Par cik saklausītas , daudzas leģendas, par kaut kādu miera ostu, kur atpūtināt pratu un izpūst peregaru.. Tika nolemts, ka jaizbrauc paskatīties
Pēc navigacijas rādījumiem, aiz šī līkuma pēc 540 nobrauktiem km, ir jabūt tai saucamajai miera ostai
Piestāju.. pa kreisi nekā nav
Nu tur apakšā laikam arī ir viņa.. pilsetu gan neatsit, bet nu jabrauc jāpaskatās
Pirmais iespaids neaudz atsit černobiļu.....
Benzīntanks.....
Vēl joprojām nekā, dodamies uzmeklēt viesnīcu
Šeit arī viesnīca
Sāk paradīties kaut kāda dzīvība.. acīs iekrīt kaut kāds dzeltens brīnums. Kur tauta, tur jautrība jāiet
Darba dampis, ekskluzīvs braucamais, vai zelta investīcija, ta arī nesapratu
šallenieki arī šeit ir izradās
Ar kafiju krāso, kastes un benķus.. kad piegaju pajautāt, izrādās vecina... Paņem malto kafiju, aplej ar karstu ūdeni. Un ziepē virsū ar visiem biezumiem, pēc kada laika noskalo un atkarto procedūru vel paris reizes. Pēc reizēm 5 tā kaste izskatoties, ka 100 gadus veca
Šitam frīkam laikam nav ko darīt... Vai vienkārsi tāda izklaide Tur visi staiga ka cita dimensijā, un čubinās, katrs ar savu darāmo, apkartējiem nepievēršot uzmanību
Var pavizinaties arī ar kko.. Var ar kanoe arī
Vēl joprojām ,,vecina,,
Sākās mājupceļš, atkal pāri kalniem, atpakaļ civilizācijā
vientuļais vilks stiepienā
Padzerta kafija no termosa, paskatījos, ka riet saule un secinajums, ka nākamgad atgriezīšos