Online

Pašreiz BMWPower skatās 67 viesi un 7 reģistrēti lietotāji.

Ienākt BMWPower

Lietotājvards:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Forums » Vispārējās diskusijas » Tērzētava

Tēma: Ekonomikas krīze jeb depresija v2

AutorsZiņojums
AV
13. Dec 2008, 23:36 #81

Kopš: 14. May 2002

Ziņojumi: 17399

Braucu ar: 500


13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?

Smagi kljudies
Offline
Jureks
13. Dec 2008, 23:42 #82

Kopš: 14. May 2007

No: Talsi

Ziņojumi: 3829

Braucu ar: bmw


13 Dec 2008, 23:36:58 AV rakstīja:

13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?

Smagi kljudies


Micrasoft Navision vai Dynamics.. 10min, njaa es ar šīs programas apkalpojosho uznjeemumu cīnos stundām un dienām, nedeljaam
Offline
bum_bumz
13. Dec 2008, 23:50 #83

Kopš: 05. Jan 2006

Ziņojumi: 6436

Braucu ar: E34


13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
Lielaka dalja tomer ir videji turigi.

Uz krīta

Palielinās bezdarbs un Tev darba ņēmējs būs gatavs strādat nevis pa 500LVL bet jau pa 425. Domaju, ka šo 15+2% samazinājumu darbaspēka izdevumos mācēsi izmantot. Ja nē, tad piedod, problēma nav valstī, bet gan Tavā uzņēmējdarbības modelī.

Skaisti, Duke, turpini. Treniņam tev varētu tā pateikt pirmdien

4. Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?

Kases aparāti, cenu lapas (drukātas, datu bāzes) utml. viss ir lieki izdevumi

7. 32'000 ierēdņi un citi darbinieki kopā.

Neticu, tas varbūt valsts aparāts, bet ne visa LV
Offline
kristapz
14. Dec 2008, 00:02 #84

Kopš: 23. Sep 2002

Ziņojumi: 3658

Braucu ar: .


13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?


Tev sapnjos neraadaas, kaads vaajpraats iisteniibaa ir PVN izmainjas programmaas (nav runa tieshi par PVN, bet par jebkura teoreetiski "parametrizeejama" lieluma) es pie sevis jau klusiibaa reecu, iedomaajoties, kas notiks 1. janvaarii
Offline
Rufy
14. Dec 2008, 00:12 #85

Kopš: 10. Mar 2004

No: Rīga

Ziņojumi: 574

Braucu ar: Astoņiem 0,7 un astīti


14 Dec 2008, 00:02:39 kristapz rakstīja:

13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?


Tev sapnjos neraadaas, kaads vaajpraats iisteniibaa ir PVN izmainjas programmaas (nav runa tieshi par PVN, bet par jebkura teoreetiski "parametrizeejama" lieluma) es pie sevis jau klusiibaa reecu, iedomaajoties, kas notiks 1. janvaarii


Es kā Pans Kleksis nosapņoju, ka pašam VID, lai veiktu šo pāreju vajag laiku 1,5 mēneši! Būs tiešām jautri

[ Šo ziņu laboja Rufy, 14 Dec 2008, 00:13:04 ]

Offline
GP
14. Dec 2008, 00:18 #86

Kopš: 29. Jul 2002

Ziņojumi: 170

Braucu ar: BMW un bobiku


13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
1. Jebkuras izmainjas vienmer sap visvairak mazturigajiem. Bet valsts nesastav tikai no mazturigajiem. Lielaka dalja tomer ir videji turigi. Piedod.

2. Vecaja Eiropa ar PVN viss ir kartiba. T.sk. attieciba uz partiku

3. Nepadarīs. Bet būs iespēja vieglāk konkurēt. Turklāt tā ir tikai viena daļa (2%), otra daļa ir tas, ka valsts sektora strādājošiem samazina par 15% algu. Palielinās bezdarbs un Tev darba ņēmējs būs gatavs strādat nevis pa 500LVL bet jau pa 425. Domaju, ka šo 15+2% samazinājumu darbaspēka izdevumos mācēsi izmantot. Ja nē, tad piedod, problēma nav valstī, bet gan Tavā uzņēmējdarbības modelī.

4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?

5. Atkārtojies. Valsts nesastāv tikai no mazturīgajiem. Un kā jau minēju pirms tam, progresīvu nodokļu attīstīšanai tagad nav ne vietas, ne pareizais laiks. Un tam vispirms vajag deklarācijas + 0 deklarāciju ieviest.

6. 2004. gadā viss bija ok, jo bankas vēl tik agresīvi nemeta iekšā naudu. Problēma sākās 2005. gada otrajā pusē, kad CB jau sāka bļaustīties par pārkaršanu. Bet arī tad īsti neviens nedomāja, ka nauda pēksņi apstāsies pasaulē.

7. 32'000 ierēdņi un citi darbinieki kopā. Un? Policistu par daudz ielās? Skolotāju par daudz? Ārstu? Medmāsu? Kur tieši ir Tava sāpe? Protams, ir populāri bļaustīties par daudz par daudz, bet tad, kad stāvēsi rindā uz VID deklarāciju tad cīkstēsi par neefektivitāti un sava laika lieku notriekšanu

1. Situācijā, kad ir slikti un liela daļa iedzīvotāju dzīvo ar ieņēmumiem uz vienu cilvēku zem krīzes iztikas minimuma vajadzētu tomēr domāt par mazturīgajiem. Ir iespējams mainīt sistēmu, lai mazāk sāpētu mazturīgajiem. Vieglāk protams ir to necensties paveikt. Diemžēl uz sitiena neatrodu statistiku ar atsauksmēm, lai pierādītu muļļibas par pārtikušo un maznodroīnāto attiecību. Nu nav Latvijā biezs viusslānis un tā izveide arī netiek veicināta. Ir daudz nabadzīgu, mazliet vidēju un tad saujiņa ultra pārtikušu, resp. noslāņošanās kā kārtīgā latīņamerikas valstī.
2. Ko man līdz, ka vecajā Eiropā ir kārtībā, ka pārtika šeit maksā dārgāk/tikpat dārgi kā tur pie vairākkārt zemākiem ieņēmumiem. OK, saprotu, ēdīsim, kad būs labāki laiki.
3. Forši. Es gaidu rindā dienderus no publiskā sektora. Man apmācība darbiniekam ir 6 un vairāk mēneši ar diezgan graujošām izmaksām. Domāju, ka labumu gūs tie, kam nepieciešami salīdzinoši zemas kvalifikācijas darbinieki, ne augstas kvalifikācijas. Savukārt šeit atgriežamies, ka gribam atbalstīt augstas pievienotās vērtības nozares etc.demagoģija, un šajās nozarēs kvalifikācija ir augsta un neredzu garās rindas ar bijusājiem publiskā sekotra darbiniekiem. Tadēļ neredzu priekšrocības.
4. Sistēmas ir automatizētas un kā sagadījies es vienu tādu pārstāvu. Un pirmkārt nerunājam par grāmatvedību, bet posmu vēl pirms tam – biznesa vadību. Un tici man tur nav 10 minūšu darbs, es neticu, ka visi mūsu uzņēmēji spēs laikā izpildīt prasības. Ja esi spējis atbildēt par 10 minūtēm – ņemu Tevi darbā. Alga būs neticami salda.
Arī uz šodienu nav skaidri pārejas noteikumi – ir iesākti darījumi, saņemtas priekšapmaksa un citādi sīkumi, par kuru no augšas ne grib, ne spēj domāt. Un tas viss maksā naudu, kuru varēja izmantot jēdzīgāk.
5. Labāk tad neko nedarīt un tā kā kaut kas tomeŗ jādara, tad daram to, ka sir vienkāršāks, bet ar graujošāku efektu.
6. OK, problēma sākās 2005. gadā, no šodienas skatoties nav principiāli – 2004. gada pavasaris 2005. gada rudens. Kas tad traucēja maģiskos pretinflācijas etc. risinājumsu palaizt? Kaut vai obligātās izziņas par VSAOI būt dramatiski izmainījušas ekonomikas pārkaršanu. Bet tad jau atkal tad nebija izdevīgi. Un tagad pēkšņi atvērās acis, ka ekonomikas pieaugums ir balstīts uz ieplūdušo kredītu naudu. Tekošā konta deficīts nevienam nelikās problēma. Latvijā lielie izaugsmes tempi apstājās pat vēl pirms vieglās naudas plūsmas apstāšanās – tika piemēroti pretinflācijas mēri, kas netīšām iekrita pirms globālās finanšu krīzes. Bez tam finanšu krīze tikai pietuvināja skumjo finālu, pamošanos no 7 treknajiem gadiem, kad pirkām dārgus, abšaubāmas kvalitātes īpašumus, kas nav samērojami ar mūsu algām.
7. Nespēju atrast uz sitien statistiku, bet jautājums nav par 32k, bet gan par ~35% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Un neba par skolotājiem vai ugunsdzēsējiem es runāju. Run air par un ap daudzajiem istādījumiem, kas imitē darbību - ~270 valsts aģentūras, bezjēdzīgi ierēdņi, kas braukā uz Briseli un gudri spriež par makroekonomiku, bet rezultātā neredz elementāras lietas. Tāpat dīvaini, ka pilnvarnieki un citi frukti saņem lielākas algas par valsts prezidentu.
Offline
GP
14. Dec 2008, 00:37 #87

Kopš: 29. Jul 2002

Ziņojumi: 170

Braucu ar: BMW un bobiku


14 Dec 2008, 00:29:26 Duke rakstīja:

Valsts tiešās pārvaldes iestādēs, kurās ieviests valsts civildienests, personālu veido gan ierēdņi, gan darbinieki. Kopumā šajās iestādēs 31.12.2007. bija nodarbināti 26840 cilvēki.


ar šo un pārejo statistiku var iepazīties www.vcp.gov.lv


Ja šo nostāda šādi, jā. Bet es skaitu visu, kas tiek finansēts no nodolu maksātāju naudas, tieši vai netieši, resp. publisko sektoru, nevis par "
minētajās 116 valsts tiešās pārvaldes iestādēs, kurās ir ieviests civildienests,
2007.gada 31.decembrī bija nodarbināti 26840 cilvēki un salīdzinājumā ar 2006.gada
31.decembri nodarbināto skaits gada laikā ir pieaudzis par 8,1 tūkstoti jeb 43%"
Nu nav mums 116 iestādes publiskajā sektorā. Tiešās pārvaldes jā, bet ne jau kopumā iestādes, kas tā vai citādi barojās no MANAS naudas
Offline
GP
14. Dec 2008, 00:40 #88

Kopš: 29. Jul 2002

Ziņojumi: 170

Braucu ar: BMW un bobiku

Definīcija pēc pasaules bankas:
Labor Employed by Public Sector (percent) public sector defined as "state-owned institutions and enterprises; public and religious organizations, and enterprises and business companies with state capital participation"
Offline
Jureks
14. Dec 2008, 00:54 #89

Kopš: 14. May 2007

No: Talsi

Ziņojumi: 3829

Braucu ar: bmw


13 Dec 2008, 23:47:58 Duke rakstīja:

13 Dec 2008, 23:42:38 Jureks rakstīja:

13 Dec 2008, 23:36:58 AV rakstīja:

13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?

Smagi kljudies


Micrasoft Navision vai Dynamics.. 10min, njaa es ar šīs programas apkalpojosho uznjeemumu cīnos stundām un dienām, nedeljaam


bet tad taa ir apkalpojosha uznjemuma vaina, ne ta?


Nu pēc vinju vārdiem sīkumi ir javeic ilgi, jo visā sistēmā izmaiņu veikšana prasot kādu laiku utt.. Nezinu kā būs nākamā gada sākumā, bet paredzu problēmas vienozīmīgi
Offline
GP
14. Dec 2008, 00:59 #90

Kopš: 29. Jul 2002

Ziņojumi: 170

Braucu ar: BMW un bobiku


14 Dec 2008, 00:47:32 Duke rakstīja:
nu ja Tu domā VAS, pašvaldību AS un tamlīdzīgi skaitīt klāt, tad tur algas netiek finansētas no nodokļiem (t.sk. to valdes). Tur naudiņa plūst no tiešajiem sniegtajiem pakalpojumiem (izņēmumi, piemēram, pasažieru vilciens, kam ir subsīdijas, utt).

p.s. tad tagad jāskaita arī Parex klāt un gribi teikt, ka arī tur alga nāk no nodokļiem?


Nejauksim s*** ar apelsīniem, tas par Parex, kaut gan tas paliek gana interesanti (liekas, ka Puķu Andris ir tici klāt...).
Protams, ka ir tādi, kas paši finansējās un pelna (uz kādiem nosacījumiem? piem. CSDD un TUV Latvija), bet vai Tu tiešām domā, ka pārējie VAS/VA etc. paši finansējās?
Palasi http://jauna.diena.lv/lat/politics/printed/aiva...a_valsts_sektors un padomā par šo.
Ir iespēja labi ietaupīt, tikai nepieciešams gribēt. Līdz šim paliekošas intereses nav bijis.
Toties ir tantes no n valsts kantoriem, kam Tu neesi nekas vairāk kā muļķis, kuru vajag izčakarēt, skaisti domājot ka pašām alga nāk no plauktiņa un Tu neesi nekas vairāk kā staigājoša problēma, kas traucē dzert kafiju.

Nav jau tā ka viss ko dara valdība ir slikti, bet dara par vēlu, dara sasteigti
Offline
GP
14. Dec 2008, 01:19 #91

Kopš: 29. Jul 2002

Ziņojumi: 170

Braucu ar: BMW un bobiku

Protams, ka ne visu var privātie, bet: tehnisko apskati UK veic jebkurš sertificēts serviss - ātri/idevīgi/tiek uzturēta konkurence. LV tehnisko veic Auteko TUV Latvija. Viens SIA. How come?
LV jaunas a/m iet tehnisko, kamēr EU lielākoties pirmā tehniskā apskate ir 3. gadā pēc pirmās reģistrācijas?
Es velku, ka vajag to visu optimizēt nevis tikai gudri d****.
Diemžēl parāk daudz esmu strādājis ar publisko sektoru, lai būtu jebkādas ilūzijas.

PS. Kā tur ar tām 10 minūtēm palika?
Offline
GP
14. Dec 2008, 02:37 #92

Kopš: 29. Jul 2002

Ziņojumi: 170

Braucu ar: BMW un bobiku


14 Dec 2008, 01:36:39 Duke rakstīja:
Par tām 10min - es ģeneralizēju, Tu konkretizē uz specifisku aplikāciju noteiktos apstākļos.


13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?

Nevajag runāt muļķības. Teikts bija update un MAX 10min. Tad jau arī būtībā visi auto remonta darbi ir max 0.5h - elektriskais skrūvgriezis ir un uz priekšu. Un tad nāk klienti un stāsta par 10 min, uz ko pretī ir piedāvājums sameklēt šos gudros un dot 10 minūtes.
Offline
Sternwolf
14. Dec 2008, 03:07 #93

Kopš: 03. Mar 2004

No: Rīga

Ziņojumi: 2179

Braucu ar: KIA Sephia GTX


14 Dec 2008, 02:43:50 Duke rakstīja:
Tev ir viens mainigais... nevis auto, kas ir sistemas kopums

Sākumā viss liekas vienkārši un ātri, bet kad ķerās klāt tad izrādās ka kkas konfliktē ar veco un jauno, kkur kkas dublējas utt.
Offline
ABruweris
14. Dec 2008, 05:15 #94

Kopš: 03. Nov 2004

Ziņojumi: 282

Braucu ar:

Duke- ir divi varianti:
1. Tu šobrīd esi piedzēries (tas ir saprotams, jo ir sestdienas nakts)
2. Tu esi pilnīgs dumiķis.

Offline
RMV
14. Dec 2008, 17:18 #95

Kopš: 07. May 2003

Ziņojumi: 122

Braucu ar: BMW 330i

Vai Duke nav kaada ministra gudrais "padomnieks" ?
Offline
GP
14. Dec 2008, 20:34 #96

Kopš: 29. Jul 2002

Ziņojumi: 170

Braucu ar: BMW un bobiku


14 Dec 2008, 02:43:50 Duke rakstīja:

14 Dec 2008, 02:37:59 GP rakstīja:

14 Dec 2008, 01:36:39 Duke rakstīja:
Par tām 10min - es ģeneralizēju, Tu konkretizē uz specifisku aplikāciju noteiktos apstākļos.


13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?

Nevajag runāt muļķības. Teikts bija update un MAX 10min. Tad jau arī būtībā visi auto remonta darbi ir max 0.5h - elektriskais skrūvgriezis ir un uz priekšu. Un tad nāk klienti un stāsta par 10 min, uz ko pretī ir piedāvājums sameklēt šos gudros un dot 10 minūtes.


Tev ir viens mainigais... nevis auto, kas ir sistemas kopums


Piedod, liekas, ka Tu vispār neko nejēdz no IT sistēmām. Grāmatu nelasīju, viedoklis ir. Neredzu jēgu diskutēt.
Offline
beerzinsh
14. Dec 2008, 20:49 #97

Kopš: 04. Dec 2007

No: Rīga

Ziņojumi: 2526

Braucu ar:

DEFPUNKTAA labaa aptauja vadiibaa izraavies variants PATS DOMAAJU ZAGT
Offline
alfie
14. Dec 2008, 21:07 #98

Kopš: 03. Nov 2008

No: Jūrmala

Ziņojumi: 67

Braucu ar:


13 Dec 2008, 21:22:11 GP rakstīja:

13 Dec 2008, 15:36:20 Duke rakstīja:
Labi, aiz neko darīt. Pāris ekonomikas patiesības, nevis puspatiesības. ok?

1. Protesta akcijas rīkotāju aicinājums

Viņi piedāvā samazināt PVN lv ražotām precēm un palielināt ārvalstu precēm. Tīri teorētiski, tas veicinātu LV precu konkuretspeju vieteja tirgu. Piekritu, bet pasaule so parasti dara ieviesot ievedmuitu.

Kapec? Jo administret dazadas PVN likmes vienam un tam pasam precem pec precu klasifikatora ir praktiski neiespejami. Tas prasitu partaisit visu precu klasifikatoru, administresanas izmaksas vismaz divkarsotos, utt utp. Tiri praktiski, mission impossible.

Nu tad - liekam ievedmuitu?
Doma jau laba, bet LV nav tiesibas neko mainit tirdzniecibas nosacijumos. Tirdzniecibas nosacijumu regulacija ir absoluta Eiropas Komisijas kompetence, lai uzturetu vienoto Eiropas Savienibas precu un pakalpojumu tirgu. Ja mes ko tadu megjinatu, tad dabutu pa dirsu no EK (lielas soda naudas), PTO (tapat lielas soda naudas) un vel dabutu ievedmuitu ieviestu pret musu eksporta nozarem. Rezultata viss kas mums paliktu ir tikai vietejais tirgus, kas nekada veida nespej uzturet ekonomikas si briza limeni. Butu ljoti ljoti smaga recesija, kurai nebutu gala. Tapat aizmirstiet par iespeju nopirkt jebkadu arvalstu preci.

2. Bet rekur bijusais CB sefs saka, ka PVN nav iemesla pacelt, lai glabtu latu.

(skat. Kas notiek Latvija 10.12.200
Jaa, vinjam ir taisniba - Centrala Banka ir arvalstu valutas rezerves, kuras vairak ka 100% apmera nosedz latu apgrozijumu. Un ka vins saka - lata vertibu var noturet pakapeniski atperkot latus, atdodot Eiro un samazinot naudas bazi. (tie ir vinja vardi).

Neliela ekonomikas teorija:
IKP ir ne tikai P*Q un C+I+G+Nx, bet arii M*v (naudas apgrozijuma apjoms, reiz, naudas apgrozijuma atrums). Ja tiktu samazinats naudas baaze, tad tas automatiski samazina IKP, jo nekas nenodrosina naudas apgrozisanas paatrinasanos (aatrumu parasti nosaka % likmes, kas latam ka mes zinam ir augstas). Tadejadi Repses piedavajums turpinat pirkt latus un uzturet cenu ir tiesais celjsh elle Latvijas ekonomikai.

Bet kapec butu jaatperk lati?
Saglabajot visu ka ir, un esoso paterinja limeni, mes turpinatu pateret ljoti daudz arvalstu prechu. Lai samaksatu par arvalstu precem ir jamaksa ar Eiro. Ta ka Zviedru bankas vairak nepludina ieksa Eiro (hipo tirgus apstajies, kreditesana apstajusies), tad vienigais avots kur dabut Eiro lai samaksatu par importu ir centrala banka (izmantojot mainjas punktus ka starpniekus). Tadejadi pie esosas situacijas mes praktiski pasi izsusinam visu savu ekonomiku turpinot pirkt arvalstu preces. Samazinot naudas bazi mes pasi sevi bremzejam. Tiesi tadelj ir nepieciesams SVF/EK aizdevums, jo tas ljautu palielinatu latu apjomu apgroziibaa (pasi zinat cik daudzi uznjemumi sobrid kave maksajumus, jo ir nenormals naudas trukums tirguu).

3. Kapec vajag palielinat PVN un samazinat IIN?

Ar otra punkta otro dalju nepietiek, lai saglabatu ekonomiku. Ja nekas nemainitos, tad tas pats aizdevums aatri tiktu izsusinats. Lai apturetu izsusinasanu ir japalielina PVN, kas sabremzee pateerinju maksimali.
Vienlaicigi tiek samazinats IIN, kas ljauj uznjemumiem/darbiniekiem nonakt pie kopiga sauceja uz noteiktiem algas samazinajumiem, radot mazakas izmaksas darba devejam pie nemainigiem ienakumiem darba njemejam. Sii funkcija ljauj uzlabot firmu konkuretspeju un attiecigi speeju konkuret eksporta tirguu.
Jaa, samazinatais imports (un imports ir liels bizness Latvija) protams bus uznjemumi, kas bankrotes un pieaugs bezdarbs, tachu ekonomikai kopuma tas bus tikai veseligi. Ja mes gribam, lai mums ir veseliga ekonomika jaunajos apstakljos, tad ir jasakozh zobi, japarorientejas no importa biznesa uz eksporta biznesu un jadzivo talak.

Īsumā: lidz sim importu mes varejam uzturet, jo bija ljoti lieli ienakumi kapitala dalja (ES nauda, hipo krediti, investicijas), ta ka hipo kreditu komponente izkriit, tad lielais imports ir kljuvis par problemu un praktiski izsuuc visu naudu no ekonomikas, kas rada maksatspejas problemas uznjemumiem. Lai labotu situaciju tiek gatavots Eiro piepludums un pie reizes veiktas korekcijas, kas bremze importa paterinju (PVN+) un veicina eksporta konkuretspeju (IIN-).




Tā. Idejas ir pareizas par importa patēriņa bremzēšanu. Bet ir nianses. Un tās ir sekojošas:
1. PVN paaugstināšana sāpēs visvairāk nabadzīgos - viņiem šie 3% būs ĻOTI nozīmīgi, savukārt stipri mazāk sāpēs turīgākiem, kam šie 3% nespēs piebremzēt patēriņu
2. Ja paaugstinam PVN lai sargātu no nevajadzīgu/nesaprātīgu preču importa, tad vajadzētu parūpēties, lai PVN uz pirmās nepieciešamības precēm būtu zemāks vai nebūtu vispār. Paskaties kāda PVN likme ir 'vecajā' Eiropā uz pārtiku. Laikam viņi ir tik nabadzīgi, ka nespēj maksāt pilno PVN.
3. Jā IIN tiek samazināts, taču paskaties cik reāli tas samazina nodokļus, kas ir jāmaksā par katru darbaņēmēju. Situācija šodien ir, ka efektīvā nodokļu likme man kā darba devējam ir 42-44%. Es nedalu DD soc.n. daļa un DN soc.n. daļa - ir piem. alga uz ‘rokas’ LVL 500,- un kopējās izmaksas šādai ‘rokas’ algai ir LVL 872.97 (pieņemot, ka nav apgādājamo). Samazinoties IIN uz 23% manas izmakas būs LVL 853.13. Vai tiešām šāds samazinājums manus pakalpojumus padarīs globāli konkurētspējīgus?
4. Kā Tu domā cik ilgs laiks ir nepeiciešams, lai tīri tehniski pārietu uz citu PVN likmi? Visās sistēmās, kur parādās PVN ir jāmaina PVN likme/jāpievieno jauna, jāpārrēķina esošie daŗijumi etc. Tas NAV 2. nedēļu jautājums un tas uzņēmējiem maksās gana dārgi. Bet kā parasti valdošajai elitei tādus SĪKUMUS nesaprast.
5. Un galvenais ir ka visā visumā šis viss īpaši sāpīgi skars mazturīgos un maz skars tos, kuriem patiesi vajadzētu maksāt nodokļus. Sen jau vajadzēja veidot progresīvos nodokļus, aplikt ar nodokļiem luksusa preces/pakalpojumus, taksēt lielās villas etc. Bet to nedrīkst, tas sāp pašai elitei…
6. Par patēriņa bremzēšanu vajadzēja sākt domāt 2004. gadā, nevis tagad, kad ir pavisam slikti.
7. Paskaties attiecību - publiskajā sektorā strādājošie pret visu valsts iedzīvotāju skaitu, vai te gadījumā nav sakne problēmai ar lieliem budžeta izdevumiem...

Malacis!
Offline
foobar
14. Dec 2008, 21:17 #99

Kopš: 04. Jun 2002

Ziņojumi: 6001

Braucu ar: M57TU2D30

Tas PVN augšā/IIN lejā ir politkorekts mājiens - pērciet vietējos produktus/pakalpojumus...
Offline
Pauliic
14. Dec 2008, 21:22 #100

Kopš: 01. Dec 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 8768

Braucu ar: 10, 101

smaidu izraisa peļņas nodokļa samazināšana, kas atvieglos uzņēmēju dzīvi

-----------------
Pārdošanas aģentūra Nerūsējošā tērauda izlietnes Tērauda izstrādājumi
Grīdlīstes
Offline

Moderatori: 968-jk, AV, BigArchi, BlackMagicWoman, Czars, GirtzB, Lafter, PERFS, RVR, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo