Online

Pašreiz BMWPower skatas 46 viesi un 22 registreti lietotaji.

Ienākt BMWPower

Lietotājvards:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties



На заставу (papildināts + )

Pievienota: 04. Nov 2009, 14:24
Atjaunota: 22. Mar 2010, 23:36

Komentāri (44)

Visas galerijas no lietotāja Atvars


Papildinu...
Es padomāju, ka jāuzraksta biki vairāk par šo zastavu.

Pēc kara krievi aktīvi sāka izvērst savu darbību Sāremā. Lai aiztaisītu ciet robežu un neļautu latviešiem,igauņiem mukt prom robežu nācās slēgt un kontrolēt.
Naktīs jaudīgi prožektori izgaismoja jūras trajektorijas, bet pa dienu gāja apgaitās un sēdēja slēpņos.

Latviešu sarkano strēlnieku vārdā nosauktai zastavai bija pazīstama ar nosaukumu "ВМЯТИНА".
Bildēs redzamā zastava jau ir otrā, kuru uzbūvēja Sirves pussalā. Tā bija padomju armijas celtnieku un plānotāju haltūra. Jaunuzbūvētā zastava bija ierīkota purvainā plāvā un vēji no visām pusēm purināja šo būvi. Šautuves poligos arī tika ierīkots bieži aplūstošā plāvā. Reiz nodega elektrības padeves kabelis, bet ar rezerves kabeļa jaudu bija par īsu lai nodrošinātu RLM un zastavu strāvu. Atveda dīzeļa ģeneratoru, kurš bija dzirdams gandrīz Mazirbē (joks). Arī ūdensvada caurules bija reti zemas kvalitātes, bieži plīsa atstājot zastavu bez artēziskā ūdens.
Zastava "ВМЯТИНА" , kurai bija 13ais numurs un nesa it kā streļķu vārdu, piešķīra vēl krievu robežsargu kapteiņa vārdu- Aleksnadrs Lošmānovs.
Šis krievu kapteinis divdesmit dienas cīnījās ar friču desantniekiem, kuru mērķis bija maksimāli ātri ieņemt Sāremu. Hitleram bija līdz aknām piegriezies krievu bumbvedēju uzlidojumi Berlīnei, jo tieši no „Astes” lidlauka Sāremā cēlās augšās krievu bumbvedēji, kuri bombardēja Berlīni.
Lomašovs godam sitās, bet pēc divdesmit dienām nācās mukt, bet kur tu no salas aizmuksi? 1941.gada novembrī friči atrada, kur slēpjas robežsargs un mēģināju viņu sagūstīt, bet krievs dzīvs nepadevās...



Kas to lai zina- varbūt tieši Aleksnadra Lošmānova rēgs klīst pa zastavu un neļauj saliniekiem viņu izzagt?

1992.gada decembrī- zastavas Nr.13 komandieris Nikolajs Monako rituālajā placī- nolaida PSRS karogu un paziņoja, ka no šī brīža PSRS robeža apsargāta netiek, bet zastavai ir jāaizsargājas no ārējā ienaidnieka- igauņa.
Pēc 6 mēnešiem kolonna ar robežsargiem tika pārcelta uz Ivangorodu un iepretīm Narvas pilij sargā Krievijas robežu.

Zastavas komandierim gan nepavaicās, Viņā nākamā dienesta vieta - Tadžikistāna. Tur dienestas "Maskavas" robežsargu garnizonā. Tieši šis garnizons bija iesaitīts sīvās cīņas ar talibiem, kuri izvērsa reālu kara operāciju pret krievu robežsargiem. Monako bija smagi ievainots, kontuzēts, bet šis miesās spēcīgais vīrs nenomira no lodes. Viņš kādu rītu nepamodās...



Neliels atskats pagājušā vasarā. Izdomāju aizbraukt turp, kur nebija vaļas doties vairākus gadus. Sievai un bērniem būs interesanti pabūt tur, kur civiliem nebija bez KGB atļaujas tikt pie saviem bērniem, kuri tur dienēja. Manējiem bija interesanti redzēt, kā dzīvoja KGB struktūra – robežsargi- Igaunijā...

Ierindnieka Kaspara Bergmaņa reportāža.


Armijas specialitāte- ЗИЛ-131 šoferis, bet šoreiz ir cits braucamais Chevrolet ChevyVan 5,7l V8.

Esam klāt. Meža ielokā ir pamesta KBG struktūras „zastava”. Vārti ar sarkanu zvaigzni ir aizgājuši pie vietējiem zemniekiem.

Goda placis ar posteni Nr1. Tā kā „zastava” bija sarkano strēlnieku vārdā nodēvēta, tad arī starp kritušo aizstāvju vārdiem ir divu latviešu uzvārdi.

Zastavā robežsargu daļu no ēkām, kurās dzīvoja virsnieku ģimenes atdalīja ar sētu. Komandieru bērneļi spēlējās smilšukastē, kura bija blakus dzeloņdrāšu žogam.

Garāža, kurā stāvēja ГАЗ-66, ЗИЛ 131, un leģendārie 4x4 bobiki. Palicis kāds izlauzts borts no ГАЗ-66.



Zastavas NESTE. Dīzeļa cisternu metālisti jau sākuši privatizēt. Aiz stūra vēl ir pāris kravas ar Dombasa oglēm.

Zirgu stallis. Tīrs ar nokaļķotiem aplokiem. Zirgi no Baltija kara apgabala sešdesmito gadu vidū tika noņemti no dienesta. Tā kā robežsargu zastavas bija brīžam izolētas no "lielās zemes", tad daļās bija 1- 2 govis, 5-8 cūkas.Savukārt jūras tuvums deva iespēju mieloties ar lašu zupu.

Te dzīvoja Muhtars un citi vilka suņi...

Macību korpuss

Sporta zāle. Uz zāles "matiem" tika apmāciti ierindas robežsargi pēc Kadašņikova kaujas skolas. Cīņas māksla, kura apvieno vairāku spēka cīņu skolas.

PSRS robežsargi no citām armijas daļām atsķīrās ar augstu disciplīnu un kultūru. Atsājot daļu nekas netika tīši lauzts vai demolēts.

Ēdnīca ar sienu gleznojumu

Zastavas komandiera kabinets. Euro remots PSRS stilā- sienas apšūtas ar galda virsmu platēm.

No šī loga radīja mācību kīno par to kā jāsargā robeža, bet laiku pa laikam - kino pro ļubovj...

NATO radars un PSRS robežsargu tornis. Mūra grausts- prožektora māja, kurā pa dienu turēja prožektoru, kurš izgaismoja naktīs piekrastes joslu.

Te stāvēja pa nakti jaudīgs prožektors

Piekraste bija 1km platā no kokiem un krūmiem atbvrīota akmeņaina teritorija. Daba šobrīd cenšas atkarot izpostīto.



Kas ir gleznas autors :P
А на заставе- чесaвые Родини стоят !
[


Dīvaini, bet atrodoties „zastavā” pārņēma baisa sajūta. Runā, ka tur spokojoties.
Visu laiku bija sajūta, ka tevi kāds novēro. Varbūt tur mitinās spoks, kurš neļauj izlaupīt un demolēt. Tieciet vai neticiet, bet Nikon pārstāja strādāt autofokus un visas bildes bija jāuzņem manuālā režīmā. Līdz ko pametām šo robežsargu daļu- fotoaprāts atsāka strādāt bez problēmām.