Novērtēt ir viens, kas paredzēts pašam audzēknim- apziņai, cik labi viņš ir apguvis vielu, kautkas cits- kautkādai sacensībai, kā minēts AVI rakstā.
Individuāli strādājot ar skolēnu ir iespējams atrast viņa stiprās puses, nevis mācīt vistai rāpties kokos kā pērtiķim tikai tāpēc ka tā rakstīts programmā, vai lai skolotājam un skolai būtu laba statistika.
Koncentrēšanās uz statistiku audzina bailes no kļūdu atzīšanas, kas ir absolūti vienīgais, no kā visefektīvāk var mācīties, if You know, what I mean.
Ar to statistiku vispār ir interesanti- viena dod visiem pēc kārtas, bet otra ir nevainīga, bet statistiski viņas abas ir ma*kas Vari atbildēt, kur tad šai statistikai ir jēga?
[ Šo ziņu laboja EimZ, 01 Apr 2016, 11:08:17 ]
----------------- Paldies par manu ļoti svarīgo viedokli, bez kura šis Visums vienkārši neizdzīvos!™
kas gan vēl labāk sagatavo reālajai dzīvei, kā pirmais saņemtais 2 vai 1 un skolotāja koments, kas Tu lohs esi, ka nevari to iemācīties .
Protams, idividuāla pieeja ir ok gadījumos, ja esi topošais miljonārs un 3 pasaules cilvēku problēmām, kā darba meklēšana, sava darba kvalitātīva novērtēšana, panākt, lai citi Tavu darbu novērtē kvalitātīvi. Komunikācija ar klientiem, kolēģiem utt.
01 Apr 2016, 11:04:36 @EimZ rakstīja:
Novērtēt ir viens, kas paredzēts pašam audzēknim- apziņai, cik labi viņš ir apguvis vielu, kautkas cits- kautkādai sacensībai, kā minēts AVI rakstā.
Individuāli strādājot ar skolēnu ir iespējams atrast viņa stiprās puses, nevis mācīt vistai rāpties kokos kā pērtiķim tikai tāpēc ka tā rakstīts programmā, vai lai skolotājam un skolai būtu laba statistika.
Koncentrēšanās uz statistiku audzina bailes no kļūdu atzīšanas, kas ir absolūti vienīgais, no kā visefektīvāk var mācīties, if You know, what I mean.
kura tad ir tā leiputrija, kur parastās skolas ir individuāla pieeja, kur atzīmes nav no svara un no bērnu dārza līdz vismaz baklauram tev ir personīgais mentors, kurš tevi ievirza pēc tavām spējām?
Nu bet novērtējums skaidri parāda stiprās un vājās puses. Obligātajā izglītībā neredzu nekādas vistas kokos. Manuprāt, vismaz pamatskolas viela ir vienādā apmērā jāmāca visiem. Tur ir tiešām elementāras lietas. Nevar būt tā, ka 9. klases matemātikas eksāmenā ir 1 balle, vai, ka pēc skolas beigšanas neprot uzrakstīt gramatiski pareizu saliktu sakārtotu/pakārtotu teikumu.
[ Šo ziņu laboja cipargalva, 01 Apr 2016, 11:15:05 ]
01 Apr 2016, 11:04:36 @EimZ rakstīja:
Novērtēt ir viens, kas paredzēts pašam audzēknim- apziņai, cik labi viņš ir apguvis vielu, kautkas cits- kautkādai sacensībai, kā minēts AVI rakstā.
Individuāli strādājot ar skolēnu ir iespējams atrast viņa stiprās puses, nevis mācīt vistai rāpties kokos kā pērtiķim tikai tāpēc ka tā rakstīts programmā, vai lai skolotājam un skolai būtu laba statistika.
Koncentrēšanās uz statistiku audzina bailes no kļūdu atzīšanas, kas ir absolūti vienīgais, no kā visefektīvāk var mācīties, if You know, what I mean.
Ar to statistiku vispār ir interesanti- viena dod visiem pēc kārtas, bet otra ir nevainīga, bet statistiski viņas abas ir ma*kas Vari atbildēt, kur tad šai statistikai ir jēga?
Ko darīt, ja skolēna stiprās puses dzīvē absolūti nekam neder? .
Viena lieta ir bailes kļūdīties. Pavisam, kas cits ir darbu darīt pavirši ar apziņu, aij poh, kāds tapat pāries pāri un es taču drīksu kļūdīties esmu cilvēks, utt. I
Skolā man būtu grūti iedomāties kā tas strādātu. Vsi raksta diktātu. Tiem, kuriem sanāk kļūdas skolotāji saka nu viss ok mazie stulbenīši nākam reiz būs labāk, visi dabūjat ieskaitītu. Kļūdīties visvairāk cilvēki baidās ne jau pašas kļūdas dēļ, bet gan tādēļ, ka baidās saņemt sodu. Jāiemāca, ka kļūdīties ir cilvēcīgi, tāpat kā saņemt sodu ir normāli. Jāiemācās ir nevis nekļudīties, bet, ka tas ir normāli, ka pēc kļūdas saņem sodu un no tā nav jābaidās, tas ir normāli. Vairumam tam būtu jāiemāca, ka nav jābaidās kļūdīties, bet nevar darīt darbu ar paviršību. Protams, ir dažādi sado mazo, kuriem patīk, ka viņus drāž visur un visos caurumos
Nevar būt tā, ka 9. klases matemātikas eksāmenā ir 1 balle, vai, ka pēc skolas beigšanas neprot uzrakstīt gramatiski pareizu saliktu sakārtotu/pakārtotu teikumu.
Nevar būt tā, ka 9. klases matemātikas eksāmenā ir 1 balle, vai, ka pēc skolas beigšanas neprot uzrakstīt gramatiski pareizu saliktu sakārtotu/pakārtotu teikumu.
Pilns powers ar piemēriem, ka tā var būt
+17
----------------- Patiesība mūsdienās tiek uzskatīta par naida runu.
Чей Венесуэла?
Tieši par to ir runa- nevis diktāts visiem ir ieskaitīts, bet tiem, kuriem zināšanas ir par vāju, "neieskaitīts" kalpo kā informācija viņam pašam, KAS ir JĀMĀCĀS, un nevis kā sacensība, ka vajag mācīties tāpēc, lai būtu labāks par klasesbiedru!
Man, kuram skolā bija knapi sekmīgas atzīmes priekšmetos, kuros esmu vielu apguvis uz 4 un 5, tagad izpratne par tiem ir krietni lielāka kā apaļiem teicamniekiem, kas daļa jau ir aizmirsuši, kas ir Pitagora teorēma vai kas ir (a+b)^2, kas ir rezonsanse, viļņa garums un tā tālāk.
Un tajā pašā laikā priekšmeti, kas dabīgā veidā bez īpašas piepūles man gāja viegli- vēsture, informātika un sports- tagad, izņemot informātiku vēl joprojām ir saistoši, un ir vērts atzīmēt apstākli, ka tieši vēstures skolotājai bija ļoti liela pedagoģiskā pieredze un viņa katru audzēkni spēja ieinteresēt Un to pateiks pilnīgi jebkurš no tūkstošiem skolēnu, kas ir izgājuši caur viņas rūpēm!
----------------- Paldies par manu ļoti svarīgo viedokli, bez kura šis Visums vienkārši neizdzīvos!™
Ko darīt, ja skolēna stiprās puses dzīvē absolūti nekam neder? .
Skatoties, kā tās stiprās puises meklē
Cilvēkam, kurš vispār nevelta laiku mājasdarbiem, bet tikai spēlē datorspēles var būt pirmās vietas angļu valodas olimpiādēs
----------------- Paldies par manu ļoti svarīgo viedokli, bez kura šis Visums vienkārši neizdzīvos!™
Principā iesk./neiesk. ir tuvāk dzīvei kā atzīmes. Vai nu Tavu projektu pieņem vai nepieņem. Nebūs tā, ka pieņems, bet novērtēs sūdīgi.
Naiss, un vienīgais darbs, kur viņam pietiks tikai ar angļu valodu būs tulks. Bet pat par to ir jāmācās UNI, kur ir 100 citi priekšmeti. Īsāk sakot nedrīkst veicināt to, lai cilvēki kļūst var vienas šauras jomas idiotiem. Skolā ir jāmācās viss un pēc kārtas, poh, kas sanāk, kas nē. Dzīvē arī vienu brīdi liec reģipsi, jo ar to var nopelnīt 2k mēnesī, pēc 2 gadiem jau, lai nopelnītu 2k jādara, kas pa visam cits.
Somija vel kas ir labi, ka pec videnes ir 1 gads militarais dienests. Ar daudz somiem neesmu kontaktejies, bet ar tiem kuriem ir sanacis 22 gadu vecuma ir krietni pieaugusaki par teiksim UK studentiem.
Vel kas ir labi, ka universitates ir bezmaksas un pabalstu 500 eiro menesii maksaa dzivosanai, ja izlemj braukt uz international exchange.
P.s. Lauku skolas vajag stradat pie pedagogu kvalitates, tad arii bus rezultats izglitibas liimeni, ja skolitajiem ir pilniigi po un iet uz darbu tikai del taa ka nav nekas labaks ko kolhozaa darit tad labak veert ciet taas skolas.
Runajot par tehniku skolas, piem datoriem, tad teiksim var drosi algot 1 skolotaju ar masinu un nopirkt xx daudzumu ar laptopiem un tas uchuks var apbraukat teiksim 5 dazadas skolas nedeelaa lauku regionaa, noslogotiba buus liela, alga buus above average un nevajadzees semkas grauzt ar darbmacibas skolotaju kambarii.
Maz skolēnu klasē (man domāt, ka optimālais cipars ir bišķi zem 20), nenozīmē to pašu, ko skolas ar daždesmit skolēniem pa visu skolu, kur ir kaut kādas apvienotās klases un citas muļķības.
Tāpat arī tāda individuāla pieeja der sākumskolā, vēlāk ir jāmācās socializēties, kas ietver gan spēju strādāt komandās un ar dažādiem cilvēkiem, gan arī elementāri par kaut ko konkurēt.
Ideja, ka skolotājs braukā apkārt un reizi nedēļā pieved laptopu, ir vēl lielāks idiotisms.
Tāpat arī tāda individuāla pieeja der sākumskolā, vēlāk ir jāmācās socializēties, kas ietver gan spēju strādāt komandās un ar dažādiem cilvēkiem, gan arī elementāri par kaut ko konkurēt.
mums ir fundamentāla problēma izglītībā vispār - pārāk lineāra un no padumjajiem laikiem prakstiski nav mainījusies. pēc tam tikai būtu jādomā kā tikt galā ar individuālistiem, kuri netiek kkādu iemeslu pēc līdzi pārējiem.
tajā pašā Somijā individuāla pieeja ir tikai baltajiem zvirbuļiem, pārējie mācās pēc sistēmas un neviens ar katru individuāli nestrādā.
Nezinu vai izrunājāt, bet te sakarā ar ekspluatācijas nodokļa pārnešanu uz degvielas cenu bija stāsts, ka ja degvielas cenu palielinās pa 5 centiem, tad nu pisec pisec valstī būs. Visam kāps cenas paralēli un cietīs pensionāri, bērniņi un t.t.
Tātad tagad pēdējo 2 nedēļu laikā cena degvielai ir kāpusi pa 5 centiem.
Neredzu, ka bruktu mājas un pensionāri lektu pa logiem ārā
Lielākā problēma izglībītībā ir bērnu tiesības, bez pienākumiem. Tapēc učuks vairs nevar ar slapju lupatu uzšaut destruktīvajiem elementiem, lai netraucē pārējiem mācīties
Offline
Vari atbildēt, kur tad šai statistikai ir jēga?
. 
Online
Un to pateiks pilnīgi jebkurš no tūkstošiem skolēnu, kas ir izgājuši caur viņas rūpēm!
