielaka dala musdienu mehu ar to ir likusi pamatus savai karjerai jau berniba, ja bija jaizvelas starp super mario uz zilitona vs mopeds es izvelejos otro
kā diez Rīga dzivojoš, skolas vecuma jauneklis varēja tikt pie mopēda? kur glabāt, remontēt, un galu galā par kādiem līdzekļiem nopirkt? īsāk sakot salīdzinājums nevietā. ļoti daudziem pat divritenis nebija
Rīga jau daudzstāvu rajoniem nebeidzas, ir pietiekoši privātmāju, garāžu utml. Ja labi gribēja, varēja sapelnīt arī skolēni pa vasaru, toreiz drīkstēja strādāt kaut vai 0-klasītes skolēns. Rīgā pašā kādreiz bija vairākas dārzniecības, kur varēja pa vasaru piestrādāt, un kur vajadzēja sezonas darbiniekus.
Galu galā, vecāki varēja piemest ko.
Pats pa vasarām piestrādāju jau agrā pamatskolā, vis kaut kam sanāca. Dārzniecībās nekas baigi daudz jau nebija, bet velo toč varēja sapelnīt. Pamatskolas beigās savos laukos gateris bija, tad vispār jau likās peļņas kosmoss.
Protams, varēja jau kādu soliņu kaut kur slīpēt visu dienu, tad protams nekā nesanāca.
Vēl, bija jauno tehniķu stacijas ar motosporta nodaļām. Atceros Jūrmalā vairākas bija. Vismaz vienā no tām bija pilns šķūnis ar visādām motora detaļām. Pats varēja lasīt ārā, un mēģināt salikt dzinēju. Piepirkt ko. Tipa liec savu konstruktoru, un pēc tam brauc. Tas gan pamatā tad uz sačiem. Dārzu ielas galā pie Slokas ielas bija kārtīga kartingu trase. Protams, līdz ar brīvību nevienam to vairs kā tādu nevajadzēja, izdevīgāk bija prihvatizēt un sabliezt būdiņas. Arī Slokā bija maza trasīte. Tur gan nez ar ko īsti varēja braukt, priekš tiem mopēdiem un kartingiem tā kā pa mazu, radiomodeļiem tā kā bik pa lielu
03 Jul 2014, 08:19:06 juriz rakstīja:
Dārzu ielas galā pie Slokas ielas bija kārtīga kartingu trase. Protams, līdz ar brīvību nevienam to vairs kā tādu nevajadzēja, izdevīgāk bija prihvatizēt un sabliezt būdiņas.
Ne gluži visu prihvatizēja - vienkārši daļa no trases bija uz īpašumiem, kuri denacionalizācijas rezultātā tika atdoti agrākajiem īpašniekiem (mantiniekiem) un tie jau pēc tam pārdeva tālāk. Līdz 1940. gadam jau tur nekādas trases nebija. Daļa zemes bija arī pašvaldības īpašumā, to iznomāja. Skaidrs, ka pēc tam ātri sabūvēja mājas - vieta jau laba, pie upes.
es kad sīks biju, dzīvoju Rīgā, un apmeklēju tādu jauno tehniķu staciju pie galvenā pasta, centrā. aiziet uz tādu, nav viens un tas pats kas uzturēt mopedku un vel sazin ko. no visa mana rajona nevienam nebija vairāk par velo, un arī tas velo bija tikai katram piektajam tapēc īsti nesaprotu par kādām massu iespējam iet runa
Offline
kur glabāt, remontēt, un galu galā par kādiem līdzekļiem nopirkt? īsāk sakot salīdzinājums nevietā. ļoti daudziem pat divritenis nebija
vislabākais ir pēdējais kadrs - zvukovaja dorožka "esli tebja bi njebilo - raimonds pauls" 
