Aukstais aprēķins – BMW X5, MB ML, VW Touareg

  • Raksta opcijas
  • Pievienot komentāru
  • Drukāt
  • 28-03-2003

    Nē-nē, mēs diez vai sekosim to Autoreview lasītāju ieteikumam, kas mums iesaka aizmirst par emocijām un runāt par automašīnām “sausi un skaidri”. Mēs paliksim tādi, kādi esam. Tāpēc arī aprēķins – auksts. Un trīs automobīļu-konkurentu satikšanos diez vai nosauksi par siltu.

    Maz jau ar to, ka BMW X5 un Mercedes ML jau ne pirmo gadu atrodas aukstā kara stāvoklī, bet te vēl uzrodas jauns spēlētājs ar ambīcijām: skaidrs, ka tas mērķē “premium” segmentā, kur valda Mercedes un BMW. Un mērķē, atkal jau, ar aukstu aprēķinu, solot īpašniekiem tās pašas izpriecas ko konkurenti, toties pa mazāku cenu.

    Kā parasti, mēs centāmies vienādot dalībnieku iespējas: visi automobīļi – ar sešcilindru atmosfēriskajiem motoriem ar darba tilpumu trīs vai nedaudz vairāk litriem. Visi – ar moderniem “automātiem” ar iespēju manuāli izvēlēties pārnesumus. Un visi ir aprīkoti “nedaudz labāk par vidējo”.

    Īpašu uzmanību – jauniņajam. Mierīgās, lakotās virsbūves līnijas ir precīzas un lakoniskas. Pie tam, nav ne mazāko šaubu, ka šis – no Volkswagen dzimtas. Bet paskatoties no tālas distances profilā, pie tam, pretī saulei, - izliets Golfs! Un tikai pieejot tuvāk, nosodīsi acumēru – ja tas arī ir Golfs, tad tikai stipri lielāks. Un vēl taču logu gar sāniem ir vairāk.


    Nekādu „ķengurdugu”, nekāda hromētu sliekšņu: praktiski, plastiski sliekšņi un buferi. Toties salonā – gan hroms, gan āda, gan koks un pat īsts minerālstikls, kas novērš atspulgus mērinstrumentu panelī. Un ja šeit būtu uzraksts ar lūgumu „ar rokām neaiztikt”, mēs nebūtu pārsteigti. Bet tāda uzraksta, paldies dievam, nav. Tas nozīmē, mēs varam uzlikt rokas uz skaistās stūres, kura ārpusē ir veidota no koka, bet iekšpusē – ādas. Var pagrozīt lielos klimatkontroles slēdžus, novērojot divos ekrāniņos temperatūras ciparu izmaiņas: viens ekrāns – priekš vadītāja, otrs – pasažierim. Var pārslēgt kompakdiska dziesmas, nospiežot uz lielajām pogām centrālajā konsolē vai uz stūres. Bet borta kompjūtera izvēlnē labāk nemaz nelūkoties – tur var „palikt” līdz dienas beigām, mēģinot tikt galā ar lielo daudzumu režīmu un regūlejumu. Pie tam, arī bez izvēlnes paliek daudz pietiekoši interesantas lietas. Piemēram, Keyless Access sistēma. Tagad var vispār atslēgu no kabatas nevilkt arā: pieej pie automašīnas, pavelc durvju rokturi - un durvis atvērsies. Bet paejot malā – Touareg pats aizslēgsies un ieslēgs pretaizdzīšanas sistēmu. Cik ērti, it sevišķi, kad rokas ir aizņemtas ar somām! Priekš motora palaišanas atslēga arī nav nepieciešama – pietiek ar to ka nospiež pogu, kas atrodas pa kreisi no automātiskās ātrumkārbas selektora.

    „Manuālajā” režīmā ātrumus var pārslēgt diviem veidiem – vai nu stumjot selektoru uz priekšu – atpakaļu, vai slēdzot slēdžus aiz stūres. No trūkumiem mēs piefiksējām ne visai „izteikto” krēslu profilu un zilo mērinstrumentu paneļa apgaismojumu. Nosodam arī mazos ciparus spidometrā.

    „Iks piektais” vēl joprojām ir labs. Miesa no miesas „BMW”. Un kaut gan tas tiek ražots jau piekto gadu (termiņš priekš automašīnas nav mazais), pat mute neveras pateikt, ka auto ir novecojis. Un vadītājs vēl jo projām sēž kā ieliets labi noprofilētajos krēslos un ar apmierinājumu turas pie siltās stūres (mums bija automašīna ar apsildāmo stūri).

    Mercedes šai trijniekā, laikam, - vismazāk izteiksmīgais auto. Pērnā gada fiesliftings gandrīz neko neizmainīja ārienē, bet salonā jaunumi ir parādījušies. Centrālajā konsolē – milzīgs ekrāns, kas atbilstoši izvēlētajam režīmam pārvēršas no audiosistēmas displeja uz navigācijas karti vai televizora ekrānu. Lielas pogas, saprotama izvēlne. Zemāk ir izvietots ērts klimatkontroles vadības bloks: trīs griežami slēdži pa apli dzen sarkanas gaismiņas, informējot par izvēlēto režīmu. Tikai nav skaidrs, kādēļ tādas klases automobīlim nav atsevišķa temperatūras regulēšana vadītājam un priekšējam pasažierim.

    Mercedesa „automāta” selektors tagad pārvietojas pa saīsinātu zigzagveidīgu izgriezumu, apstājoties tikai četrās pozīcijās. Rokas režīmā selektors jāvirza pa kreisi – pa labi nevis uz priekšu – atpakaļu, kā ir abiem pārējiem auto. Sēdēšana – pati augstākā, un tas nav slikti. Slikti tas – stūre ir tikai augstuma regulēšana, tad kad konkurentiem – arī attāluma regulēšana. Un arī krēsla attāluma regulēšana ir neliela, kaut arī Mercedes vienmēr izcēlās ar to, ka tajos viegli varēja ērti justies arī basketbolisti.

    Bet kas ir ar pasažieru vietām? Platumā starpība starp automašīnām ir gandrīz nemanāma, bet pēc kāju telpas rezerves neliels pārsvars ir Touareg pusē. Bet, ja sēdēt aizmugurē trijatā, tad Touareg ir mazāk ērts – pie visa ir vainīgs milzīgais centrālais tunelis, kaut arī pārējos automobīļos aizmugurē grīda ir līdzena. Visiem trijiem automobīļiem ir aizmugurējo drošības jostu augstuma regulācija un izvelkami elokoņbalsti. Un nekur nav krēslu regulēšanas! Mercedes pārbīdāmais krēsls netiek skaitīts: ja pabīda visu krēslu vai tikai daļu uz priekšu (starpposmu nav) tad pieaugušam cilvēkam apsēsties šeit vairs neizdosies – nav vietas kājām.

    Situācija ar mikroklimatu aizmugurē sēdošajiem ir šāda. Mercedesa aktīvā – autonoms vadības bloks ar režīmu Auto, BMW tāda nav, toties ir aizmugurējo sēdekļu apsilde, bet Touareg ir atsevišķi deflektori priekš mūžīgi svīstošajiem aizmugurējo durvju stikliem.

    Novērtējot visus „par” un „pret”, mēs nolēmām, ka visumā aizmugurē sēdošo komforta līmenis ir vienāds.

    Bet priekš bagāžas pārvadāšanas labāk piemērots būs Touareg: nelielais iekraušanas augstums, „pareizā” bagāžas nodalījuma forma, sānos – ietilpīgas kabatas ar plastmasas lūciņām. Ir divas 12 voltu rozetes. Viss ir labi, viens ir slikti: zem cieta pārklāja rezerves riteņa vietā paslēpts remontkomplekts ar „hermētiķi”. Un spriežot pēc riepas lieluma, normāla izmēra rezerves ritenis te neietilps. Labākajā gadījumā – „dokatka”, starp citu, kuru nākas pasūtīt atsevišķi.

    Mercedesa bagāžnieks ir lielāks, bet tajā nav paredzēti papildus nodalījumi un kabatas; vienīgais nodalījums ir aizņemts ar CD-čeindžeri. Un rezerves ritenī arī neko nenoslēpsi – viņš ir iekārts zem grīdas ārpusē. Un vēl šeit nav pārklāja, kas nosegtu bagāžnieka saturu. Logu stiprais tonējums nav glābējs: pieiesi tuvāk – un viss ir redzams kā uz delnas.

    BMW šāds pārklājs ir, bet šeit ir cita veida neērtības. Tās ir... divdaļīgās durvis. Liekas ka, labums. Bet dzīvē ātri pārliecinies, ka aizsniegties līdz bagāžnieka dibenam ar aizvērtu vai atvērtu bortu, vienkārši ir nereāli. Praktiskāk būtu uztaisīt piektās durvis viengabalainas, bet ar atsevišķi atveramu logu. Kā kompensāciju par sagādātajām neērtībām var uzskatīt zem grīdas atrodošos pilnvērtīgu septiņpadsmit collu rezerves riteni.

    Pārejam pie braukšanas raksturojuma. Neskatoties uz to, ka testā ir pārstāvētas ne pašas jaudīgākās modeļu versijas, paātrinājuma dinamika tik un tā ir iespaidīga – ar masu pāri divām tonnām katrs ieskrienas līdz „simtiņam” mazāk kā desmit sekundēs! Bet dara to pa savējam. Volkswagen Touareg labi seko akselerātora pedālim, „automāts” maigi un ātri pārslēdz ātrumus no pirmās līdz sestajam. Jā-jā, šim automobīlim ir uzstādīts sešpakāpju japāņu firmas Aisin „automāts”. Un arī „lejā” ātrumi pārslēdzas neslikti, kaut arī ar nelieliem kavējumiem. Dinamiskākai braukšanai ir paredzēts Sport režīms, kad pie daļējas akselerātora pedāļa nospiešanas pārslēgšanās „augšā” notiek pie 4500 apgr./min., tad kad parastajā režīmā – jau pie 2500 apgr/min. Sport režīmā ātrumkārba vispār „aizmirst” sesto pārnesumu, bet bremzēšanas laikā pāriet uz zemāku pārnesumu tā, lai jebkurā laikā saglabātu gatavību straujam paātrinājumam. Īpaši iepatikās, ka jebkurā „automāta” darbības režīmā, vadītājs zina, kāds ātrums dotajā brīdī ir ieslēgts: bez lakoniskā „D” burta mērinstrumentu panelī tiek rādīts arī pārnesuma numurs. Bet pārejot „rokas” režīmā, var paspēlēties ar aiz stūres esošajām svirām. Tieši paspēlēties – un aizmirst. Reālā auto ekspluatācijā šis ir tukšs numurs, - mārketinga triks...

    Labi paātrinās Touareg. Bet BMW X5 – labāk. Kā „iks-piektais” raujās no vietas, kā uzņem ātrumu, cik ātri pārslēdzas ātrumi! Spīdošī! Pāreja pa pārnesumu vai diviem uz „leju” notiek ne tikai ātrāk kā Touaregam, bet arī komfortablāk. Bet skaņa? Rindas „sešinieks” ne kauc, ne rūc – dzied! Patiesībā, pasažieri diez vai varēs dalīties ar sajūsmu – viņiem automobīlis var likties vienkārši skaļš. Un maksimālajās iespējās BMW ir priekšā: ja pārējos automobīļos mums izdevās sasniegt uz sasnigušā dinamometriskā ceļa apmēram 180 km/h (uz spidometra), tad ar BMW – gandrīz 200.

    Bet Mercedes „sprintā” ievērojami zaudē abiem konkurentiem neizveicīgā „automāta” dēļ. Aizkaves pārslēgšanās laikā lielākas, un arī virsbūve svārstās (tāpat kā pasažieru galvas) ievērojamāk. Dinamiskas braukšanas laikā izjūtams ir ātrumkārbas sportiskā režīma trūkums.

    Pēc subjektīvām sajūtām gan uz asfalta, gan sniega visi trīs automobīļi bremzē vienādi droši, un palēlinājumu kontrolēt arī ir ērti.

    Vadāmība. Šeit Touaregs – tipisks Volkswagens. Tā pati uzvedība, kas „parasto” automobīļu pilnpiedziņas versijām. Pirmkārt, tā ir apbrīnojamā stabilitāte taisnē – nav svarīgi vai zem riteņiem asfalts, sniegs vai pliks ledus. Braucam – 180 km/h, bet tam pilnīgi vienalga. Un vadītājam arī. Nekāda saspringuma. Eksperimenta pēc mēs pat atlaidām stūri... Touaregs nesas pa taisni un neraustās. Ar pārējiem diviem automobīļiem par šādu triku atkārtojumu mēs pat domāt nesākām – tos jau tā uz taisnes noturēt nebija viegli.

    Pagriezienos Touareg arī ir drošs un stabils, demonstrējot līkuma ieejā vieglu nepietiekamu pagriežamību. Bet ja atslēdz stabilitātes sistēmu, tad sākumā Touareg slīd ar priekšējiem riteņiem, un tikai pēc tam pāriet maigā, viegli kontrolējamā sānslīdē. Viss ir pareizi. Bet, ja strādā SEP sistēma, tad vadītājam vispār nav jāuztraucas. Protams, pie nosacījuma, ka viņš saprot: ESP spēkos nav cīnīties ar fizikas likumiem.

    Mercedes un BMW elektronika arī pareizi strādā, novēršot nevēlamās sānslīdes. Bet ja stabilitātes sistēmu atslēgtu? „Tīrā veidā” BMW X5 ir sportiskāka uzvedība – automobīlis labprāt ieiet slidenos līkumos. Dažreiz pat pārāk. Gan vilkmes samazināšanas, gan palielināšanas gadījuma var ātri rasties aizmugurējās ass izslīdēšana, prasot tik pat ātru korekciju ar stūri. Nekā brīnumaina – redz BMW griezes moments starp priekšējo un aizmugurējo asīm tiek sadalīts 38:62, tai laikā kad Touaregam – 50:50. Uz asvalta BMW X5 demonstrē vadīšanas ātras un ļoti precīzas reakcijas – un šai gadījumā nedaudz atšķiras no parasta sedana, piemēram, „piektā” BMW. Tiesa, kā jau lielākais vairums BMW automobiļu, X5 cieš no stūres nepietiekamās reaktīvās darbības ap „nulles„ pozīcijas zonu, un lielā ātrumā tas tomēr izraisa spriedzi. Bet vēl lielāku nedrošību izjūti pie neinformatīvās Mercedesa stūres. Vadītājs nejūt automobīli – viņam nav skaidrs, kādā lenķī ir jāpagriež stūre, nav skaidrs, vai slīd riteņi vai nē. Un reakcijas uz vadīšanu ir „vatainas”, izplūdušas, kas pasliktinās ar zemo jūtīgumu. Vēlēšanās ātri braukt zūd, pie tam, uz mūsu ceļiem pēc 140 km/h pievienojas vēl arī nepatīkamā virsbūves šūpošanās – automašīna pa ceļu sāk „ peldēt”. Un neiedomājies uz slidena ceļa atslēgt ESP! Mercedesam – ļoti neparedzama uzvedība! Sākumā viss, it kā, piedienīġi: aimugurējās ass izslīdēšana sākas plūstoši, vadītājs tik pat plūstoši viņu koriģē... un pēkšņi. Pēc sekundes daļas, aizmugurējā ass jau apdzen priekšējo. Labot situāciju kļūst neiespējami. Katrs no mums sāka iepazīšanos ar Mercedesu vadāmību „tīrā veidā” (bez ESP) ar 180 grādu sagriešanos.

    Par pašu komfortablāko automobīli mēs atzinām Touareg. Piekare lieliski tiek galā ar visiem ceļa nelīdzenumiem un tikai pie liela ātruma pieļauj vieglu virsbūves šūpošanos. Un ar skaņas izolāciju viss ir kārtībā – salonā ir klusums un miers. Mercedes ir nedaudz trokšņaināks un cietāks. Lielu šķēršļu pārvarēšanā ML320 salonā ir manāmas vibrācijas sliktā atsperojuma dēļ. Bet par pašu cietāko, kā tika gaidīts, izrādījās BMW X5: dinamiskai braukšanai „noslīpētā” piekare, uzcītīgi atkārto seguma profilu un diezgan stingri virsbūvei nodod nelielo nelīdzenumu sitienus. Toties pie liela ātruma piekare demonstrē apskaužamu spēkietilpību: lielāks ātrums – mazāk bedres!


    Un beidzot caurejamība. Bet pirms iedziļināsimies sniega segumā, mēģināsim domās novērtēt automašīnu caurejamības potencionālu. Izskatās, ka pašā izdevīgākaja pozīcija – Volkswagen Touareg: viņa aktīvā – pazeminātais pārnesums, centrālā diferenciāļa bloķēšana un vēl – griezes momenta sadales elektroniskā sistēma. Mercedesam – viss tas pats izņemot centrālā diferenciāļa bloķētājs. Bet BMW bezceļos „piesedz” tikai elektronika. Tā ir teorija. Bet tagad uzminiet, kuru pirmo mums nācās ar troses palīdzību vilkt ārā no sniega gūsta. BMW? Nē, Mercedesu! Neskatoties uz pazemināto pārnesumu, ML320 iesēdās diezgan nevainīgā situācijā – divi riteņi ierakās sniegā un elektronika izrādījās bezspēcīga. Visticamāk, tai pat situācijā būtu iesēdies arī „iks-piektais”, bet viņam palīdzēja ziemas riepu labākā saķere ar segumu. Toties vissezonas riepās apautais Touaregs caurbrauca sniegu burtiski kā tanks. Un mēs vēlreiz pārliecinājāmies: nekāda elektronika neaizstās stingru diferenciāļa bloķētāju. Un arī pa sliecēm Touaregs brauca ievērojami pārliecinošāk: Touarega klīrenss ir 245 mm, kas ir par 40 mm lielāks kā konkurentiem. Pie tam mums bija Touaregs ar parasto atsperoto piekari. Bet kā sevi bezceļos parādīs Touaregs ar pneimopiekari, kas spēj palielināt klīrensu līdz 300 mm?

    Aukstais aprēķins gan izjūtās, gan ciparos norāda uz to, ka šajā testā ir uzvarējis Volkswagen. Kaut kādā mēra tas ir likumsakarīgi. pirmkārt, jauniņajiem vienmēr veicas. Otrkārt, Touarega izstrādē tika ieguldīti milzīgi zinātniski-tehniskie resursi. Un viens no galvenajiem uzdevumiem noteikti bija tieši tajā, lai galvenajos parametros Volkswagen būtu pārāks par konkurentiem – BMW X5 un Mercedes ML. Neaizmirsīsim arī to, ka automašīnas radīšanā savu roku pielika arī Porsche konstruktori (daudzi automobīļu Porsche Cayenne un Volkswagen Touareg elementi ir unificēti), bet Porsche inženērija – ļoti pārliecinoša mēraukla. Un pat tad, ja Volkswagen Touareg arī būtu zaudējis šajā testā pēc „cipariem”, tad tas... tik un tā uzvarētu! Tāpēc, ka maksā Touareg par 20 un vēl nedaudz tūkstošiem eiro lētāk par konkurentiem!

    Bet ja balso ar sirdi? Protams, „draiverisku” sirdi? Tad mūsu izvēle – BMW X5. Bet saprāts atkal ņem virsroku: X5 – pati zagtāka automašīna, pie tam, dažas apdrošināšanas kompānijas jau atsakās apdrošināt BMW X5 pret zagšanu – pārāk liels risks... Tas nozīmē, Touareg. Kaut gan, ja Touareg kļūs tik pat populārs kā BMW X5 (bet visi priekšnoteikumi tam ir), tad zags arī to. Iemācīsies...

    Rūpnīcas sniegtie tehniskie parametri
    Ekspertu vērtējums punktos

    Aleksandrs Divakovs, Oļegs Rastegājevs
    Autoreview Nr.5, 2003
    Tulkoja: gt99


    Tikai reģistrēti lietotāji drīkst pievienot komentārus


    Reģistrēties

    www.Rezervesdalas24.lv

    www.siguldaadventures.com

    www.bungee.lv