atkariigs arii kaa studee..ja gribi izpeldeet, tad pietiek ar spikosjanu, majasdarbu kopeesanu, vai arii lekciju konspektu iezubriisjanu, bet ja veelies pats nopietni apguut profesiju, tad diemzjeel pasjam vien naakas maaciities;
manuprat fakts gan paliek, ka latvijas augstskolas neiemaaca, ja pats neesi nopietni gatvas iemaaciities;
ja cilveeks tiesjam neuzskata par vajadziigu liidz 3.kursam aiziet uz biblioteeku, tad taa ir vinja probleema.
atkariigs arii kaa studee..ja gribi izpeldeet, tad pietiek ar spikosjanu, majasdarbu kopeesanu, vai arii lekciju konspektu iezubriisjanu, bet ja veelies pats nopietni apguut profesiju, tad diemzjeel pasjam vien naakas maaciities;
manuprat fakts gan paliek, ka latvijas augstskolas neiemaaca, ja pats neesi nopietni gatvas iemaaciities;
ja cilveeks tiesjam neuzskata par vajadziigu liidz 3.kursam aiziet uz biblioteeku, tad taa ir vinja probleema.
to es vairāk attiecinu uz ekonomikas tipa studijām.
manuprāt, studiju sasaiste ar dzīvē derīgām lietām ir pārlieku maza. tiek mācīta gandrīz tikai teorija, vienīgie praktiskie piemēri ir prakses laikā iegūtā pieredze, pārējais ir tikai grāmatu satura atstāsts, kas arī ir stipri teorētisks.
studijas ārvalstīs, arī visās grāmatās galvenokārt piemēri tiek balstīti uz dabā esošo un atpazīstamu uzņēmumu veiktajām darbībām nevis teorētiski izdomātiem piemēriem. līdz ar to ir daudz vieglāk visu sasaistīt un izprast. + vismaz manā skolā viss tiek orientēts uz plašu starptautisku domāšanu nevis tikai vietēja mēroga, kā tas ir augstskolā Latvijā. tiesa gan šeit viņi arī vairāk gatavo studentus kā lielu korporāciju darbiniekus.
un par mācīšanos bez bibliotēkas teikšu, ka arī ārvalstīs var mierīgi nomācīties tikai ar prezentāciju palīdzību un visu nokārtot. vienīgā atšķirība ir atzīmēs. ja Latvijā man sanāca tā mācīties un dabūt gala atzīmes galvenokārt 8 - 10, tad ārvalstīs tās atzīmes ir tuvu zemākajam sekmīgajam vērtējumam. liela loma gan tajā varētu būt arī valodas pietiekamas nezināšanas dēļ. ja vēlos labākas atzīmes, tad tomēr ir nepieciešams palasīt arī grāmatas, lai kaut vai visus terminus un to skaidrojumus svešvalodā labāk atcerētos
+ vēl ir daudz case study, kuros ir jārisina reālu uzņēmumu problēmas un jāpiedāvā risinājumi. tas ne tikai palīdz sasaistīt studijas ar reālo dzīvi, bet liek arī pašiem studentiem domāt.
[ Šo ziņu laboja raivis88, 22 Dec 2010, 13:51:54 ]
Braucu ar: BMW 4 F36 Gran Coupe, BMW 4 G26 Gran Coupe
21 Dec 2010, 19:42:55 BMW530 rakstīja:
21 Dec 2010, 16:41:58 Tune-L rakstīja:
Norakstiitu auto tachu nevar dabuut ielaas !
Tu jauc ar nonjemshanu no uzskaites
Ja Tavuprat likvidacijas akts un nonemsana no uzskaites ir viens un tas pats, lai taa buutu.
Nee, tieshi peec taviem izteikumiem taa likaas !!!
Nesen gaju TA un uzgaidaamajaa telpaa ekraanos gaaja info - Uzmaniibu ! Noraktiitu auto vairs izmantot NEKAD nevarees !
( tekts nav preciizs, bet doma taada )
Tapeec arii oponeeju, ka NORAKSTIITU auto diezin vai ielaas redzeesi
----------------- Patiesība mūsdienās tiek uzskatīta par naida runu.
Чей Венесуэла?
paies vēl ~nedēļa un tad BMW530 beidzot apskatīs to papīru, un secinās, ka tas ir SIA MIA izdots likvidācijas akts. nevis CSDD izdots akts par auto norakstīšanu.
bet tas nekas, BMW530 turpinās uzskatīt, ka apdrošinātājiem un csdd ir krimināls dzimumsakars
Tas jau no paša sākuma bija Lužkova "plāniņš"...
Tagad šis no silītes prom un citiem par to nav intereses....
ja kvalitāte laba, tad jau varēja ražot. ja ne pārdot ārvalstīm, tad vismaz Latvijā varētu iepirkt, lai kaut kāda nauda atnāk atpakaļ no nodokļiem un iztērētajām algām Latvijā nevis viss aiziet vāciešiem Mersedesu rūpnīcā.
utopiski, protams... un noteikti nerentabli, ja citiem viņus nevajag.
22 Dec 2010, 13:57:45 Puuchuks rakstīja:
paies vēl ~nedēļa un tad BMW530 beidzot apskatīs to papīru, un secinās, ka tas ir SIA MIA izdots likvidācijas akts. nevis CSDD izdots akts par auto norakstīšanu.
bet tas nekas, BMW530 turpinās uzskatīt, ka apdrošinātājiem un csdd ir krimināls dzimumsakars
1.Paklau, jurist, kaa varda/labaa sia mia to dara tavupraat?
2.Vai csdd datu baze odometra izmainjas tagad skaitas mazsvarigs un vera nenemams fakts?
par pirmo jautaajumu bet par otro - ko tu vispaar gribeeji paprasiit??
csdd nekaadaa veidaa neseko liidzi odometra raadijumiem un vinju kaut kaadai mistiskai saiknei ar ieprieksheejaa gada raadijumu. kaapeec vinjiem tas vispaar buutu jaadara? vai arii es nesapratu kam jaaseko shim faktam?
P.S. pasham bij mocis kuram odometrs bij saluuzis un 3 gadus pec kaartas bij viens un tas pats raadijums. un?
22 Dec 2010, 15:24:14 markelis rakstīja:
csdd nekaadaa veidaa neseko liidzi odometra raadijumiem un vinju kaut kaadai mistiskai saiknei ar ieprieksheejaa gada raadijumu.
22 Dec 2010, 15:31:04 BMW530 rakstīja:
Nu ?
Kapec vini to dara?
Principaa?
manupraat aiz neko driit. taapat tas netiek saliidzinaats ar ieprieksheejo gadu raadiijumiem. un ja arii tiktu kas tavupraat buutu jaada ja sogad raadijums ir mazaaks nekaa pagaajsgad?
edit - es zinu. jaapienjem MK noteikumi, ka priborkas mainju var veikt tikai sertificeetaa servisaa par noteiktu samaksu kas izsniedz attieciigu izzinju, atkal par noteiktu samaksu. un csdd sho izzinju pienjem un ievada par attieciigu samaksu
[ Šo ziņu laboja markelis, 22 Dec 2010, 15:35:53 ]
22 Dec 2010, 15:34:07 markelis rakstīja:
edit - es zinu. jaapienjem MK noteikumi, ka priborkas mainju var veikt tikai sertificeetaa servisaa par noteiktu samaksu kas izsniedz attieciigu izzinju, atkal par noteiktu samaksu. un csdd sho izzinju pienjem un ievada par attieciigu samaksu
Labaak taa, nekaa nopirkt no diviem lietuviesiem ar alvu salodeetu tds ar patiesu nobraukumu 178000km
lohiem lohu probleemas, ja ar alvu lodeeta tds`a identifikaacijai galvenais ir odometrs.
1. buut jau skaisti, tachu taa nekad nenotiks.
2. kaart tikai lohi tin atpakalj peec skates. praatigi zhuliki tin pirms skates.
3. odometra raadiijumam ir visai pastarpinaata saikne ar apkaarteejo droshiibu. tam salodeetajam tds`am (vie vienai vinja daljai) tieshaam noskreejiens var buut 178k.
lnt, kaut kāds plānprātiņu kolektīvs. viņi laikam ar nolūku veido gaudu un negatīvisma sižetus, ziņas ir kronis visam. nerunājot par pretīgo tautas balsi un d-punktu
02 Jan 2011, 20:15:18 viesulis rakstīja:
lnt, kaut kāds plānprātiņu kolektīvs. viņi laikam ar nolūku veido gaudu un negatīvisma sižetus, ziņas ir kronis visam. nerunājot par pretīgo tautas balsi un d-punktu
Latvija ta ir izplatīta lieta ja tā pavēro, man ir ar ko salīdzināt, ja vietēja televīzijā pārsvarā rāda labo, priecīgo kas ar cilvēkiem noticis, tad salīdzinoši Latvijas televīzijās bez filmām un reklāmām pārsvarā ir izmeklēšanas-sūdzību šovi. Sarunu šovi par valsts izzagšanu utt.
Cenšās cilvēkos uzturēt optimismu
Bet iespejams ar nolūku, lai cilvēki liktu nokolaju uz visu, kas notiek valstī-jo izceļ tik daudz negāciju, ka cilvēkiem vienkarši pieriebjas un viņi ieraujās sevī.
Ja visu laiku pārsvarā par labo klārētu tad tauta sāktu interesēties, aizstāvēt-galu galā lepoties ar to , kas viņiem ir.
[ Šo ziņu laboja Lafter, 02 Jan 2011, 20:21:47 ]
----------------- Gribās pļūtīt? Nejūties novērtēts? Neviens nepievērš uzmanību?
Spied zemāk. Spama topiks
Jā! Man jūk komati. Tas dēļ ilga perioda komunicējot citās valodās.
02 Jan 2011, 20:15:18 viesulis rakstīja:
lnt, kaut kāds plānprātiņu kolektīvs. viņi laikam ar nolūku veido gaudu un negatīvisma sižetus, ziņas ir kronis visam. nerunājot par pretīgo tautas balsi un d-punktu
es ari sito esu ieverojis,visu laiku tik par to slikto,to degpunktu vispar ar likumu vajadzetu aizliegt.