Online
Pašreiz BMWPower skatās 97 viesi un 15 reģistrēti lietotāji.
Ienākt BMWPower
Ar draugiem radās ideja, kā izmantot atvaļinājumu. Noīrēt auto un ar to doties ceļojumā pa Eiropu. Kopā savācāmies 8 cilvēki, tātad bija nepieciešams lielāks busiņš. Izvēlējāmies opel vivaro 2006 gada, 1.9 tdi ar pagarināto bāzi. Ekstru tajā auto nebija. Galvenais mums interesējošais – kondicionieris, dvd lasītājs, navigācija. Apskatot auto pāris mēnešus pirms ceļojuma, likās, ka ir ok, cena pieņemama un rezervējām to mūsu brīvdienām. Izvēlētais galamērķis Francijas dienvidi - Nica, Kannas un Monako, pa ceļam apskatot vēl šo to interesantu. Bet ok, tad par visu no paša sākuma.
03.07.2007
Vakarpusē izbraucam no Rīgas un tad tik secinam, ka solītais dvd lasītājs nestrādā, nelasa pat parastos mūzikas CD, aizmugurējās sānu durvis nevar atvērt no iekšpuses, tikai no ārpuses, tālo gaismu slēdzis jāpietur ar roku. Nu ko var gribēt opel, bet noskaņu tas nespēj sabojāt. Visa nakts tiek pavadīta ceļā. Sāk līt lietus, logu slotiņas īsti labi netīra, bet ok pieciešam arī šo problēmu. Izbraucam cauri Lietuvai, pa nakti Polijai.
04.07.2007
No rīta šķērsojam Čehijas robežu, tur jāpabrauc pāris desmit km, lai iebrauktu Slovākijā. Slovākijā ceļi ļoti labā stāvoklī, nedaudz gan iekuļamies nelielā sastrēguma, jo notiek jaunu viaduktu un tiltu celtniecība, bet visa būvdarbu apbraukšana ir labi noorganizēta, diezgan ātri izbraucam uz ātrgaitas šoseju. Ārā joprojām līst, ik pa laiciņam uz uzbrauktuvēm un nobrauktuvēm redzamas avārijas. Tas liek pievērst lielāku uzmanību ceļam un nedomāt par nogurumu un miegu. Izbraukuši Slovāku iebraucam Austrijā. Ļoti iepriecināja un pārsteidza austriešu kārtība, viss sakopts, tīrs. Pēcpusdienā nonākam Vīnē. Atrodam rezervēto hosteli, ievācāmies un ar metro aizbraucam līdz pilsētas centram. Apskatam galvenos tūrisma objektus. Ejot pa pilsētas centru nejauši ieraugam lielu skatuvi, kur plānots pēc pāris dienām koncerts “Live earth” (to arī klausamies pa radio busiņā sestdien pārbraucienā, jo koncerts ik pa laiciņam tiek spēlēts tiešraidē.).
“Live earth” skatuve.
Lūk ar kādiem auto mācās braukt Vīnē –gandrīz Ferrari
Pa kādam Vīnes Sachertortes gabalam un izejam nedaudz ārpus Vīnes centra apskatīt Hundertvasera namu (Hundertwasser Haus). Tā ir pašvaldības daudzdzīvokļu ēka ar savdabīgu fasādi, kaut kas neierasts, bet interesanti gan.
Pilsēta naktī ir ļoti skaista, pa ceļam izgaismota strūklaka
05.07.2007
Rīts Vīnē saulains, tas mūs priecē. No rīta aizbraucam netālu no Vīnes uz pazemes ezeriem.
Tad ceļš uz pazemes ledus alām – Eisriesenwelt, pilsētā – Verfena. Jābrauc augstu kalnā, ceļš augšup ļoti šaurs, ar ievērojamu slīpumu, mūsu opel knapi velkas augšā ar pirmo ātrumu, bet veiksmīgi tiekam līdz stāvlaukumam. No stāvlaukuma jāiet ~20 min līdz gaisa vilcieniņam, ar to uzbrauciens līdz alām un atkal ~20 min jāiet pa kalnu taciņām. Staigājot pa kalnu taciņām šāds paveras skats uz blakus esošo pilsētiņu un pili pilsētas vidū uz lielas klints, blakus upei
Lejā braucot piefiksēju pils patiesos izmērus, nemaz tik maziņa nav kā no augšas izskatījās
Kalnu taciņa līdz alai un alas ieeja
Tā kā visi bijām nolēmuši braukt uz siltākām zemēm kā Latvija, neviens nebija paņēmis līdzi siltu apģērbu – cepuri, šalli, cimdus un biezāku jaku, jo izradās ledus alās ir auksts, mūsu ierašanās laikā ap 0oC. Visi citi apmeklētaji gan skatās uz mums, kā uz dīvainiem, jo alā ieejam tikai džemperos. Bet stundu pazemes alās izturam godam. Alā viss ir tumsā, gids izdala mazus lukturīšus un ved pa taciņām, kas uztaisītas no koka alā iekšā. Visapkārt ledus un to veidojumi, kas izveidojušies vairāku gadu simtu garumā. Gids neļauj fotogrāfēt iekšā, bet tāpat ik pa laiciņam nozibsnī zibspuldzes, ok es arī nenociešos, foto tiek atbalstīts uz drauga pleca un vismaz viena ledus skulptūra nofotogrāfēta
Kad iznākam no alas, ārā atkal atgriezies lietus, nepatīkami, un priekšā pagrūts darbiņš nobraukt no kalna lejā. Neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem, šoferis veic to godam (starpcitu arī bmw lietotājs un biežs bmwpowera apmeklētājs).
Turpinām ceļu ap Zalcburgu, pa mazajiem ciematiņiem, meklējot naktsmājas, jo turpmākajā braucienā mums nav rezervēta neviena nakšņošanas vieta. Vēlā vakarpusā lietus mitējas un apstājamies pie muzikālajām strūklakām Zalcburgas nomalē – Helbrunas pilī. Sākuma šķiet neinteresanta vieta, bet gide, vedot no vienas strūklakas uz otru, uzjautrina gan mūsu kompāniju, gan kaut kādus vācu tūristus. Šeit ir uztaisītas daudz dekoratīvo strūklaku, pat ūdens virzītas figūras un mehānisks teātris. Ir interesanti. Pie pils atrodas arī liels dārzs, kopts viss līdz pēdējam sīkumam.
Nedaudz pirms pusnakts iebraucam pilsetiņā Taksenbahene (Taxenbach), kur mūs laipni uzņem mājīgā viesnīcā.
06.07.2007
Rīts atkal saulains, cerība, ka laika apstākļu uzlabosies. Pamodušies pamanas tomēr cik skaistā vietā esam nakšņojuši – ielejā starp kalniem.
Pirmais šīs dienas apskates objekts Lihtenšteinas aiza (Liechtensteinklamm), tur starp klintīm plūst straujā kalnu upe Grosarlerahe. Esam vieni no pirmajiem pie aizas, tad netraucēti izstaigājam to.
Bukletā, kas paņemts viesnīcā atrodam, ka netālu un mums pa ceļam atrodas rodeļu trase, nobrauciens ~1600m. Tas ir jāizmēģina, droši vien Pedvāles rodeļi “otdihajet” pēc šiem. Pa ceļam jau kalnu korēs redzams sniegs.
Bet diemžēl atkal apmācas un nedaudz sāk līņāt. Rodeļu trasē mums pasaka, ka rodeļi tādā laikā protams nestrādā.
Nekas būs jāizmēģina citreiz. Turpinām ceļu uz Grossgloknera ausgtkalnu ceļu (Grossglockner Hochalpenstrasse). Tas ir kalnu ceļš, kas šķērso Augstā Tauerna nacionālo parku un to uzskata par vienu no pasaulē skaistākajiem ceļiem, jo dabas skati tur tik tiešām skaisti. Samaksājam par iebraukšanu un veicam lēnu uzbraucienu augšup. Ceļa garums ~40km, vidējais ātrums 30-40km/h. Tā kā es veicu šofera pienākumus, no tā skaistuma neko neredzu, tikai kā skaitās augstuma atzīmes virs jūras līmeņa. Ceļa zemākā vieta ir 755 m vjl. un augstākā 2505 m vjl. Aptuveni 2000m vjl. jau parādās sniegs ceļa malās, bet tomēr turpinam ceļu augšup ar visām vasaras riepām. Nekādas aizsargbarjeras ceļa malās arī nav, tikai mazi betona stabiņi. Pie augstuma atzīmes ~2430 m ir neliels stāvlaukums, viena no mūsu pieturām. Vasaras vidū nebiju pikojies
Tā izskatās no augšas pa labiun pa kreisi.
Izbraukājušies pa serpentīniem, secinam, ka dienai būs gana un atkal meklējam, kur pārnakšņot. Paliekam mazā pilsetiņā Mondsee (pilsētiņa Mēness ezera krastā). Tā kā laiks drēgns un ik pa laiciņam lietus, izvēlamies palikt iekštelpās. Pilsētiņā pie daudzām privātmājām izkārtnes “Zimmer frei”, tad izvēlamies to labāko māju un mēģinam kaut ko sarunāt
. Pārnakšņojam skaistā privātmājā netālu no lielas klints un ezera.07.07.2007
No rīta naktsmāju īpašniece uzklāj mums dārzā galdu ar brokastīm. Attieksme pret ciemiņiem ir pati labākā. Viņa parsteigta par mūsu brauciena galamērķi, bet, ja jau tik tālu esam tikuši, tad izbrauksim līdz galam. Apjautājamies, ko vēl apskatīt tuvumā, austriete nosauc visas mūsu iepriekš apskatītās vietas, tātad esam šo to apskatījuši Austrijā
, atvadamies un turpinam braucienu uz Šveici, pa ceļam gan vēl iebraucot Zalcburgā. Nedaudz vecpilsētas apskate, vietējā tirdziņa apmeklējums un Hoenzalcburgas cietokšna apskate.Pēcpusdienā Austriju pametam un iebraucam Šveicē. Šis jau ir mazs serpentīnveida ceļš Šveicē salīdzinot ar Austrijas – Grossglockner Hochaplenstrasse.
Nākamā pieturas vieta – Lugāno. Ja nu kāds nezin, tad Lugāno (precīzāk Kastaņola, kas atrodas Lugāno) ir Raiņa un Aspazijas trimdas vieta. Bet esam jau atkal vēlā vakarpusē ieradušies šajā pilsētiņā, tad nemaz nemēģinam meklēt Raiņa un Aspazijas māju, kur, starpcitu, tagad iekārtots muzejs. Pilsētā jau ir silts no iepriekšējo dienu lietus šeit ne miņas. Pilsetā ielas ir slēgtas satiksmei, tātad kaut kāds pasākums. Un tieši tā – notiek Lugano festivāls. Visa pilsētas promenāde gar ezeru pilna ar cilvekiem, visi atpūšas, nu ja ir taču sestdiena. Blakus ielās, kur var braukt ar auto, ik pa laiciņam kāds ferrari pabrauc “lēni” un “klusi” garām. Šī nakts tiek pavadīta pilsētā, izbaudot tās nakts dzīvi. Pilsēta naktī.
Kad aust gaisma un pilsēta nedaudz pieklust, turpinām pābraucienu jau uz Itāliju uz Milānu.
08.07.2007
Iebraukuši Itālijā jau pamanam, ka citu braucēju attieksme uz ielām ir pavisam savādāka, kā Austrijā. Ik pa laiciņam mums kāds uzpīpina, ja nedaudz kavējam satiksmi, vai kādam nepatīk, ka ievērojam ātruma ierobežojumus, itāļi tos īpaši neievēro. Pirms Milānas iebraucam pilsētā Monza. Jā tur ir Monzas autodroma trase. Paveicas, trasē notiek kartingu izturības braucieni, tātad samaksājot pāris eiro tiekam pastaigāt pie trases.
Turpat notiek modelīšu kaut kādi braucieni, sacīkstes vai kas nezinu, bet šiem ātrums ~300-330km/h. Skaņa bija šausmīgi skaļa, cik saprotu, arī F1 formulai esot tāda, tad kāda ir skaņa tribīnēs sacīkšu laikā varu tik stādīties priekšā.
Pārbrauciens uz Milānu, precīzāk uz Milānas lidostu, kur mūsu kompānijai pievienojas bmwpowera lietotājs Regisss. Turpinām pārbraucienu uz Venēciju. Ārā silts, tātad paliekam teltīs, atrodam kempingu netālu no Venēcijas, un aizbraucam līdz Venēcijai.
Venēcija gaismā
Laivu stāvvieta
Skats no Rialto tilta tilta dienā
un naktī.
Citi Venēcijas kanāli naktī
09.07.2007
Pirmais šīs dienas mērķis Ferrari muzejs, pilsētiņā Maranello.
Gatavi startam.
Jauns un pavecs Ferrari (jaunais bijis kāzu dāvana), tāda neko dāvaniņa
Pāris veci Ferrari
Pēc muzeja protams jāiegādājas kāds Ferrari suvenīrs Ferrari veikalā, kas atrodas netālu no muzeja.
Turpinam pārbraucienu un nonākam mazā tipiskā itāļu pilsētiņā. Ielas šauras, kalnainas, bet ar daudz apstādījumiem.
Nobraucot no kalniem lejā esam pilsētiņā pie Vidusjūras – Levanto, netālu no Ženovas. Pēc telšu uzsliešanas – uz jūru peldēties.
Tad tiek arī novērota tipiska pārvietošanās Itālijas mazpilsētā – tā diezgan interesanta. Pārsvarā mazas mašīnītes (padaudz no MrBean filmām, ar trīs riteņiem), un ļoti daudz rolleru, bet pa tām šaurajām un kalnainajām ieliņām, tas ir ērtākais pārvietošanās līdzeklis. Interesanti, ka ar rolleriem brauc ne tikai puiši. Simpātiska itāliete pārmet somiņu pār plecu, uzliek ķiveri, uzkāpj uz rollerīša un pazūd ielās – eleganti
Tās mazās mašīnītes šie parko arī uz milimetriem, tas ir pārsteidzoši.
Bet protams bez sekām jau nevar, diezgan padaudz automašīnām bamperi apskrāpēti, kāds sāns noskrāpēts, iebuktēts, bet jā tas jau netraucē braukt
Vidusjūras liedags nav tas patīkamākais kājam, jo nav ierasto smilšu, daudz akmeņu, bet tas netraucē peldēties. Citu tūristu un vietējo atpūta pie jūras beigusies, mums tik sākas
Saule pazūd aiz kalniem, kārtējā diena beigusies.
10.07.2007
Beidzot pēdējais pārbrauciens līdz mūsu galamērķim, iebraucam Francijā Nicā. Mēģinam atrast auto stāvvietu, kādā pazemes stāvvietā, jo pilsētā visas ieliņas aizņemtas, padaudz pazemes stāvvietu, bet to maksimālais augstums tikai 1.9 m, mūsu busiņš tur neielien, nākas meklēt āra stāvvietu un izrādās, ka auto novietošana pie pludmales ir bezmaksas jebkurā laikā, protams, ja ir brīvu vietu.
Nicas iela gar pludmali.
Paveicas mums un esam veiksmīgi atraduši labu vietiņu priekš auto un aiziet uz pludmali. Tā līdzīga kā iepriekšējā Itālijas pilsētiņā ar akmeņiem. Sākumā gan sāpīgi pēdām, bet tad iegādājos pludmales čībiņas un nekādu problēmu, un sāk pat iepatikties šāda pludmale, nekāda liela cīņa ar smiltīm pēc peldes
Netālu no pilsētas centra ir lidosta un ik pa laikam pār jūru pārlido kāda lidmašīna, bet tas netraucē baudīt Nicas pludmali.
Atrodam viesnīcu, netālu no jūras, ~5 min gājiens, super var turpināt gulēt pie jūras. Vakarpusē apskatām pilsētas promenādi gar jūru. Palmas palmas.
11.07.2007
Protams, ja jau esam Nicā, tad tik prātā jūra jūra, tā arī pavadam pusi dienas. Pēcpusdienā pāris desmit km pārbrauciens līdz Kannām. Tur aizbraucam ar kuģīti līdz sv. Margaritas salai apskatīt cietoksni.
Pa ceļam maza laiviņa.
Skats no cietokšņa uz salas pa labi
un pa kreisi
Ar pēdējo kuģīti aizbraucam atpakaļ uz Kannām, apskatam sarkano paklāju.
Čaļi sargā paklāju
Pats paklājs, tūristu daudz, un esam paspējuši uz kaut kāda pasākuma atklāšanu, kāreiz tajā vakarā spēlē David Morales, šoreiz izlaižam šo pasākumu
Tālāk jau roku nospiedumi. Čaks Noriss
))Un pastaiga pa pilsētu. Pie Hilton viesnīcas ieejas noparkota Porsche, ar Lietuvas valsts numuriem. Apkārtējiem tūristiem tā liekas ļoti pievilcīga visi fotogrāfējas pie auto, kā tādu nebūtu redzējuši ne reizi, he he.
Atstāt auto šeit nedrīkst, izņemot Ferrari.
Ielās redzamas automašīnas ar nomas uzlīmēm uz sāniem. Un izrādās tur var “sakarīgu” naudiņu var iznomāt labas mašīnas – Lamborgini, Ferrari, Aston Martin, Porsche, BMW 6 sēriju ...
Piem. Šo Bentley Continental GTC var iznomāt par 2200 euro dienā + 6 euro par katru nobraukto km.
Piekrastē protams lielu “laivu” netrūkst. Viena ievērības cienīga, nu bet kāpēc nevarēja būt “King Margot”
)) ?Pēc kārtējas vakara peldes dodamies atpakaļ uz Nicu, lai nākamajā dienā apskatītu Monako.
12.07.2007
No rīta karstums liels +40C, tas tik nozīmē vienu – jāpaguļ pie jūras un jāpapeldas
Ejot līdz jūrai pamanam nelielu avāriju, kas izbrīna. Meitene ar rolleri iebrauc Ford Ka sānos, noraujot kaut kadas plastmasas Fordam, un nedaudz noskrāpejot arī blakus esošo tikpat mazu automašīnu. Pēc ~2-3 min sarunas un plastmasu mēģināšanas pielikt atpakaļ, kad nekas neizdodas (to Ford īpašniece iemet bagāžniekā), visi avārijā iesaistītie aizbrauc tālāk ielās. Izbrīnīja fakts, ka tik ātri tas bija, vienas sarkanās gaismas ietvaros atrisināja problēmu. Pie mums Rīgā šāds sīks negadījums noteikti izraisītu palielu sastrēgumu pāris stundu garumā, kamēr atsauktu CP, visu samērītu, sarakstītu protokolus utt. Francija šiem vienalga par tiem auto. Visi krietni vairāk apskrāpēti, iedauzīti, nekā Itālijā, jā bet savu funkciju auto jau pilda, vienalga cik noskrāpēts.
Pēcpusdienā iebraucam Monako, pastaiga pa pili. Skats no pils laukuma.
Noteikti, ja esat Monako jāapskata okeonogrāfijas muzejs. Vairākos ēkas stāvos izvietotas ekspozīcijas par okeāniem, to iemītniekiem un izpēti, diezgan interesanti. Ēkas pazemes stāvā akvārijs.
Pastaiga pa Monako ieliņām, F1 trasi. Ielās starp šrotiem pazib arī kāds Ferrari.
Pilsēta no augšas.
Sāk jau krēslot un staigājot pa pilsētu izdzirdam, ka kaut kur tāluma notiek kaut kads koncerts. Ejam līdz nonākam pie Stade Luis II stadiona un izrādās tur notiek Muse koncerts pilnā sparā. Stadions no ārpuses izskatās, kā ēka, taču tā ir kā brīvdabas estrāde, t.i. bez jumta. Gaismas, skaņa iespaidīgi pat no ārpuses, bet tā kā biļešu cenas ~220-260 euro, un neviens nav liels Muse fans, pametam šo rajonu un dodamies uz kazino Montekarlo pusi.
Pagaidām sajūta, ka ir ļoti agrs rīts, jo pilsētā ļoti maz cilveku, bet tuvojoties kazino Montekarlo viss mainās, cilvēku daudz, autoparks arī kļuvis interesantāks. Ik pēc brītiņa garām mums aizjoņo pa kādam Ferrari, Bentley, Porsche – gandrīz, kā Rīgas ikdiena
. Pie kazino Montekarlo iespaidīgi - cilvēki, automašīnas, ēkas viss tik grezns.Tie ir tikai daži auto pie kazino, jo ik pa laikam kāds piebrauc pie kazino un to aiztransportē kaut kādā stāvvietā tālāk.
Tā pastaigājoties, negaidīts pārsteigums, pie gājēju pārejas apstājas un mani palaiž BMW M5 ar Latvijas numuru. Vai tiešām latvieši? Jā, apstājās netālu no kazino un izdzirdot mūsu balsis, pasveicinaja mūsu draugu kompāniju. Ir ok
Turpinām nakts pastaigu līdz busiņam, pāris nakts snapshoti ar laiviņām.
Pilsētā netālu no mūsu stāvvietas veidojas neliels sastrēgums, jo izskatās, ka Muse koncerts beidzies, daudz Muse fanu ielās parādās. Izmocamies ar busu no stāvvietas, neiesaku ar busiņu braukt šādās pazemes stāvvietās, ja šoreiz augstums atļāva iebraukt, tad garums nu tā. Pa mm izlīdām pa tiem līkumiem, pabraucot uz priekšu un atpakaļ vairākas reizes. Izbraukuši no stāvvietas nakts vidū jāpasēž dažu stundu sastrēgumā līdz tiekam ārā no pilsētas uz ātrgaitas šoseju. Tad jau tālāk bez lielas satiksmes turpinām ceļu uz Šveici.
13.07.2007
Šveicē visa diena tiek pavadīta ūdens atrakciju parkā ~30 km no Cīrihes. Baseini, trubas, sauļošanas - tāda atpūtas dienas, pēc negulētās nakts.
Vakarā meklējot nu jau pēdējas naktsmājas apstajamies mazā Šveices Pilsētiņā Gross-Einsiedeln Shell uzpildes stacijā un izrādas tur pat šiem ir bmw salons
Interesanta reklāma uz auto.
Piem. vidējo z4 var iznomāt par ~130Ls.
Jauno trešās sērijas bmw kabrioletu tur redzēju pirmo reizi, bet tagad jau Rīgā arī pa kādam ir redzēts.
Šajā vietā gan nedaudz grūtāk ar naktsmājām, visi kempingi un viesu nami ir aizņemti, jo pilsēta atrodas skaista ezera krastā un vasarā te dzīvojot daudz tūristu. Tomēr pateicoties kāda restorāna un viesnīcas īpašniecei veiksmīgi atrodam pēdējo pārnakšņošanas vietu šajā ceļojumā – pie restorāna īpašnieces draudzenes netālajā viesnīciņā.
14.07.2007
No rīta apmeklējam Cīrihi, bet tikai tā ķeksītim, ka esam tur bijuši, jo laika nav daudz, tur noteikti kādu citu reizi atgriezīšos. Pusdienas laikā izbraucam no pilsētas un caur Vāciju uz mājām. Pēc ~25 stundu pārbrauciena svētdienas pusdienas laikā (15.07.2007) atgriežamies Rīgā.
Kopumā opel tehniski mūs nepievīla, tik tās lietas, kas jau sākumā nestrādāja, bet pašu vaina un no kļūdām jāmācās, un noteikti pirms ņemt īres auto, tas jāapskata ļoti cītīgi. Izbraucām kopā 11 valstis un nobraucām ~7300 km. Redzēts daudz, bet visvairāk no visa man patika un bija iespaidīgāk Austrija un Šveice, kalni, sakoptā apkārtne un viņu attieksme pret tūristiem bija super, tur noteikti atgriezīšos. Eirotrips izdevies, nākamā gada atvaļinājums noteikti tiks pavadīts līdzīgi.