Divpadsmit velkošie riteņi

  • Raksta opcijas
  • Lasīt komentārus (34)
  • Drukāt
  • 11-02-2003

    Ziema ir izdevusies! Visapkārt kupenas, pilsētas ielas ik pa laikam atgādina vai nu slēpošanas trasi, vai nu slidotavu… Pilnpiedziņas priekšrocības, kas vasaras laikā “gulēja”, tagad parādās visā savā krāšņumā. Un cik lieliski, ka ar šīm priekšrocībām tagad nav apdalīti arī pašu prestižāko D klases automašīnu pircēji! Jauniņais šajā sektorā – Mercedes-Benz C240 4Matic, kurš Krievijas tirgū parādījās pavisam nesen. Kā tas uzvedas uz slidena ceļa, un vai tam ir priekšrocības pār konkurentiem, kas šajā reizē būs BMW 325Xi un Jaguar X-Type 2,5?

    Interesanta kompānija, vai ne? Gan Mercedes-Benz, gan BMW, gan Jaguar ļoti ilgu laiku bija izteikti klasiskās piedziņas piekritēji. Un, redz, kur jums ir auto evolūcijas augļi: kurš agrāk, kurš vēlāk, bet visi nonāca līdz pilnpiedziņas transmisijas pielietošanas nepieciešamības. Tas mums Krievijā lieti noder!

    Pie tam, Jaguar X-Type vispār nav pieejama aizmugurējā piedziņa – to nosaka tā uzbūve ar šķērsām novietotu dzinēju. X-Type 2-litru versijas – priekšpiedziņas auto, bet jaudīgāki dzinēji tiek aprīkoti tikai ar četru riteņu piedziņu.

    Šajā reizē visi trīs auto no salīdzināšanas korektuma skatījuma izrādījās ļoti veiksmīgi atlasīti. Visi – “sešinieki” ar tilpumu 2,5 – 2,6 litri, visi ar “automātiem”. Pat jaudas sadale starp asīm praktiski vienāda – 40% uz priekšējiem riteņiem, 60% uz aizmugurējiem (BMW – 38% un 62%). Vienīgi tikai vācu automašīnām visi diferenciāļi ir brīvi, bet Jaguāram starpasu diferenciāli bloķē viskomufta. Kā arī ar riepām vienveidīgumu panākt neizdevās – viņas uz visām mašīnā kaut arī ir ziemas bez radzēm, bet dažādu modeļu.

    Daudz stāstīt par izskatu, interjeru un ergonomiku nav nepieciešamības – gan “trešais” BMW, gan C-klase, gan kompaktais Jaguar mums jau ir labi zināmi. Bet vēlreiz pieminēt lieliskos Mersedesa sēdekļus mēs esam vienkārši spiesti. Kā arī visa pārējā C-klases ergonomika ir lieliski pārdomāta…

    Lai gan šeit “trešais” BMW tikai nedaudz atpaliek no Mersedesa. Bet Jaguar gan ir nedaudz sliktāks. Mazāks ir priekšējo sēdekļu regulēšanas diapazons – priekš autovadītājiem, kuru augums pārsniedz 185 cm, tas var sagādāt neērtības. Mērinstrumentu panelī iztrūkst transmisijas darba režīmu indikators, kā arī paši mērinstrumenti sliktāk nolasās, bet to forma un apgaismojums nu ļoti atgādina Ford Mondeo, uz kā platformas Jaguar arī ir būvēts. Pogas, slēdži, plastmasa – viss šeit norāda uz kaut kādu angļu nenovīdību, neuzmanību pret sīkumiem. Vai arī viņi vienkārši ekonomēja uz šī rēķina. Toties Jaguar ir plašāks priekš aizmugurē sēdošajiem pasažieriem. Šeit ir vairāk vietas kājām, zemāki sliekšņi un mazāks centrālais tunelis. Un arī Jaguāra bagāžniekā ir kur izvērsties, pat bagāžnieka vāks ir divreiz lielāks nekā Mersedesam un BMW.

    Cik patīkami ir ziemā startēt pie luksofora ar jaudīgu pilnpiedziņas “sešcilindru” automašīnu! Novērtēt paātrinājuma dinamiku uz slidena seguma ir grūti – visi trīs auto šeit ir ļoti tuvi. Bet “automāti” gan strādā dažādi, un tas ir jūtams.

    Uzminiet, kurš šeit ir labākais? Protams, ka BMW. Piecpakāpju Steptronic pārslēdzas nevainojami, ātri un ļoti maigi. Rokas režīms lielākoties šeit ir nevajadzīgs – “automāts” pats lieliski tiek galā ar saviem pienākumiem! Bet ja ieslēdz sportisko režīmu, tad braukšana kļūs vēl azartiskāka.

    Mersedesa “automāts” arī pārnesumus pārslēdz mierīgi, bet aizkavēšanās šeit jau ir jūtama. Kad ir nepieciešama pārslēgšanās par diviem pārnesumiem “zemāk”, sekundes pauze ir parasta parādība. Nepierasta ir arī pārnesumu pārslēgšanas shēma manuālajā režīmā – sviru nākas pārvietot nevis uz priekšu / uz aizmuguri, kā tas ir BMW, bet pa kreisi / pa labi.

    Jaguāram sekventālais pārnesumu pārslēgšanas režīms nav paredzēts vispār (labi, ka ir pazemināto režīmu izvēle). Kā arī pats piecpakāpju “automāts” – viduvējs. Par oriģinālu var atzīt tikai sviras režīmu izvēles shēmu “J” burta izskatā, kuru Jaguar izmanto savos automobīļos ne vienu gadu desmitu vien.

    Paātrinājuma laikā pilnpiedziņa ir laba ne tikai taisnēs, bet arī līkumotas trases ledainajās virāžās, kur mēs ieradāmies, lai novērtētu visu triju automašīnu vadāmību. Motora griezes moments tiek sadalīts nevis uz diviem riteņiem, bet gan uz visiem četriem. Bet tas nozīmē, līkumā drīkst drošāk spiest akselerātora pedāli, nebaidoties par agru un dziļu “pakaļpiedziņas” sānslīdi. Vai nedrīkst? Vai gadījumā neizrādīsies, ka mūsu pilnpiedziņas auto ir bīstami, neparedzami – te izslīdēšana, te sānslīde?

    Kad motorpārsega galā rēgojas trīsstaru zvaigsne, šis jautājums zaudē savu aktualitāti – pilnpiedziņas C-klase ir simtprocentu droša, paredzama un pašsaprotama savās reakcijās. Tu precīzi zini, kas notiks pēc stūres pagriešanas, pēc gāzes pedāļa atlaišanas vai degvielas padeves palielināšanas. Nekādu biedējošu sānslīžu, nekādu pēkšņu ķermeņkustību. Dinamiskās stabilitātes sistēma ESP nemanāmi, bet stingri tur automobīli uz trajektorijas.

    Bet ja atslēdz ESP? Jautrāk! Tagad var paātrināties ar buksēšanu, vairāk slidēt pagriezienos. Bet, re, kur pārsteigums – pat pie ieslēgtas pogas “ESP Off”, elektronika turpina rupju kļūdu gadījumā piesegt vadītāju. Dziļas sānslīdes Mercedes nepieļauj, tā sakot, principa dēļ. Bet mēs jau bijām “iekarsuši”…

    Vismaz labi, ka mersedesa “draivera” elektronikas regulējums ir izmainījies uz labāko pusi. Agrāk ESP Štutgartes automašīnām strādāja krietni rupjāk, asāk slīdēšanas gadījumā raustot auto. Bet tagad iejaucas auto vadīšanas procesā maigi un delikāti.

    Interesanti, ka pilnpiedziņas “trešā” BMW DSC stabilizācijas sistēmā, otrādi, ieskanējās vecie Mersedesa motīvi. Tiesa, atšķirībā no iepriekšējiem Mersedesiem, BMW 325Xi ar ieslēgtu DSC sistēmu pieļauj diezgan dziļas sānslīdes. Bet tad stingri tās novērš. Tik stingri, ka automobīlis, kuru ierobežo elektroniskā “kakla siksna”, līkumā reizēm apstājas un pat noslāpst!

    Atslēdzot DSC (šeit sistēma tiek atslēgta pilnībā), mēs izjūtām šī auto patieso raksturu – azartisks, bet diezgan ietiepīgs. “Trešais” BMW ļoti aktīvi izslīd sānslīdē – ar stūri nākas strādāt ļoti ātri un precīzi. Nedaudz kļūdījies – un automobīlis ar priekšu mērķē jau kādā kupenā. Toties “iebraukājoties”, sāc gūt baudu. Burtiski kā iesedlojot neiejātu mustangu. Tikai slikti, ka ik pa laikam cītīgais mustangs kļūst nevaldāms – vienā un tai pašā līkumā BMW 325Xi var vai nu aiziet sānslīdē, vai, otrādi, izslīdēt ārā.

    Kas notika? Jo mēs taču jau ne vienu reizi vien testējām ziemas apstākļos pilnpiedziņas “trešos”, un vienmēr palikām no tiem stāvā sajūsmā! Iespējams, ka lielākoties šajā neviennozīmīgumā ir vainīgas Dunlop WinterSport riepas ar diezgan pieticīgām īpašībām saķerē ar ledu. Bet Mersedes C-klase, otrādi, bija ieguvis riepu pārsvaru – tā riepas Pirelli SnowSport ķērās pie ledus gandrīz tā pat kā radžotās. Pie tam, augstās riepu saķeres spējas, bez šaubām, atspoguļojās arī uz bremzēšanas efektivitāti – Mersedes šeit arī bij’ labāks par BMW, kaut arī pati bremzēšanas sistēma, ieskaitot ABS, bavāriešu automašīnai strādā nebūt ne sliktāk par Mersedesa.

    Bet tagad uzmanību: ledus arēnā – dresētais Jaguārs! “Kaķis” uz ledus pārsniedza visas mūsu cerības. Kā X-Type iebrauc līkumos! Uz gāzes pedāļa atlaišanu Jaguar vienmēr atsaucas ar maigu sānslīdi, bet ar degvielas padeves palielināšanos pāriet uz četru riteņu vienmērīgu slīdēšanu uz līkuma ārmalu. Pie tam, šo slīdēšanu ir ļoti viegli kontrolēt ar stūres un vilkmes palīdzību. Kaifs! Un nekādas elektronikas – dinamiskās satbilitātes sistēma iekļaujas papildaprīkojuma sarakstā (priekš Mersedesa un BMW tā ir bāzes aprīkojumā). Mūsu Jaguāram tās nebija, un mēs nevienu sekundi to nenožēlojām. Ja šāda auto īpašniekam ir galva uz pleciem , bet galvā ir kaut kripatiņa veselā saprāta un kaut kāda pieredze braukšanai slīdēs, tad viņš lieliski iztiks arī bez elektronikas palīdzības.

    Jaguāra bremzes arī ir labas. Bet tomēr tās ir vājākas par vācu automašīnu bremzēm. “Iks-taipam” nav tik precīza pedāļa reaktīvā darbība, bet bremzēšanas laikā uz dažādiem segumiem, Jaguāru dažreiz velk uz pusi, kur ir mazāks saķeres koeficents ar segumu.

    Lai gan bremzēšanas dinamiku, kā arī daudz ko citu, mēs vērtējām ne tikai uz ledus trases, bet arī uz koplietošanas ceļiem.

    Zem riteņiem – piemaskavas šoseja ar sasalušu, sliedenu asfaltu, kur malējās joslas ir klātas ar sniegu. Bet pilnpiedziņas Mersedesa vadītāju tas nesatrauc – viņa automobīlis pārliecinoši notur doto virzienu ātrajās taisnēs, bez grūtībām veic eneģiskas joslu maiņas. Ja ir nepieciešams, viegli veic apdzīšanas manevrus pa sniegu klātajām malējām joslām. Visaugstākā drošības pakāpe. Pie tam saite starp vadītāju un auto nezūd pat uz sekundi – liels paldies par to nevainojami noregulētajam stūres hidropastiprinātājam. Tomēr C-klase, ieskaitot arī pilnpiedziņas, - brīnumains, neparasts Mercedes. Pats “draiverīgākais” no visiem Mersedesiem.

    BMW un Jaguārs uz ziemas šosejas arī ir labi, bet prasa no vadītāja lielāku koncentrēšanos. Tie mazāk precīzi tur taisni, pieprasa koriģējošas darbības ar stūri, braucot pa virsmu ar dažādu segumu. BMW mēs atkārtoti piefiksējām stūres nepietiekamo reaktīvo darbību ap “nulles” pozīcijas zonu. Jaguāram stūre ir nevainojama, bet toties auto reakcija uz stūres ksutībām nav tik izsmalcināta, kā tas ir BMW. Kas attiecas uz komfortu, tad šajā aspektā Mersedes arī bija augstā līmenī. Piekare lieliski apstrādā visus ceļa nelīdzenumus, bet klusais motors un lieliski slāpētie “riepu” un aerodinamiskie trokšņi netraucē pieklusinātai sarunai pat “pēdālis grīdā” paātrinājuma laikā un pie liela ātruma. Konkurenti, Jaguar un BMW, sliktāk tiek galā ar ceļa nelīdzenumiem. Nav brīnums – abi ir “apauti” ar zemprofila riepām 225/45 R17, kamēr Mersedes ir aprīkots ar 205/55 R16 izmēra riepām. Trokšņu slāpēšana šajās automašīnās arī ir vājāka, nekā tas ir Mersedesam. Lai gan stiprāk “slāpēt” BMW dzinēju būtu noziegums – “sešinieks” skaisti dzied! Un arī Jaguāra dzinēja skaņa ir neslikta.

    Kāds tad ir iznākums?

    Jaguārs mūsu trijotnē – pats stilīgākais auto. Lai arī iegūto punktu ziņā piekāpās vācu favorītiem, bet toties cik daudz patīkamu emociju uz slidena ceļa! Iznāk, šis kaķu dzimtas zvērs nemaz nebaidās no krievu ziemas!

    BMW 325Xi, kā arī viņa monopiedziņas brāļi, - īsts driver’s car. Automobīlis priekš vadītāja. Priekš tiem, kas māk baudīt motora dziesmu, priekš tiem, kas tīksminās par spēcīgo paātrinājumu un novērtē nevainojamo “automāta” darbību. Bet ar vienkārši vēlēšanos braukt ar BMW un izslēgtu DSC ātri ir par maz – lai realizētu visas pilnpiedziņas “trešā” potenciālās iespējas, vadītājam ir jābūt apveltītam ar pamatīgām iemaņām vadīt auto ekstremālos režīmos. Nu pavisam noteikti, ar šīm Dunlop riepām BMW kļūdas nepiedod. Varbūt, tās samainīt pret Pirelli?

    Bet labākais no visiem ir Mersedes. Un “aritmētiski”, pēc iegūto punktu summas, un emocionāli, pēc mūsu emociju summas. Lielisks, ļoti labi sabalancēts auto. Augsts komforta līmenis, teicams paātrinājums, lieliskas bremzes, augstākā drošības pakāpe uz jebkuriem ceļiem. Tai skaitā arī uz ļoti slideniem. Bez tam, pilnpiedziņas C-klasei ir teicama vadāmība.

    Lai gan, ESP ir vienmēr pati uzmanība, un efektīgi “pamētāt ar asti” mīlētājus sniegotā līkumā tas sarūgtinās. Toties visus pārējos – uzmundrinās.

    Bet pats lielākais Mersedesa trūkums – cena. Bet tur vairs neko nepadarīsi. Mersedes…

    Tabula ar "AutoReview" ekspertu vērtējumu ballēs

    Rūpnīcas sniegtie tehiskie dati

    Aleksandrs Divakovs, Oļegs Rastegājevs
    “AutoReview” No. 2, 2003
    Tulkoja: gt99


    Tikai reģistrēti lietotāji drīkst pievienot komentārus


    Reģistrēties

    www.Rezervesdalas24.lv

    www.siguldaadventures.com

    www.bungee.lv