Ciemojoties kaimiņzemē

Pievienota: 31. Jul 2011, 13:03
Atjaunota: 31. Jul 2011, 22:00

Komentāri (50)

Visas galerijas no lietotāja Android


Par cik vasarā tāpat ir karsts, tad izdomājām, ka uz siltajām zemēm braukt nav diži vērts - pagājušajā vasarā jau sanāca pabūt Grieķijā - pārāk karsts lai būtu baudāms. Nolēmām, ka jātaisa budžeta ceļojums ar auto tepat uz kaimiņzemi - Igauniju.
Pats Igaunijā esmu bijis vienu reizi - pirms etak dažpadsmit gadiem, klases ekskursijā. Pārējās reizes sanāca pabūt tikai caurbraucot, bet tas neskaitās.
Tā nu izdomājām, ka jāuztaisa ~5-6 dienu tūre, kuras laikā apskatīsim gan salas, gan arī "kontinentālo" daļu.
Perspektīva nakšņot teltī galīgi nevilināja, tādēļ nācās iemācīties internetu un nobookot nedārgas viesu mājas/viesnīcas. Arī prāmja biļetes pasūtījām laicīgi, lai negadītos nepatīkami pārsteigumi un liela atpalikšana no nospraustā laika grafika. Tā nu ceļojuma maršruts sanāca apmēram šāds (pulksteņrādītāja virzienā)

Lai zinātu, kur un ko ir vērts apskatīties, iepriekš grāmatu veikalā iegādājāmies grāmatu "Igaunijas TOP 10" - brošūras tipa grāmatiņa, kurā vispārīgi aprakstīts ko un kur ir vērts skatīt. Ļoti noderēja.
Izbraucām no Duntes 18.07. ap 10.00.
Dodamies Salacgrīvas virzienā.

Šķērsojot Igaunijas robežu, uzreiz nogriežamies no lielās šosejas - daudz interesantāk ir apskatīt mazos piejūras ciemus.

Uzreiz var just, ka neesam LV - viss ir krietni vien sakoptāks, un arī visi brauc pēc noteikumiem.
Ņemot vērā, ka mūsu auto nav īsti piemērots bezceļiem, centāmies maksimāli izvairīties no ceļiem bez asfalta seguma.
Iebraucām Pērnavā - skaista, sakopta pilsēta.

Tiltiņš, izrādās, ir pagriežams, lai ļautu izbraukt jahtām.

Skaista bāka.

Vietējie mācās weikot

Pastaigājām pa Pērnavu un devāmies uz Virtsu, kur 17.00 bija paredzēts ar prāmi doties uz Saaremaa salu.
Pa ceļam piestājām ceļamalas ēstūzī ieēst pusdienas - cenas +/- tādas pašas kā pie mums, tikai problēma - ēdienkarte igauniski, krieviski šie nerunā, angliski - nesaprot. Labi, ka līdzi paņemtajā grāmatā bija noderīgu vārdu tulkojums - beigu beigās sapratām kas ir kas un varējām veikt pasūtījumu.
Pie ēstūža bija viens pārītis piestūrējis ar interesantu braucamo.

Tuvojoties Virtsu, uzmanību piesaistīja ceļa malā novietots interesants auto - čaika pikaps. Vēl nodomāju, kuram idiotam ienācis prātā čaiku sagraizīt.

Izrādās, tas ir bijušais valdības katafalks. Piebraucām tuvāk - izrādās, blakus ir mikroskopisks motormuzejs, izveidots šķūnī.Ieeja 2 eur no cilvēka - dodamies iekšā.
Izstāde gan ir ļoti maza, bet interesanta - ir Zil 114 - Čaikas prototips, ļoooti līdzīgs amerikāņu Packard 400, no kura tas bija nošpikots.


Vēl bija 1940. gada Packard

Un pāris velosipēdi

Un BMW Dixie - patikās mazais motorītis

Pēc muzeja apskatīšanas dodamies uz ostu - esam gan vairāk kā 2h ātrāk, bet internetā iegādātajām biļetēm ir ļoti ērta opcija - tās var izmantot arī jebkuram citam reisam 48 stundu laikā, tikai jāstāv rindā kopā ar pārējiem. Par cik bija pirmdiena, un auto nebija daudz, tad iestājāmies rindā, un pēc pusstundas jau bijām uz prāmja.

Braucām ar šādu tupeli

Tuvojoties Muhu salai

Pa Muhu salu izmetam nelielu loku - nekā daudz interesanta gan nebija, tik vien kā gleznainas vējdzirnavas

Uz dambīša no Muhu uz Saaremaa

Varētu būt iedeāla vieta burāšanai - vējš tur pūta etak 12-15m/s, un viļņu nebija vispār - ūdens ideāli gluds. Aš siekala notecēja, ka nebiju vējdēli paķēris līdzi..
Saaremaa iebraucam Orissaaree - maza ostas pilsētiņa

Tālāk nekā diži interesanta nebija pa ceļam uz Kuressaari - tikai meži/lauki/purvi visapkārt. Naktsmītni bijām nobookojuši Nasvā - mikropilsētiņā ~8 km no Kuressaares. Bijām pasūtījuši istabiņu viesu namā. Atbraucot, saimniece paziņoja, ka diemžēl mūsu rezervētā istabiņa ir aizņemta, bet viņa mums piešķirs mājiņu par to pašu cenu - bijām ļoti iepriecināti. Mājiņa pavisam jauna guļbūve- vēl viss smaržo pēc koka. Aprīkota, protams, ar visu nepieciešamo - pilnībā aprīkotu virtuvi, dušu, wc, saunu un 2 istabiņām. Ideāli.

Tuvējā veikalā nopirkām šo to vakariņām un devāmies čučēt.
Nākamajā rītā ap 8:30 izlīdām no migas un devāmies apskatīt Latviju - no paša Saaremaa DR gala varot redzēt Ventspili.
Ceļš skaists, tūristi vēl guļ - perfekti.

Pa ceļam nobildēju putnu

Salas galā mega skaista bāka

Kādreiz laikam bijusi padomju armijas bāze - ir gan liela antena, gan pamestas būves, kurās laikam kādreiz karavīri mitinājušies

Kopumā vieta fantastiska - miers, klusums un skaista daba visapkārt


Pašā zemes malā

Bāka nu nenormāli patīk


Atpakaļ dodamies pa citu ceļu - gar krastā esošajiem ciematiem. Jāsaka, ka viens no baudāmākajiem ceļiem tuvējā apkārtnē - nepārāk asi pārskatāmi līkumi, skaista ainava - bauda braukt.


Jūras krastā konstatējam sava veida flashmobu - no akmentiņiem sabūvēti tornīši

Tālāk vienkārši skaisti skati


Dodamies apskatīt Kaali meteorītu krāteri - izskatās interesanti

Savāds koks izaudzis krātera malā - izrādās ka tā ir kļava

Tālāk dodamies apskatīt Kuressaari - un, protams, Kuressaares pili.





Pilī bija izvietota Igaunijas vēsturei veltīta izstāde - sākot ar seniem laikiem, beidzot ar mūsdienām.
Viens trakais psrs motociklists bija uzrāpies uz palodzes

Pavazājāmies pa pili, pa kaut kādām sānu durvīm izgājām uz pils jumta - nezinu, vai tur drīkstēja iet vai ne, bet skats bija skaists


Vienā no pils torņiem ir ierīkota kafejnīcā, kurā gribējām padzert kafiju. Nogaidījām 10 minūtes, bet tā neviens no apkalpojošā personāla tā arī neuzradās - ko lai dara, tāda ir tā igauņu ātruma apaklpošana. Devāmies prom.
Pils pagalmā atcerējos bērnību un tēloju Robinu Hudu

Izrādās, ar to verķi trāpīt ir visai grūti - pamatīgi jāpiešaujas.

Pēc pastaigas pa pili vēl izstaigājām vecpilsētu un sameklējām vietu, kur papusdienot.

Ar pusdienām gan bijām vīlušies - hvz kāpēc pirmo atnesa pasūtīto kafiju - lai gan teicām, lai to atnes pašās beigās. Grieķu salāti hvz kāpēc tika pasniegti bez olīveļļas, savukārt steiks bija vairāk līdzīgs zolei vai kožļenei. Nu kā ir tā ir, pa virsu izdzēru aukstu kafiju - lai iet kā frappe, un devāmies prom. Vēl visu iespaidu pabojāja pie kaimiņu galda sēdošā somu lauķu kompānija - etak ap 50 gadu vecas rukšveidīgas fizionomijas, kas skaļi sarunājās, visu laiku rēca un atraugājās. Labi vismaz, ka nerāva skaļos zobus.
Vēl pēc tam izmetām nelielu līkumu pa Kuressāri un devāmies uz mājvietu, kur mūs gaidīja ciemiņš - interesantas krāsas muša

Nākamajā rītā cēlāmies agri, lai paspētu uz 9:30 prāmi uz Hijumā salu. Pa ceļam kaut kādā miestā uzmetām aci vējdzirnavām

Un laicīgi ieradāmies ostā

Par cik laiciņš vēl bija, apstaigājām vietējo apkārtni. Uzraksts informē, ka mucā nav medus

Uz kuģa tikām paši pirmie - autobusu pieturēja malā, jo tam jāatrodas kuģa pašā vidū lai būtu pareizs izsvarojums. Kuģis šoreiz gan pavecāka tupele, tomēr savu darbu darīja.

Vietējie arī bauda burāšanas priekus


Hijumā salā uzreiz devāmies apskatīt Kepu bāku, kas atrodas salas rietumu daļā. Pa ceļam trāpījām uz 10km garu ceļa remontposmu - nācās kratīties ap putekļainu šķembu segumu. Labi, ka vietējie ir pieklājīgi, un, kad braucu ar atļautajiem 30km/h, neviens garām neskrēja. Pie mums, domāju, atrastos pa pilno gudrinieku, kas izdomātu apdzīt, apmētāt ar akmeņiem un putekļiem.
Kepu bāka visai iespaidīga - esot viena no vecākajām funkcionējošām bākām Eiropā - celta 16.gs.

Dodamies augšā pa visai šaurām, stāvām un ļoti garām kāpnēm.

Augšā skaisti, taču vienam otram sametās bail no augstuma un uz skatu platformas bija bail iznākt

Žēl ka tā, jo skats paveras skaists


Pēc nokāpšanas lejā dodamies uz pašu salas galu - tur ir vēl viena bāka. Ne tik augsta un sena, bet arī skaista



Lejā mūs gaidīja interesants kukainis

Tālāk dodamies uz pilsētiņu Kardla, taču tur nekā tāda ievērības cienīga nemanījām - pilsēta līdzīga Engurei. Nasing spešal.
No turienes braucam uz salas dienvidu galu - uz Krisi salu - kuru ar Hijumaa savieno 2 dambīši, katrs savā galā. Salā ir lielas kadiķu audzes, kā arī skaistas ainavas.



Ieradāmies Heltermaa ostā stipri par agru - līdz prāmim 2 stundas. Pabarojāmies vietējā kafūzī - lēti un tīri ok.
Apstaigājām apkārtni - kaut kāda zaļa vecene māja visiem

Kāmēr barojāmies/staigājām, pamazām saradās rinda

Velosipēdu redzi?

Jaunā paaudze

Cik žiguļus redzi?

Uz salām īstenībā ir ļoti daudz žiguļu un ņivu - vietējo iecienītais transports.
Uz prāmja atkal tiekam pirmie

Jābrauc pusotra stunda, tāpēc chill

Kārtējā sala, uz kuras ir tikai bāka un kaijas.

Nobraucot no prāmja, konstatējam, ka mums vesels bars dzenas pakaļ

Nolēmām braukt uz Tallinu ne pa lielo šoseju, bet pa tai gandrīz paralēlo vietējo ceļu. Tā bija kļūda. Lai arī ceļš bija bez bedrēm, tomēr tas bija kā veļasdēlis - izkratījāmies pamatīgi.
Tallinā ieradāmies nobookotajā Nepi Hotell - pasākums pa lēto un tuvu centram, tāpēc jau necerējām, ka būs kaut kas diži labs. Numuriņš tāds arī bija - sovdeps pilnīgākais, ~10m2, bet vieta klusa. Saimnieks atļāva arī auto iedzīt pagalmā - pārējie auto tur uz ielas.
Bet kā ir tā ir, galvenais, ka ir duša, wc un gulta, pārējais po.
Nodušojamies, atvelkam elpu un dodamies apskatīt vecpilsētu.

Vietējiem arī patīk interesanti autiņi





Ir arī pa kādam dārgākam auto

Bet kopumā dārgo/ekskluzīvo auto ir daudz mazāk nekā pie mums.
Iela ar interesantu nosaukumu - Luhige Jalg, kas tulkojumā nozīmē Īsā Kāja

Un tai blakus, protams, ir Garā Kāja

Atrodam foršu restorānu, kur ieturēt vakariņas. Cenas tīri ok - vieglas vakariņas ~40eur uz diviem - līdzīgi kā Rīgā.

Pēc paēšanas dodamies tālāk - jau sāk krēslot, tomēr vēl gribas izstaigāties.
Vecis virs durvīm ar žestiem laikam mēģina norādīt, ka nekā vairs nav

Pa ceļam uz skatu platformu kādā no pagalmiem manīju interesantu kukaini

No skatu platformas skats uz vecpilsētu

Turpat netālu vēl viens interesants auto

Tajā brīdī beidzās fotoaparātam atmiņas karte.
Nākamajā rītā tuvējā superveikalā iegādāta jauna, un varam turpināt.
Nolemjam, ka jādodas apskatīt no Tallinas netālu esošie ūdenskritumi - mazajam nosaukumu neatceros, un sākumā tam aizbraucām garām - nesapratām, ka tas ir ūdenskritums

Nākamais ūdenskritums iespaidīgāks - Keila Juga

Tur pat blakus ir maziņš HES, kuram bija nokritusi turbīna - hvz, vai gt40 vai gt42, bet turbolags tādam varētu būt diezgan liels

Tur pat netālu arī smuks gājēju tiltiņš, nokarināts ar jaunlalāto piekaramajām atslēgām

Gar krastu dodamies atpakaļ uz Tallinu - stāvkrasts iespaidīgs, pat pie malas pieiet mīzīgi

Par cik ir ļoti karsts, tad vecpilsētas daaspkatīšanos nolemjam atlikt uz vakarpusi, tādēļ dodamies apskatīt Kadriora parku. Iepriecināja, ka pilsētā daudzviet ir bezmaksas stāvvietas - var atstāt auto uz 2 stundām.
Jūras krastā piemineklis "Nāra". Tikai tā arī nesapratu kur tur nāra, ja vecenei ir arī kājas un zivs asti tā arī nemanīju... varbūt modernā plastiskā ķirurģija...


Pie Kadrioru pils - skaists pagalms

Un kaut kāds vecis ar dakšu dūra zivij

Parku apskatījām, un nolēmām vēl doties līdz pašai Rohuneeme. Tallina skaista arī pa gabalu.

Vakarpusē atgriežamies vecpilsētā



No mocīšiem neko daudz nesaprotu, bet šitas smuks


Panks kaut kāds

Šitās mājas atgādināja Trīs Brāļus

Vēl viens ferrari

Runā, ka, satiekot skursteņslauķi, tam jāpaberzē poga..

Kādam bērnībā bija sapnis uzbūvēt kokā štābiņu. Izaugot, sapnis tiešām piepildījās

Minorets

Šķūnis

Pēc ilgas pastaigāšanās klāt ir arī apetīte - iegriežamies kādā no vietējiem krodziņiem.
Cilvēku maz, atmosfēra mājīga, apkalpošana laipna, vīns labs, ēdieni garšīgi


Nākamajā rītā - nu jau 5dienā - dodamies ārā no Tallinas Rakveres virzienā. Lielā brauciena diena - plānots nobraukt >500km.
Jocīga betona šoseja

Mēģinām sameklēt Jegalas ūdenskritumu - ceļa posmu remontē, protams, ka visas zīmes demontētas, un šo nepamanām

Beigās tomēr atrodam arī ūdenskritumu

Aizbraucam arī līdz Igaunijas galējam ziemeļu punktam




Pa vietējiem ceļiem dodamies uz Rakveri. Ceļi baudāmi - līkumaini, bet asfalts labs, pārredzamība arī ok. Ar 70 var droši braukt.
Pa ceļam uzmetam aci kaut kādai muižai

Rakverē apskatījām pilsdrupas - interesanti tur viss ierīkots, ir visādas atrakcijas

Izrādās, pilī bija arī šāda iela

Kur darīja šādas lietas

Šitā bilde atgādināja spēli Assassins Creed:Brotherhood


Sadisti, ibio


Bullis netālu no pils arī tīri ok - sanāktu labs vīrs mūsu Ventspils govīm

Pēc Rakveres braucam uz Kivioli apskatīt izdedžu kalnus


Visa apkārtne tur smirdz pēc izdedžiem - pieļauju, ka nav veselīgākā vieta, kur dzīvot


Tālāk dodamies apskatīt Baltijā augstāko ūdenskritumu.

Kritums ir, bet ar ūdeni gan tā pašvaki - tik maza strūkliņa. Laikam pie vainas sausums

Iebraucām Johvi - bet nekā ievērības cienīga. Ielas sliktā stāvoklī - bedres un tā.
Gar Peipusa ezeru dodamies uz Tartu.
Peipuss izskatās kā jūra

Tartu iečekojamies viesnīcā un dodamies apskatīt pilsētu.


Interesants loka tilts

Eņģeļu tilts

Velna tilts

Buču kalniņš

Pasūtot zīmogu, jānorāda arī rasējuma mērogs, lai nesanāk šāds te

Interesanta memoriālā plāksne universitātes hospitālim

Buču strūklaka

Stāvvietā manījām interesantu E34 - pod ģerevo. Īstenībā patīk


Piemineklis Kalvītim

Sestdiena - ceļojuma pēdējā diena. Brauciens no Tartu caur Viljandi uz Salacgrīvu.
Interesants Pizas tornis Tartu

Kaut kāda retro busu izstāde. Pirmais no kreisās - ZIL - laikam 60-to gadu prototips. Dzīvē redzēju pirmoreiz

Viljandi nolemjam drusku pastaigāt - apskatām ūdenstorni. Ieejas maksa forša - 0.62eur.

Skats no augšas


Piemineklis pilsētas mēram

Pilsētā notika kaut kāds motorkoss un rock festivāls. Daži dalībnieki manāmi saguruši

Pēc Viljandi - ceļš mājup


Kopumā nobraukti 1620km pa Igauniju. Iespaidu daudz, īpaši patika salas. Auto arī nepievīla - labi piemērots ceļošanai - bagažniekā mierīgi salien 2 lielas sporta somas un vēl šis tas, komforts ir ok, degvielas patēriņš priecē - vidēji sanāca ap 8,3L/100km braucot eesti režīmā. Priekš 3,0 motora baigi ok.

Ja nu kādam ir pieticis pacietības tik tālu izlasīt/izskatīt, paldies par uzmanību!

Andrejs & Alla