Gadījuma bilde

Online

Pašreiz BMWPower skatās 121 viesi un 20 reģistrēti lietotāji.

Ienākt BMWPower

Lietotājvards:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Forums » Vispārējās diskusijas » FLEIMS

Tēma: Šeit bija topiks (Kaspich, DM-101)

AutorsZiņojums
Instigater
02. Feb 2020, 12:52 #1281

Kopš: 08. May 2003

No: Jūrmala

Ziņojumi: 7425

Braucu ar: ne BMW

Un, ja arī majās ir birzas tarifs, tad šīgada janvaris iepriecina. Man sanāca 2.86c par kwh.
Offline
Instigater
02. Feb 2020, 13:03 #1282

Kopš: 08. May 2003

No: Jūrmala

Ziņojumi: 7425

Braucu ar: ne BMW

Kāreiz 1500MW ir tieši tas, kas uz visu Baltiju pietrūkst. Bieži vien 1000MW Igaunijas un 700MW Lieuvas savienojumi uz Skandinaviju ir aizsisti pilni.
Offline
smudo
02. Feb 2020, 13:08 #1283

Kopš: 18. Jan 2015

Ziņojumi: 3517

Braucu ar: 944T & Cayman & G05 & 330iX

Dabasgaze ir visstirak sadegosa degviela (nerunajot par udenradi utml vietam, ko nekurina siltuma un elektribas razosanai). Par tas kurinasanu cikveku veselibas konteksta nav jauztraucas - ne velti pat sava virtuve kurinot dabas gazi cilveki nesaskras ar veselibas problemam
Offline
smudo
02. Feb 2020, 13:42 #1284

Kopš: 18. Jan 2015

Ziņojumi: 3517

Braucu ar: 944T & Cayman & G05 & 330iX

Pirms 5-10 gadi bija ideja par LT un LV kopijgu AES buvi, bet ta nomira dabiga nave.
Offline
abyss
02. Feb 2020, 14:15 #1285

Kopš: 26. Jun 2013

No: Rīga

Ziņojumi: 7918

Braucu ar: e39 523

Pārējā pasaule arī vairs neaizraujas ar AES būvniecību

Links

[ Šo ziņu laboja abyss, 02 Feb 2020, 14:17:29 ]

Online
RSAWorkshop
02. Feb 2020, 14:32 #1286

Kopš: 13. Dec 2014

No: Rīga

Ziņojumi: 6077

Braucu ar: G31/E53/E46/E39/E36/F31


02 Feb 2020, 13:40:01 @koderis rakstīja:
LV kādreiz ir bijuši plāni par AES izbūvi?
Izbūvēt viņu var kaut vai savā virtuvē, tur nav nekā pārdabiski sarežģīta, sarežģītākās lietas ir kur nopirkt kodoldegvielu, noorganizēt, lai kaimiņi nenoziņo un dabūt darbiniekus, kuri to spēs kontrolēt. Šķiet, ka kaut kāds frukts kaut ko tādu bija Zviedrijā izveidojis

-----------------
RSAWorkshop-BMW remonts un apkope
24400993
Offline
sys9291
02. Feb 2020, 14:47 #1287

Kopš: 13. Jun 2003

No: Ogre

Ziņojumi: 5172

Braucu ar: F20 R1200RT

da neļaus neviens LV AES būvēt - mums pat Salaspils mazulīti aizklapēja ciet....
A globāli interese par AES pasaulē jau sen ir atslābusi...
Par Ignalinu runājot - jā taisnība uz 1500 reaktori nekad nav strādājuši. Pie kam tagad tur ir vēl lielāka jautrība - kā demontēt reaktora grafīta klājumu.... Eiropa iedeva 1.milj leiši pateica ka par maz - vajag vairāk. Neviens neko līdzīgu pasaulē nav darījis un jautājums kur visu to likt? A tas staros zvērīgi un ilgu laiku...
P.S Tagad Ignalinā organizē ekskursija pa staciju, daudz kas jau ir demontēts - bet tāpat būtu interesanti...
Offline
sys9291
02. Feb 2020, 14:52 #1288

Kopš: 13. Jun 2003

No: Ogre

Ziņojumi: 5172

Braucu ar: F20 R1200RT

Māster - nu tad apgaismo galveno atšķirību VVR un RBMK darbības principos...
Drusku pateikšu priekšā - kas ir neitronu palēninātājs? Un atbilde par VVR drošību radīsies pati no sevis...
P.S pat ūdens NEVAR BŪT RADIOAKTĪVS - radioaktīvi ir tajā esošie piemaisījumi...
ups tu jau pats uzrakstīji
pieminēšu vēl tikai, ka RBMK bija pozetīvs reaktivitātes koeficients - tobiš ja tu neko nedari - jauda pieaug pati no sevis - ar VVR ir otrādi
Vienīgais VVR trūkums pret RBMK bija tas, ka otrajam devielu varēja mainīt neapturot reaktoru ar RZM palīdzību...

[ Šo ziņu laboja sys9291, 02 Feb 2020, 14:56:54 ]

Offline
maasters
02. Feb 2020, 14:55 #1289

Kopš: 04. Jan 2018

Ziņojumi: 845

Braucu ar:




kas attiecas uz Ignalinu nu stradaja ta Ignlina kopsh atvershanas z tiem 1500MW un tika pazeminata tikai pec 86 gada avarijas cernobiljaa.

kas attiecas uz RBMK serdes demonstazu tas nav nekas neiespejams, krievi ja kas Leingradaa jau diviem b lokiem savulaik parkraava serdes grafiitu jo vecais neitronu starojuma ietekmee bija izpleties un sacis klemeet ciet to spraugu starp grafita bloku un degvielas kanalu kas ir original paredzeet drosibai, to angliski sauc par graphite swelling pagogleejiet


[ Šo ziņu laboja maasters, 22 Mar 2020, 23:29:33 ]

Offline
maasters
02. Feb 2020, 15:01 #1290

Kopš: 04. Jan 2018

Ziņojumi: 845

Braucu ar:

ka jau teicu sys papeeti ludzu pats google shemas un principus jo par RBMK ir dahuja materialu es visu kas ir gadiem lasits un petiits nevaru seit 10 min uzdrukat, isuma varu pateikt, ka VVER serde un spiedkatls ir loti lidzigs PWR serdei un spiedkatlam, piem PWR degvielas (fuel bundle) ir centrkantiigs bet vver HEXAGONS pec formas utt, bet butiba nemainas, serde ir ielikta spiedkatlaa serde nak ieksha moderatora stienji neitronu plusmas kontrolei gan radiala gan axiala virziena pa serdi, ka ari reakcijas aptureshanai, savukart pati serde ir pildita ar uudei visu laiku kas to dzesee un kalpo kaa galvenais neitronu palelinatajs/moderators, jo visi degvielas kanali vienmer atrodas uudnei kas nozime ka katrs neitrons kas iziet no viena kanala mazas trubinjas lai ietriektos kada cita kanala trubinja kura atrodas Urana dioksida degviela dabu iziet caur udeni kas samazina shii neitrona kinetisko energiju un rezultata uzsilda uudeni.

tad pasties RBMK serdi, tai ir kanali tapec to sauc par kanalu tipa reaktoru katrs kanals ir aptverts ar grafita blokiem un galvenais moderators seit ir grafiits (protams ari kontroles stienji) uudens ir galvenokart ka dzesetaajs, pat ja uudens pazuud un moderatora steinji nav veel paspeeti ielikt serde reaktors var tuprinat kaapinat jaudu jo grafiits kas vislaik ir serde tur paliek un tas turpina neitronu moderesanu, starp citu grafits ir vel efektivaks moderators neka uudens , talak izdoma pats es jau pateicu visu prieksha

tas uz ko Djatlovs 1986 gada paljavaas acimredzot bija tas ka vini vares pacelt to jaudu kas bija nokritusies netisham delj nepareizam darbibaam un ka vinjiem izdosies tikt paari ta saucamajai ksenona bedrei (xenon pit) googleejiet, principa viens no kjedes reakcijas pussabrukshanas elementiem kas ir ka radioaktiva gaaze kas uzkrajas pasha degvielaa un tai ir speciga neitronu absorbcijas speeja , kad reaktors iet uz pilnu katushu sii gaaze tiek "izdedzinata" bet ja tas ir nokritie jauda si gaaze savairojas un apgrutina talaku reaktora darbiibu, droshakais risinaums sada gadijuam ir reaktoru apturet un nogaidit 12-24h kad sii gaaze ir sadalijusies sava pussabrukshanas periodaa un atsakt darbu, cernobilja to izdomaja nedarit bet dot virsuu ar domu ka sadegs un tad atkal stabilizees reaktra jaudu, tas ko vinji neieodmajaas acimredzot ka reaktors sados zemas jaudas apstakljos ir nestabils ko saka ari ta izstradataja rokasgramatas, citiem vardiem sakot visi moderator steinji bija lidz galam aktiski izvilkti lai serde speetu pec iespejas efektivak dedzinat ksenonu, viena briidi tas ari notika un jaudas liikne saka iet augsup bet tas notika loti strauji, meginot to aptuiret tika veikts arkaartas SCRAM, diemzel moderator stienji krit serde ieksha aptuveni 20 sekundes, savukart nekontroletas kjedes reakcijas dubultoshanas aatrums ir meerams sekunzhu simtdalju laikaa, kas nozime ka viena skeundee neitronu daudzkartoshanas notiek x10 un x100, notiek loti speeja exponenta jaudas pieaugsana un neviens mehanisks lidzeklis nav tik atrs lai uz to paspetu noreagjeet ka rezultata jauda no max atlautaas 3000MW uzkapa uz 30 GW vai cik tur bija pedejais radijums skalaa un notika taads kartiigs pisoks

[ Šo ziņu laboja maasters, 02 Feb 2020, 15:09:43 ]

Offline
sys9291
02. Feb 2020, 15:02 #1291

Kopš: 13. Jun 2003

No: Ogre

Ziņojumi: 5172

Braucu ar: F20 R1200RT

paga paga ne jau visu serdi pārkrāva bet tikai mazu daļiņu, lai gan es dzirdēju, ka veica kanālu frēzēšanu......lai gan precīzas info man nav...
P.S Starp citu mans kolēģis darbojas ar VVR tipa reaktoriem - precīzāk ar viņu atstrādāto degvielu - mēra starojuma veidu un daudzumu, a gudras galvas funktierē par iespējamiem izotopiem...
P.S esmu pietiekami daudz lasījis gan par RBMK un par VVR, kā arī par černobiļas katastrofu utt tā kā vari elementāras lietas nedrukāt...

[ Šo ziņu laboja sys9291, 02 Feb 2020, 15:04:28 ]

Offline
sys9291
02. Feb 2020, 15:13 #1292

Kopš: 13. Jun 2003

No: Ogre

Ziņojumi: 5172

Braucu ar: F20 R1200RT

Atslēgas vārds ir slēgt nevis demontēt - a slēgt nozīmē iekonservēt - kad vajadzēs - tad atvērs no jauna...
A pr RBMK tu kļūdies, jo paši krievi ir atzinuši to, ka reaktors pēc defenīcijas ir greizas konstrukcijas un tos pamazām slēdz...(blakus būvē VVR, kurus remontēt, demontēt, utilizēt ir daudz vienkāršak...
Kas attiecas par ūdens radioaktivitāti - tad pat VVR pirmajā kontūrā esošo tvaika kondensāts staro mazāk kā jebkuras ūdenstilpnes ūdens... un radiacijas fons tieši blakus reaktora baseinam ir vairākas reizes mazāks kā jebkurā vietā uz zemes...

[ Šo ziņu laboja sys9291, 02 Feb 2020, 15:14:35 ]

Offline
maasters
02. Feb 2020, 15:14 #1293

Kopš: 04. Jan 2018

Ziņojumi: 845

Braucu ar:

nu es posta #1494 jau izklastiju galveno skirbu , nez sys ja jau tev viss tik vienkarsi saprotams tad tu nerunatu par atskiribam galvenajam utt, jo vinas ir acimredzamas.


Kaspich , nujau tu fleitee , kur tev augs tas spiediens tukstoshos atmosfeeru?
tac tiem spiedkatliem ir avarijas vaarsti kas pie zinama spiediena atveras un nolaizh ta teikt lieko tvaiku, taja situacija ir jaturpina pumpet klaat jauns udens dzesei kamer paraleli notiek reaktora aptureshana respektivi kjedes reackijas aptuireshana un talak jau turpinas saucama decay heat nonjemshana.
ari taja TMI gadjuma atveraas siis vaarsts tikai pectam kad vaidzeja neaizveraas ka rezultaata reaktora spiedkatls izvarijas tuksh un serde palika plika un daleji izkusa,

nenem launa bet tie ko tu tur runa ir murgi iesaku palasit uzmanigak literatuuru

parcik gan VVER gan PWR udens ir ari moderators ytad pazudot uudeim reakcija nekur vairs nepieaugs tiesi kritisies jo nav vairs moderatora tachu U235 nespej reagjet ar ta saucamajiem atrajiem neitroniem kadi tie kljust bez moderatora, ka jau teicu vienigais kas var notikt ir meltdowns un ja aizsargkupols funkcione pareizi tad lielaka dalja radiacijas paliek ieksha un situacija ir relativi drosha, protams reaktors ir iznicinaats un talak nakosho desmitgazhu laikaa jademontee ka tas sobrid jau sen notiek ASV TMI stacijaa.

[ Šo ziņu laboja maasters, 02 Feb 2020, 15:18:20 ]

Offline
sys9291
02. Feb 2020, 15:23 #1294

Kopš: 13. Jun 2003

No: Ogre

Ziņojumi: 5172

Braucu ar: F20 R1200RT


02 Feb 2020, 15:14:14 @maasters rakstīja:
nu es posta #1494 jau izklastiju galveno skirbu , nez sys ja jau tev viss tik vienkarsi saprotams tad tu nerunatu par atskiribam galvenajam utt, jo vinas ir acimredzamas.


Kaspich , nujau tu fleitee , kur tev augs tas spiediens tukstoshos atmosfeeru?
tac tiem spiedkatliem ir avarijas vaarsti kas pie zinama spiediena atveras un nolaizh ta teikt lieko tvaiku, taja situacija ir jaturpina pumpet klaat jauns udens dzesei kamer paraleli notiek reaktora aptureshana respektivi kjedes reackijas aptuireshana un talak jau turpinas saucama decay heat nonjemshana.
ari taja TMI gadjuma atveraas siis vaarsts tikai pectam kad vaidzeja neaizveraas ka rezultaata reaktora spiedkatls izvarijas tuksh un serde palika plika un daleji izkusa,

nenem launa bet tie ko tu tur runa ir murgi iesaku palasit uzmanigak literatuuru

parcik gan VVER gan PWR udens ir ari moderators ytad pazudot uudeim reakcija nekur vairs nepieaugs tiesi kritisies jo nav vairs moderatora tachu U235 nespej reagjet ar ta saucamajiem atrajiem neitroniem kadi tie kljust bez moderatora, ka jau teicu vienigais kas var notikt ir meltdowns un ja aizsargkupols funkcione pareizi tad lielaka dalja radiacijas paliek ieksha un situacija ir relativi drosha, protams reaktors ir iznicinaats un talak nakosho desmitgazhu laikaa jademontee ka tas sobrid jau sen notiek ASV TMI stacijaa.

Viss jau ir labi - bet kā jau pats augstāk rakstīji - bet zināms piesārņojums vienalga būs - kā piemērs Fukusima, kur neviens negribēja apzināti tvaiku novadīt atmosfērā (nebūtu sprādziena)...rezultātā tas pats atrada izeju...
Principā katrs reaktors ir eksperimentāla iekārta, par kuru līdz galam viss nav skaidrs...tapēc arī nestandarta situācijās nav viennozīmīga risinājuma...un tālāk kā paveiksies
Offline
maasters
02. Feb 2020, 15:27 #1295

Kopš: 04. Jan 2018

Ziņojumi: 845

Braucu ar:

tie RBMK ari jau nemaz nav tik briemsigi, vienkarsi vinus buveja savulaik jo tie bija leeti, viegli buvejami un pietam ar milzigu jaudu, savulaik Ignalinas bloki ar saviem 1500MW bioja jaudigakie reaktori pasaulee, un ari tagad veel skaitiitos starp top 3 jaudas zinjaa.

nu neskaitot to ka RBMK nebija sekundara drosiba ka piem dzelsbetona aizsargkuipols (delj liela izmeera un dardzibas) un konstruktivajam ipatnibam pasha serdee visadi citadi jau vinsh ka redzi kalpo un kalpoja , vienkarsi tas ko tur ukrainji sadarija 86 gada pierada vinju zemo personala kvalifikaciju un darba drosibas attieksmi.
ja gramata saka ka zem 700MW nedrikst darboties tad nedrikst bet gramatai tur neviens iisti neklausija, ne nu tiri cilveciski var saprast djatvlovs domaja ka saprot reaktoru a izradaas ari vinsh laikam nezinaja par serdes lielo pozitivo atgriezeniskas saites koeficientu, principa ja vinsh butu savu macho stila piegajienu veicis kaada VVER vai PWR stacija nekas tamlidzigs nebutu noticis
Offline
maasters
02. Feb 2020, 15:32 #1296

Kopš: 04. Jan 2018

Ziņojumi: 845

Braucu ar:

akal nepreciizi, Fukushima ir BWR tipa reaktori, tvaiks kas bija paarspiediena rezultaata tika gan novadits gaisaa, kur gan citur tam bija palikt? tie varsti atveras automatiski pie zinama spieidena patik kadam vai nee.

uzspraga nejau reaktora spiedkatls bet reaktora eekas areja struktuura , pati buuda, un tas notika tapec ka serde dabuja parkarst un sakust tam procesam notiekot degvielas kanalu aizsargmetals kas ir veidots no Cirkonija un terauda savienojuma sak iozdalit ka vienu no blakusproduktiem Udenrazha gaazi, taj savukart sakrajoties pietiekama koncentracijaa notiek eksplozija, tatad spraga shii gaaze.

Fukushimas reaktori ari nav ar lielu dzelsbetona aizsargkupolu ka piem ir PWR jo pirmas un otras paaudzes BWR taadu nebuveeja.

treskart tie reaktori butu stradajusi vel ilgi un dikti ja japanji nebutu druscit bezatbildgi piegajushi drosibas prasibam, nu piem ieodmajies tu buve reaktoru seismiski aktiva zonaa pasha okeana krastaa , tas kas notika bija kad udens vilnis pec cunami appludinaja avarijas dizeljgjeneratorus un tie nespedami sagadat elektriobu prieksh reaktoru dzeseshanas serdem pietruka udens un notika melrdown.

principa maciba ka vaidzeja diizeljus buvet vai parnest augstak krastaa jo tie bija samera zemi, nu te ir vienakrsi kapitalisma fail, kur tu centies tikt cari ar zemakam izmaksam bet beigas iebrauc lielakas imaksaas , gadas ari taa
Offline
HiJaCKeR
02. Feb 2020, 15:32 #1297

Kopš: 04. Aug 2003

No: Rīga

Ziņojumi: 4507

Braucu ar: BMW E90 330i

esmu jau piemirsis, kas un kā, it kā piektdienas vakarā, kad gribējās ātrāk maiņai tikt mājās, taisīja zinātnisko eksperimentu ar reaktoru, atslēdzot automātiku, pieļaujot virkni rupju kļudu, ko nedrīkst darīt
Offline
maasters
02. Feb 2020, 15:37 #1298

Kopš: 04. Jan 2018

Ziņojumi: 845

Braucu ar:

meltdowns vienmer notiek delj paliekoshas siltumenergijas, vismaz tajos reaktoru tipos kuros ir iebuveetie failsafe lai reakcija nevar turpinaties bez uudens jeb dzeses, faktiski tikai cernobilja notika meltdowns esot PILNAA RAZNOSAA
tapec ari tas nbeija meltdowns bet apokalipse tada lokaala.


un es nepiekritu ka modernajos un atzitajos reaktoru tipos var notikt miljoniem dazadu nelaimju ta vnk nav tur viss ir ta nostradats ka var reali notikt tikai paris scenariji un ari tad par tiem ir padomats, sis jau ir tas iemesls kapec ir tik milziga atskjiriba starp veco Sovjetu RBMK un jebkuru 3+ paaudzes reaktoru vai tas butu BWR vai PWR, vai VVER vai kads no parejiem reaktoru tipu atvasinajumiem


PS. kaspich iedod par to jaudu kadu referenci vai avotu ? bet oficialu nevis Vasju..

[ Šo ziņu laboja maasters, 02 Feb 2020, 15:38:52 ]

Offline
sys9291
02. Feb 2020, 15:47 #1299

Kopš: 13. Jun 2003

No: Ogre

Ziņojumi: 5172

Braucu ar: F20 R1200RT

ja tic literatūrai - tad pats jaudīgākais reaktors (skaitā 1) pasaulē arī uz šo momentu...Jā būvēja tapēc, ka realtīvi vienkārša konstrukcija un arī nebija tehnoloģijas, lai uzbūvētu kvalitatīvu VVR korpusu.
Jā drošības kupola nebija, kā arī nav no tā jēgas, ja sistēma strādā ar 1 kontūru (tad jau kupols jābūvē uz visas stacijas)...un viss stacijas parsonāls (arī turbīnu cehs) strādā spec apģērbā - a pie VVR tikai tie, kas atrodas reaktora zonā...
Offline
maasters
02. Feb 2020, 16:10 #1300

Kopš: 04. Jan 2018

Ziņojumi: 845

Braucu ar:

nu sys tev ar skatos patik pafleiteet,
nav taisniba ka jabuve "betona sarkofaags" apkart visai stacijai tajaas stacijaas kuras ir aktivais konturs pa taisno uz turbinaam, jo tiesi taads princips ir BWR reaktoros un nav nekadu problemu uzbuvet sarkofagu apkart aktivajai zonai un palaist tvaika trubas uz un no turbinu zaales jeb mashinzaales.
BWR sheema

bildite viss redzams.


nu Kaspich es nez tev citreiz ir gruti ticet jo tev patik ari pamuldet ko mes abi labi zinam.
ko nozime "itka saindeja reaktoru" un "itka delj nepareizas konstrukcijas"

reaktoru saindeja ar ksenonu nejau delj moderatopra konstrukcijas bet delj darbibas parak zemaa jaudas rezhimaa, pirmkart jau pa dienu gatavojoties testam (dispecers neljava samazinat jaudu uzreiz jo vaidzeja elektribu delj citas schaizes) otrkart tapec ka vakaraa toptunovs kas bija jauninjais manuali ievadija prak dzilju moderatorstienju ievadi kas ari beigas to jaudu nometa liidz tiem 200MW (sis kadrs labi attelots HBO Chernobyl) talak jau saakas ciinja ar ksenonu un veel papildus stienju izvilkshana.

pashi moderator stienji ir ar neitronu absorbejoshu materialu bet galos tiem bija grafita uzgalji jeb sekcijas, kas palidzeeja izlidzinaat serdes neitronu pluusmu normalaa stienju vadibas diapazona zem normaliem apstakljiem, avarijas nakti tas tieis naaca par launu jo sis papildus grafits liidzaas jau serde esoshajam grafitam tikai un vienigi pastiprinaja nekontrolejamas kjedes reakcijas atrumu un sekas bridi kad steinji tika vaditi ieksha reaktoraa kursh jau bija sasniedzis kritisko masu pats par sevim.

principa iznaca taa ka tad kad vini meginaja dedzinat ksenonu lai dabutu vajadzigo starta jaudu atpakalaj lidz tai kadu bija paredzets testa sakshaai vini principa atnjema serdei jebkadu realu modereshanas iespeju gudrak sakot samazinaja to ko angliski sauc par (Operational reactivity margin) un taja bridi vienigo neitronu absorbciju un moderaciju veica pats rdioaktivais ksenons jeb Xe135 bet sis liidzsvars ir loti nestabils apmeram ka meginat nobalanset magnetu pret citu magnetu un bridi kad ksenons saka strauji sarukt jauda saka exponentaali pieaugt.


nav Kaspich tiesa par to ka vienkontuura reaktoriem aizsargkupols neko nedotu , dotu tieshi to pashu ko divkontuura reaktoriem, tapec vinu ari izmanto un viss ir gerai.

[ Šo ziņu laboja maasters, 02 Feb 2020, 16:14:49 ]

Offline

Moderatori: 968-jk, AV, BlackMagicWoman, Exclusivity, GirtzB, Lafter, MarC, PERFS, PG, RVR, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo, xjs_4