BMW šefs: neko labāku par zirgu neuztaisīsi

  • Raksta opcijas
  • Lasīt komentārus (10)
  • Drukāt
  • 17-07-2004

    BMW galvenajā mītnē Minhenē notiek liela rosīšanās. Kompānija pārvācas uz jaunu ēku. Tomēr BMW valdes priekšsēdētājs doktors Helmuts Panke atrada laiku detalizētai sarunai ar žurnāla Za ruļom galveno redaktoru Pjotru Meņšihu. Sarunai par BMW nākotnes iecerēm, aizmugurējās piedziņas pamatojumu 1.sērijā, MINI un Rolls-Royce modeļu gammas paplašināšanu, jaunajām tehnoloģijām un vienkārši par dzīvi.

    :

    ::
    :Helmuts Panke:
    :

    Doktors Helmuts Panke (Dr. Helmut Panke) ir BMW AG valdes priekšsēdētājs. Dzimis 1946.gadā Štrokovā (Vācija). Fiziķis pēc izglītības, 1972–1978 – pētnieciskais darbs un disertācija Minhenes universitātē; 1982 – uzsācis darbu BMW kā kontroles un plānošanas nodaļas priekšnieks; 1990 – korporatīvās stratēģijas un koordinācijas nodaļas vadītājs; 1993 – ģenerāldirektors BMW struktūrvienībai ASV; 1996 – BMW AG valdes loceklis; no 2002 – BMW AG valdes priekšsēdētājs.

    – Apsveicam BMW kompāniju: martā tirdzniecības rādītāji sasniedza visaugstāko līmeni kompānijas vēsturē. Kādi trumpji jums bija rokās, kad plānojāt šo veiksmi vēl 2002.gadā?

    – Labs spēlētājs neļauj citiem ieskatīties savās kārtīs. Bet 2003.gadā BMW atklāja dažas kārtis: tas bija X3 un 6.sērija – kupeja un kabriolets. Atšķirībā no kāršu spēlētājiem mums ir iespēja visu laiku drukāt jaunas kārtis: tagad tas ir MINI Cabriolet un BMW 1.sērija. Citas – atklāt nedrīkstu, citādi izrādīšos slikts spēlētājs. Kompānija necenšas ar ierobežotu modeļu skaitu noklāt visu tirgu. Piemēram, klienti gaida no BMW mini-venu, bet tam mūsu inženieriem ir noteikts izaicinājums: nepieciešams saglabāt tipiskās BMW dinamiskās īpašības.

    Mēs esam pārliecināti, ka, ja esam spējuši atrast veiksmīgu risinājumu X5 un X3 modeļiem, konstruktori spēs atrisināt arī šo uzdevumu. Nu, lūk, es jums atklāju arī mūsu nākotnes trumpi...

    – Neskaitot kārtis rokās, arī spēlētāja galvā jābūt kaut kam personīgam, kas raksturīgs tikai viņam. Kāda ir jūsu attieksme pret BMW „audžu bērniem”? Es ar to domāju Rolls-Royce un MINI.

    :

    ::
    :MINI Cabriolet:
    :– Šīs adoptētās markas, saprotams, nav BMW „bioloģiskie bērni”. Tie ar sevi atnesa labu vārdu, mums vajadzēja tikai tos apveltīt ar muskuļiem un dažām jaunām īpašībām. Un pieeja tiem ir pavisam citādāka kā BMW produktiem. MINI, piemēram, jauns, atvērts, nav saistīts ar noteiktu patērētāju vecuma grupu, un tas uzspridzina visas tradīcijas. MINI ir ekstraverts, kurš neko neuztver kā galēju patiesību, bet jautā, vai kaut ko nevar izdarīt citādi. Visai veiksmīga bija frāze, kas izskanēja MINI Cabriolet prezentācijā: „MINI atvērts visiem, MINI ir atvērts vienmēr!”.

    :
    ::
    :Rolls-Royce 100EX koncepts par godu kompānijas simtgadei:
    :Rolls-Royce markai šogad aprit 100 gadu – tā ir vecāka par izdevumu Za ruļom un BMW. Inovācijas un tehnoloģiju bezkompromisa risinājumi bija Henrija Rollsa un Čarlza Roisa dzinējspēks, kad viņi dibināja savu uzņēmumu. Abi apgalvoja, ka nekad nepieņems kompromisu tehnikā un koncepcijā, bet vienmēr meklēs un pielietos vislabākos risinājumus. Šāda pieeja padarīja Rolls-Royce marku pieejamu ierobežotam klientu lokam.

    Mūsu jaunā ģimene ir ar trim bērniem – BMW, MINI un Rolls-Royce. Es apzināti pieskaitīju BMW pie bērniem, nevis pieaugušajiem, tāpēc ka markai arī nākotnē jāaug un jāattīstās. Radniecīgs visām markām ir pozicionējums reprezentatīvajā (t.s. premium) klasē: it visā tām jāpiedāvā labāks risinājums kā masu tirgū. Markas, neskatoties uz kopīgajiem principiem, nepārklājas un nevēršas pie vienas un tās pašas patērētāju grupas. Bet tehnoloģiskā kompetence – tas ir mūsu jājamzirdziņš visu trīs marku automobiļu izgatavošanā.

    Rolls-Royce modeļu gamma tiks paplašināta, vai arī tā ir viena automobiļa ideoloģija?

    – Atbildēšu uzreiz par abām markām: gan MINI, gan Rolls-Royce modeļu gammā parādīsies jauni modeļi. Tas ir posmsecīgs process, bet ir pilnīgi skaidrs, ka neviena marka nevar pastāvēt ar vienu vienīgu produktu.

    – Jūs uzcēlāt rūpnīcu ASV un Leipcigā. Kā tiek noteikti tur montējamie modeļi un vai negrasāties paplašināt darbību Kaļiņingradā?

    – Jebkura uzņēmuma paplašināšana sākas ar pirmo soli – ražošana pie sevis dzimtenē un preces pārdošana. Otrs solis – darba organizācija reģionos, kur parādījusies pietiekoša klientu bāze uzņēmuma produkcijas noietam. Kā viens no šī etapa variantiem – montāžas punkta radīšana konkrētās valsts teritorijā. Tas mēdz būt arī nepieciešams muitas barjeru apiešanai, kā tas ir virknē Āzijas valstu. Tāds risinājums nostiprina pozīcijas konkrētajā valstī, ļauj nodrošināties ar papildus trumpjiem. Kaļiņingradā veiksmīgi montē 3. un 5.sēriju. Vairāk kā puse no Krievijā pārdotajiem BMW montēti tieši Kaļiņingradā. Tas ir ne tikai mūsu izaugsmes iespēju rādītājs, bet arī rūpnīcas produkcijas kvalitātes rādītājs. Visas BMW montāžas rūpnīcas, tai skaitā jūsu minētā Leipcigā un Spartanburgā (ASV), kā arī Šenjanā (Ķīna),– liecina par mūsu atbildīgo klātbūtni konkrētajos tirgos. Mēs jau vairāk kā 10 gadus izmantojam principu „BMW visur ir BMW”, t.i., automobiļa kvalitāte nav atkarīga no tā, kur tas montēts.

    – Ļaujiet atgādināt, ka pēc kara Krievijā no Esenes importēja BMW automobiļus, Irbitā ražoja Ural motociklus ar BMW mezgliem un Ufas motoru rūpnīcā vēl ilgi ražoja, pēc būtības, BMW dzinējus. Vai jūsu kompānija nepadalītos ar vēl kaut ko – piemēram, tiem pašiem dzinējiem...

    – Kā zināms, aptuveni divas trešdaļas visu BMW detaļu importē no citām valstīm. Mēs vienmēr tiecamies pēc labākajiem partneriem un labprāt sadarbotos ar krievu piegādātājiem. Bet tas, par ko jūs minējāt, attiecināms uz novecojušiem BMW izstrādājumiem. Pašreiz Krievijas klienti pieprasa tikai pašu jaunāko. Un lai arī kur tiktu pārdots BMW – motocikls, BMW automobilis, MINI vai Rolls-Royce – tam jābūt mūsdienīgākajam no mūsdienīgākajiem. Tieši tas nosaka parteru izvēli komplektējošo detaļu piegādei.

    BMW grasās ielauzties t.s. golf-klasē. Vai tas nebūs atkārtojums tam, ko darījuši jau citi? Un vēl: arī šeit uzticaties aizmugurējo riteņu piedziņai, kas šajā segmentā saglabājusies, šķiet, tikai Žiguļiem...

    :
    ::
    :BMW 1.sērija:
    :– Iebildīšu: aizmugurējās piedziņas modeļu skaits strauji pieaug. Kādu laiku tos ražojām tikai mēs un Mercedes-Benz, bet tagad parādījusies virkne amerikāņu kompāniju konceptu. Japāņi, starp citu, arī piedāvā Lexus ar aizmugurējo piedziņu, pie kam, tas attiecas uz dinamiskākajiem un aktīvākajiem modeļiem.



    :
    ::
    :BMW 2002:
    :Kas attiecas uz BMW 1.sēriju, tā tik tiešām kļūs par vienīgo aizmugurējās piedziņas pārstāvi šajā klasē. Bet atcerēsimies: pirmais kompaktais, sportiskais sedans bija BMW 2002 modelis 60.gados – līdz milimetram tādā pašā izmērā kā tagadējā 1.sērija. Mēs negatavojam maziņu automobili – vienkārši ar laiku mūsu 3.sērija nepārtraukti augusi, bet tagad mēs ar jaunām iespējām atgriežamies izejas punktā! Mēs skaidri zinām, ko darām. BMW vadāmības ziņā vienmēr jābūt kā BMW, un tāpēc nepieciešama aizmugurējā piedziņa.

    – Atmiņā nāk BMW vēsturē neparastais mikroautomobilis Isetta. Tiesa, tas bija itāļu izstrādājums. Vai šodien kaut kas no tā ir saglabājies BMW automobiļu koncepcijā, vai arī tam projektam pārvilkts krusts?

    :
    ::
    :BMW Isetta:
    :– Ja arī kaut kas saglabājies, tad tā ir koncentrēšanās uz bezkompromisa risinājumiem. Isetta 50.gados bija vismazākais no tolaik pieejamiem automobiļiem, un tas, kā tam atvērās durvis, bija bezkompromisa risinājums. Bet turpmākajos BMW ievirze un automobiļu spēcīgās puses mainījās. Katrā ziņā tie ir dinamiski, aktīvi, uz vadītāju orientēti automobiļi reprezentatīvajā segmentā. Rudenī piedāvāsim 5.sērijas dīzeļversiju. Divpakāpju turbopūte tai nodrošina 500 Nm maksimālo griezes momentu, kas pieejams jau no 1’200 apgr./min, kas nozīmē – paātrinājums līdz „simtam” 6,9 sekundēs.

    Dīzeļdzinēja vietā zem motora pārsega var uzstādīt daudz lielāku dzinēju, bet tad automobiļa purngals kļūtu pārlieku smags. Mums jau tā izdevies ieekonomēt 50 kilogramus svara, izgatavojot virsbūves priekšdaļu no alumīnija. Un vadītājs to izjutīs kā vieglumu vadāmībā. Šis dzinējs ar divpakāpju turbīnu sniedz ne tikai sportiskumu, bet ir arī daudz ekonomiskāks un ekoloģiskāks.

    – Mēs aplaudējām jums Parīzē, kad ieguvāt balvu par aktīvo stūres mehānismu, un tagad izdevums Auto, Motor und Sport piešķīris BMW visaugstāko atzīmi par tehniskajām inovācijām. Līdz kādam līmenim var pilnveidot automobili, jo tik un tā nekas labāks par zirgu neizdodas?

    – Mūsu filosofiju pauž sauklis „Nav nekā neiespējama” – pēc tā vadās visi koncerna darbinieki. Un patiesi, neko labāku par dabā sastopamo neuztaisīsi – piemēram, par to pašu zirgu. Kaut gan eksistē dažādas sugas. Piemēram, žiglais arābu aulekšotājs nespēj vilkt lemesi akmeņainā augsnē – tam paredzēti smagsvara vezumnieki. Bet atgriezīsimies pie automobiļiem.

    Augsti attīstīta elektronika kombinācijā ar pirmšķirīgu programmnodrošinājumu atklāj arvien jaunus horizontus. Piemēram, ilgu laiku mehāniskās degvielas iesmidzināšanas sistēmas konkurēja ar elektroniskajām. Bet BMW pirmais nolēma pavisam pāriet uz elektronisko iesmidzināšanas vadību un nekļūdījās: tikai tā izdevās izpildīt mūsdienu ekoloģijas prasības.

    Elektronika nav jaunums arī bremžu sistēmās, ja runājam par pretbloķēšanos. Navigācijas sistēmas automobiļos tiek izmantotas jau piecus astoņus gadus. Pietiekoši veca ir arī sistēma, kas neļauj riteņiem izbuksēt. Bet tagad šīs ierīces, kas agrāk automobilī darbojās atsevišķi, apvienotas vienā tīklā un sāk apmainīties ar informāciju. Vai ņemam par piemēru adaptīvos priekšējos lukturus: šodien grozāmie lukturi atsaucas uz stūres pagrieziena leņķi, bet rītdienas sistēmas jau izmantos navigācijas sistēmas informāciju. Mūsu spēkos nav pat iedomāties, kādas iespējas paver dzinēja, šasijas u.c. datoru apvienošana vienā tīklā. Bet, kas attiecas uz BMW,– vienmēr tieksimies novērtēt un pielietot automobilī maksimums inovāciju. Tikai viens princips paliek negrozāms: gala lēmums – vadītāja rokās! Dators palīdzēs, ieteiks, bet nelems.

    Atgriežoties pie jautājuma: protams, eksistē robežas, ko nosaka fizika, bet jaunās tehnoloģijas ļauj tās pavirzīt tālāk.

    – Vai nākotnē ir iespējams automobilis, kas darbosies ar kodoldzinēju?

    – Teorētiski, jā. Bet tāds būtu pārlieku masīvs un smags un nekādi neatbilstu mūsu BMW, MINI un Rolls-Royce marku koncepcijai. Jūs nevarētu tamlīdzīgu automobili viegli vadīt, tas nebūtu arī dinamisks. Un tāpēc mēs tādu neplānojam.

    – Kā jums izdodas visu paturēt prātā, ieskaitot motociklu rūpnīcu Krievijā: tādā gadījumā jābūt fiziķim, vai vienkāršs cilvēks arī spējīgs kaut ko iemācīties?

    – Vajag vienkārši dzīvot, skatoties uz pasauli atvērtām acīm. Es par to Urālu motorūpnīcu izlasīju ļoti sen laikrakstos, un, kad nokļuvu 1982.gadā BMW kompānijā, viens no maniem pirmajiem uzdevumiem bija kooperācijas iespējas izskatīšana ar Krieviju motociklu izgatavošanas jautājumā. Tad viens no pārrunu partneriem man vaicāja, vai jau eksistē kādas nebūt sadarbības tradīcijas. Un es atcerējos to, par ko lasīju laikrakstos piecus vai desmit gadus atpakaļ. Tas ir par to, ka vienmēr vajag dzīvot ar atvērtām acīm, sirdi un modru prātu.

    Pjotrs Meņšihs, „Za ruļom”, Nr.6, 2004.


    Tikai reģistrēti lietotāji drīkst pievienot komentārus


    Reģistrēties